Erdogans pasaka, kā ir: ASV un NATO nevēlas, lai Ukraina pievienotos aliansei; priekšlikums nav steidzināms 145
Ukrainas priekšlikums iestāties NATO nav “steidzināms” un nav šīs dienas darba kārtībā. To ekskluzīvā intervijā telekanālam NBC News atklāja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Vienlaikus, pēc viņa teiktā, attiecības starp viņa valsti un Krieviju “paplašinās”. Uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros Ņujorkā, Erdogans sacīja, ka ASV un citas Rietumu alianses dalībvalstis “tagad nevēlas, lai Ukraina būtu alianses dalībvalsts. Tie ir jautājumi, kurus nevajadzētu sasteigt. Un, kad mēs apspriežam, kad mēs pieņemam lēmumus, mēs vienmēr ņemam vērā citu NATO dalībvalstu nostāju, mēs apspriežam šos iespējamos jautājumus pie galda un attiecīgi pieņemam galīgo lēmumu. Turcija nesteigsies ar Ukrainas dalības NATO apstirpināšanu.”
Kā raksta NBC News, šie Erdogana izteikumi, visticamāk, sagādās vilšanos viņa Ukrainas kolēģim Volodimiram Zelenskim, kurš šonedēļ gatavojas Baltajā namā iepazīstināt sabiedrotos ar savas valsts uzvaras plānu. Lai gan Zelenska plāns tika turēts slepenībā, ir atklājušās dažas tā pamata detaļas, tostarp nepieciešamība pēc ātras rīcības un, īpaši, drošības garantija dalībai NATO, apstiprinājis Zelenska štāba priekšnieks Andris Jermaks.
Otrdien vēlu vakarā soctīklu ierakstā Zelenskis sacīja, ka ir “apspriedis miera formulas īstenošanu” ar Erdoganu. Taču šķiet, ka Turcijas līderis savā intervijā telekanālam NBC News sagrauj visas cerības paātrināt dalību NATO.
Šī mēneša sākumā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans bija izteicies, ka Krimai jāatgriežas Ukrainas kontrolē. Pēc viņa teiktā, Ukrainai pilnībā jāatjauno sava teritoriālā integritāte. Kā teica Erdogans, “mūsu atbalsts Ukrainas teritoriālajai integritātei, suverenitātei un neatkarībai ir nelokāms”.
Atgādinām, ka Erdogans iepriekš šokēja NATO dalībvalstis ar draudiem uzlikt veto Zviedrijas un Somijas lūgumam pievienoties NATO neilgi pēc tam, kad Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā, sarūgtinot citus NATO sabiedrotos, kuri centās panākt to ātru pievienošanos.
Visu 30 NATO dalībvalstu parlamentiem jāratificē jaunpienācēji, taču Erdogans bloķēja šo soli, uzstājot, ka Ziemeļvalstu pārim jāmaina sava nostāja pret kurdu nemiernieku grupējumiem, kurus Turcija uzskata par teroristiem. Viņš arī aicināja izdot meklētos teroristus Turcijai un atcelt ieroču ierobežojumus, kas tika noteikti pēc viņa valsts militārā iebrukuma Sīrijas ziemeļaustrumos 2019.gadā
Erdogans tiek arī kritizēts par uzaicinājuma pieņemšanu nākammēnes apmeklēt BRICS konferenci Krievijā, apliecinot viņa atvērtību jaunattīstības valstu blokam, kuru vada Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika. “Mēs gatavojamies sekot līdzi notikumu attīstībai, diskusijām un attiecīgi pieņemt galīgo lēmumu. Tas nav lēmums, kas būtu jāpieņem steigā. Mūsu attiecības ar Krieviju ir daudzdimensionālas, saistītas ar politiku, ekonomiku, kultūru, un tas ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu runāt par to, kā tas notiek.” Aizsardzības nozarei ir daudz dimensiju, un mūsu solidaritāte, mūsu mijiedarbība turpinās, un ekonomiski šīs attiecības paplašinās ar katru dienu,” atzina Turcijas līderis.
Erdogana nosliece uz Maskavu seko gadiem ilgajām saspīlētajām ASV attiecībām, jo Turcija ieņem gan būtisku ģeogrāfisku, gan politisku centru starp Maskavu un Vašingtonu.
