44
Aizstāv nepieciešamību
Par medijos sacelto ažiotāžu ap plānoto ērģeļu būvi sarūgtināts mūzikas skolas direktors Andris Grigalis. Skolas vadība jau medijiem paudusi viedokli, ka mūsdienīgas universālas koncertērģeles būtu nepieciešams uzbūvēt ne vien jaunceļamajā Ventspils mūzikas vidusskolā, bet arī citviet Latvijā, lai visos valsts reģionos līdzvērtīgi varētu attīstīties ērģeļmāksla. Ventspils mūzikas vidusskolas paziņojumā norādīts, ka, neskaitot dažas nelielas ērģeles mācību vajadzībām, pēdējā gadsimta laikā Latvijā no jauna ir uzbūvēts tikai viens vērā ņemams koncertinstruments – 1937. gadā Latvijas Universitātes aulā iebūvētās trīs manuāļu ērģeles.
Kultūras ministrija uzsver, ka Ventspils mūzikas vidusskola ir lielākā KM pārziņā esošā kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas un vienīgā valsts mūzikas vidusskola, kurai patlaban nav savu telpu mācību procesa nodrošināšanai. Tajā 2016./2017. mācību gadā reģistrēts 501 audzēknis un strādā 92 pedagogi. Savukārt ērģeļspēli mūzikas skolā profesionālās izglītības programmā ērģelnieces Kristīnes Adamaites vadībā patlaban apgūst astoņi audzēkņi, taču, kā norāda A. Grigalis, plānots apmācību ieviest arī jaunāko klašu audzēkņiem.
Ministrijas komunikāciju daļas vadītāja Lita Kokale uzsver, ka par profesionālās vidējās izglītības programmu “Mūziķis – ērģelnieks” nepieciešamību pozitīvi izteikušies arī Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mūzikas un liturģijas nozare.
Desmit reizes var nomazgāt bibliotēku
Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš, kurš arī iesaistīts instrumenta tapšanā, teic – ja kultūru vērtē noderīguma kategorijās, tad var jautāt – vai mums šajā jomā vispār kas ir vajadzīgs? “Ventspils ērģeles maksās tikpat daudz, cik trīs reizes aizvest operu “Valentīna” viesizrādēs uz Vāciju vai desmit reizes nomazgāt Nacionālo bibliotēku, taču tās būs paliekoša vērtība nākotnei,” uzskata meistars. Taču viņš min arī ļoti konkrētu argumentu par labu moderna instrumenta būvei Ventspilī: “Šobrīd Latvijā nav nevienu mūsdienīgu ērģeļu. Tas nozīmē – ja mūsu jaunie ērģelnieki vēlētos doties uz koncertu vai konkursu ārzemēs, viņi nekur Latvijā nespētu apgūt specifiskās moderna instrumenta programmēšanas un spēles nianses. Tagad šāda iespēja būs.”
J. Kalniņš min vēl kādu ieguvumu: tas, ka ērģeļu būvē piedalās Ugāles ērģeļbūves darbnīca, jau aptuveni par desmit procentiem samazinājis instrumenta izmaksas, turklāt tajās iekļauta arī trīs mēnešus ilga apmācība vienam ērģeļu meistaram “Johannes Klais” fabrikā Bonnā. Tas ļaušot Ventspils ērģeles pašiem arī apkalpot. “Esam dzirdējuši pārmetumus, kādēļ jaunās ērģeles nebūvējām paši,” teic Kalniņš. “Mēs to šobrīd nemaz nevarētu, mums trūkst zināšanu. Bet, iespējams, nākamās gan jau varēsim būvēt…”
Rīgā nebūs
Rīgas akustiskās koncertzāles pašreizējā projektā ērģeles nav ieplānotas. Latvijas Radošo savienību padomes valdes priekšsēdētāja Dace Bluķe prognozē, ka Rīgas koncertzālē ērģeles, visticamāk, arī netiks izbūvētas, jo paredzēts, ka to cels privātais investors. “Rīgā mūsdienīgus skaņdarbus iespējams atskaņot ar Rīgas Doma ērģelēm, kamēr, piemēram, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles tiem nav piemērotas, jo reģistrs par pustoni atšķiras no mūsdienu instrumentiem, tādēļ saskaņot ērģeles ar balsi vēl ir iespējams, bet ar instrumentālo pavadījumu – ne,” teic Bluķe.
Arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents Andris Poga ieceri jaunās koncertzāles projektā iekļaut mūsdienīgas ērģeles vērtē pozitīvi: “Katras koncertzāles būvniecība ir apsveicama ideja. Par ērģelēm – lieliski! Un žēl, ka vismaz pagaidām Rīgā tādas nav plānotas.”
J. Kalniņš gan uzskata – ir pat labi, ka ikvienai reģiona koncertzālei ir kaut kas tikai tai piemītošs, unikāls: “Tas, cik noslogota Ventspils koncertzāle būs, atkarīgs gan no Rīgas ērģelniekiem, gan arī no koncertzāles menedžmenta, taču, ņemot vērā lielo tūristu plūsmu Ventspilī, domāju, ka interesentu netrūks.”
S. Voldiņš pieļāvumu apstiprina ar līdzšinējo jauno koncertzāļu efektu: “Gan Rēzeknes “Gora”, Vidzemes koncertzāles “Cēsis”, gan Liepājas “Lielā dzintara” veiksmīgā darbība, kļūstot par vietējās mūzikas, mākslas, kultūras un sabiedriskās dzīves centru un piesaistot ārvalstu māksliniekus, apliecinājusi – investīcijas sevi ir attaisnojušas! Arī pēdējais kultūras patēriņa pētījums rāda, ka pēc reģionālo koncertzāļu atvēršanas iedzīvotāju mobilitāte ir būtiski pieaugusi no 43% 2014. gadā līdz 57% 2016. gadā.”
