Ēriks Gruzniņš: “Mana skola ir dzīve.” 0
Latvijas šlāgeraptaujā atgriezies sen nedzirdētais romantiskais duets Ēriks Gruzniņš un Santa Kasparsone ar dziesmu “Mīlas zieds”. Santa jau vasarā atzinās, ka šī viņai ir īpaša dziesma, ar kuru viņa labprāt piedalītos aptaujā.
Kad apsveicu Ēriku ar atgriešanos aptaujā, viņš smaidot atzīstas: “Ar dziesmu “Mīlas zieds” iznāca tā, ka Santa mani nostādīja fakta priekšā – brauksim uz Ventspili un piedalīsimies aptaujā. Neslēpšu, ka patiesībā jau es biju mazliet iesūnojis, iesēdējies mājās, bet Santa mani izkustināja. Varētu jau pasmieties un atrunāties par savu vecumu, bet uz skatuves tu nevari būt vecs. Kas tad ir vecums? Skaitļiem jau nav nozīmes, svarīgākais, kā pats jūties. Un, kamēr es varēšu, kamēr jutīšu, ka esmu vajadzīgs klausītājiem, tikmēr plinti krūmos nemetīšu.”
Ēriks uz skatuves kāpa pirms 20 gadiem, kad koncertējot iepazina visu Latviju. Kas pa šiem gadiem mainījies? “Populārais šlāgeris mainās. Parādās jaunas sejas. Arī man savā laikā uzstāšanās bija regulārākas un biežākas,” nosaka Ēriks. Atceroties savus muzikālos pirmsākumus, Ēriks iesmejas un atsauc atmiņā tos laikus: “Par mūziku sāku interesēties 18 gados. Mūzikas skolā neesmu mācījies. Skolas laikā pat no kora muku. Es pat notis nepazīstu. Visu esmu apguvis pašmācības ceļā. Mana skola ir dzīve. Sākumā draugu kompānijā ģitāru trinkšķinājām, tajā laikā nedomāju, ka dziedāšu uz skatuves. Tad mēs, četri jauni puiši, apvienojāmies un izveidojām grupu “Šoks”. Es pat neatceros, kāpēc grupai bija tieši tāds nosaukums. Iespējams, tāpēc, ka daudziem tiešām bija šoks, ka mēs dziedam.”
Ēriku dēvē par šlāgermūzikas romantiķi. Viena no populārākajām Ērika izpildītajām dziesmām ir “Iešu tev līdzi” vai, kā tautā to sauc, “Zirnekļu tīklos sapinies rīts…”. Bija laiks, kad viņš dziedāja duetā ar Kristīni Studāni-Indriksoni, tad viņam daudzu gadu garumā bija lielisks duets ar Santu Kasparsoni, bet tagad šlāgermūzikas romantiskās dziesmas Ēriks dzied viens. Viņa ikdiena ir saistīta ar mūziku. “Ikdiena paiet, gatavojoties pasākumiem. Tagad, kad dziedu viens, visas aranžijas ir jāsagatavo pašam un tā nošu bīdīšana aizņem ļoti daudz laika,” atzīstas Ēriks un piebilst: “Man būtu grēks sūdzēties, jo aicinājumu uzstāties ir daudz. Nevarētu teikt, ka man būtu tāds konkrēts plāns ilgam laikam. Te man ir vairāk koncerti Latgalē, tad atkal Vidzemē. Man vispār nepatīk atteikt. To, ko apsolu, izdaru. Es nemēdzu mainīt plānus, ko esmu solījis, te nav nozīmes arī naudai. Ar mani ir tā – kas pirmais piezvana, tur arī braucu. Es neplānoju tālu uz priekšu. Vasarā un ziemā uzstāšanās ir katru nedēļas nogali. Katram mūziķim ir savs ziedu laiks, kad koncerti tiek plānoti gadiem uz priekšu. Es turpinu dziedāt, priecēt ballītēs, bet tas būtu pārspīlēti teikts, ka tagad būtu mani ziedu laiki.” Vai vienam uzstāties ir vieglāk vai grūtāk? Ēriks tā domīgi nosaka: “Tagad neesmu ne no viena atkarīgs. Grūtākais ir ceļš uz un no koncerta, bet man ir jāatzīstas, ka reizēm gribas klusumu un mieru.”
Ja jau romantiķis, tad jau būs uzstāšanās arī Valentīndienā. “Visu nedēļas nogali 12., 13. un 14. februārī būs koncerti Anglijā kopā ar grupu “Apvedceļš”. Anglijā saviem tautiešiem esmu uzstājies kādas piecas reizes. Pati pirmā uzstāšanās tautiešiem bija Īrijā. Kā būs šoreiz, nevaru pateikt, bet līdz šim visi mani koncerti bija labi apmeklēti,” nosaka Ēriks. Kad vaicāju par citiem radošiem plāniem, albumu, Ēriks teic: “Lielus plānus neplānoju. Viss ir pašplūsmā. Turpināšu dziedāt. Albumam vajag lielus ieguldījumus, par to tagad nedomāju.”
