Ērģeles par 1,6 miljoniem – astoņiem audzēkņiem? 44
Drīz – janvāra beigās vai februāra sākumā – sāks dzīt pāļus jaunajai Ventspils mūzikas skolai ar koncertzāles funkciju, ko būvēs apvienība “Merks – Ostas celtnieks”. Būvdarbu līgumcena ir 25 630 451 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ar PVN būvniecība kopumā izmaksās aptuveni 31 miljonu eiro (64% līdzekļu objektam piesaistīs Ventspils pašvaldība, 36% – valsts).
Ventspils mūzikas vidusskolā, jāatzīst, viens kvadrātmetrs izmaksās ievērojami dārgāk nekā citās reģionālajās koncertzālēs. Aprēķināts, ka caurmērā viena kvadrātmetra būvniecība, ieskaitot maksimālo apgaismes, video projekcijas, ierakstu un apskaņošanas aprīkojumu, kā arī nepieciešamo stacionāro instrumentu iegādi, maksājusi 3000 eiro (sk. uzziņu). Ventspils mūzikas skolā tie ir gandrīz 4700 eiro kvadrātmetrā. Daļēji tas saistīts ar iecerēto augsto ēkas energoefektivitāti, kuras dēļ projektam izdevies piesaistīt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļus.
Par to, ka Ventspilī nepieciešama jauna mūzikas skola, rakstīts daudz – vecajā skolas ēkā bija bīstami apstākļi, līdz to 2014. gadā slēdza, patlaban audzēkņi izmētāti pa septiņām ēkām. Asāka vārdu apmaiņa jau iepriekš raisījusies par iecerētās skolas lielumu, dārdzību un to, ka nauda tiek piešķirta no emisijas kvotu finansējuma. Nesen medijus pāršalca jauns pārsteigums – izrādās, skolai pasūtītas arī ļoti dārgas ērģeles – vācu firma “Johannes Klais Orgelbau GmbH & Co” izgatavos ērģeles, kuru kopējā līgumcena bez PVN ir 1,333 miljoni eiro, ar PVN – 1,6 miljoni eiro.
Instruments šķiet dārgs ne tikai Ventspils mēroga pilsētai, bet vispār Latvijas apstākļiem – ar trūcīgajiem valsts budžeta līdzekļiem arī galvaspilsētā šāds pirkums liktu saraukt uzacis. Salīdzinājumam – šā gada sākumā Vācijas ostas pilsētā Hamburgā (1,7 miljoni iedzīvotāju) atklātā iespaidīgā Elbas filharmonija izmaksāja 865 miljonus eiro, ērģeles – divus miljonus eiro, ko izgatavojusi tā pati firma. Iznāk, ka Hamburgas filharmonijai ērģeļu cena ir 0,23% no kopējā finansējuma, bet Ventspilij (pilsētai ar 45 reizes mazāku iedzīvotāju skaitu) pasūtīto ērģeļu cena veidos 5% no kopējām mūzikas skolas izmaksām.
Ērģeles par pārmērīgi dārgām sociālajos tīklos nosaucis Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors Zigmars Liepiņš, kurš savā feisbuka kontā raksta: “Elpa aizrāvās, izlasot, ka 1,3 miljoni izmaksās Ventspils mūzikas skolas ērģeles. Iedomājieties, cik ērģeļu virtuozus saražos Ventspilī! Mēs būsim ērģeļu lielvalsts un Ventspils tās ērģeļgalvaspilsēta. Izziņai! Kultūras ministrija pagājušajā gadā atvēlēja operas orķestra instrumentiem veselus 11 tūkstošus. 1,3 miljoni eiro ir summa, ar ko var nodrošināt profesionāla simfoniskā orķestra vajadzības pēc kvalitatīviem instrumentiem uz daudziem gadiem. Vēl var teikt, ka tas ir pietiekami 10 (!) “Steinway” koncertflīģeļiem utt.
Nevis ērģelēm, bet mācību līdzekļiem
Mūzikas skola ir valsts mācību iestāde. Vai instrumentu izvēlējās Kultūras ministrija (KM)? KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš skaidro, ka topošās Ventspils mūzikas skolas projekta ietvaros 2016. gadā piešķirti 222 814 eiro nevis konkrēti ērģeļu būvei, bet gan mācību līdzekļu iegādei. Kādus tieši mācību līdzekļus skolas vadība iegādājas, esot Ventspils mūzikas vidusskolas, Ventspils domes un pašvaldības komunālās pārvaldes kompetencē.
Pērn piešķirtā summa ir vien nedaudz lielāka par vienas instrumenta sadaļas – mobilās konsoles – izmaksām, kuras Ugāles ērģeļbūves darbnīcas vadītājs Jānis Kalniņš lēš 200 000 eiro vērtībā. Taču kā sadalās instrumenta izmaksas, proti, cik no minētajiem 1,3 miljoniem būs valsts, cik – pašvaldības līdzekļi, S. Voldiņš precīzi neatbildēja. Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele norādīja, ka aptuveni puse instrumenta izgatavošanas izmaksu tiek segtas no ERAF, savukārt neattiecināmās izmaksas uz pusēm dala pašvaldība un valsts. Ābele uzsvēra, ka ērģeļu izmaksas no paša sākuma ietvertas projekta budžetā.
