Ērces mostas; encefalīts apdraud arī pilsētniekus 0
Pilsētniekiem nav pamata domāt, ka ērces kodums viņus neapdraud. Ērces var uzbrukt arī pilsētu, piepilsētu mežos, parkos, un no inficēšanās riska nav pasargāti pat tie iedzīvotāji, kuri tālākos izbraukumos pie dabas nemēdz doties. Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa min gadījumus, kad ērces uzbrukušas pilsētā, un uzsver – vienīgais drošais veids, kā sevi pasargāt no ērču encefalīta, ir vakcinēšanās.
Pēc vairāku gadu krituma ērču aktivitātē, aizvadītajā gadā atkal novērots saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. Kopumā 2016. gadā Latvijā ar ērču encefalītu saslimuši 230 cilvēki, kas ir par 61 gadījumu vairāk nekā 2015. gadā šajā laika posmā ar 169 saslimšanas gadījumiem – tā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikas “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa uzsver, ka reālais to iedzīvotāju skaits, kas pērn izslimojuši ērču encefalītu, varētu būt krietni lielāks. “Daudzos gadījumos cilvēki ērču encefalītu izslimo, pašiem to nezinot, uzskatot slimību par saaukstēšanos, gripu vai citu vīrusa infekciju. Encefalīta pirmās izpausmes ir līdzīgas – paaugstināta temperatūra, slikta pašsajūta, galvas sāpes un tamlīdzīgi simptomi, kas pēc četrām, piecām dienām pāriet. Šādos gadījumos pacienti dažkārt pie ģimenes ārsta nemaz nevēršas un arī ārstam patieso diagnozi noteikt nav viegli,” uzsver VCA neiroloģe.
Turklāt bieži encefalīta slimnieki neatminas, ka bijuši saskarē ar ērci. “Ārstu novērojumi liecina, ka vairāk nekā 30% no ērču encefalīta slimniekiem ērci uz sava ķermeņa nav atraduši. Ērču mātītes cilvēkam piesūcas uz vairākām dienām, bet ērču tēviņi – tikai uz 20 minūtēm, savukārt ērces kāpurs ir tik sīks, ka to var pat nepamanīt,” skaidro VCA neiroloģe. Viņa uzsver, ka vakcinēties pret ērču encefalītu ir būtiski kā dabas mīļotājiem, tā arī pilsētniekiem: “Ērces uzbrūk arī pilsētās, un sastapties ar bīstamo parazītu – asinssūcēju varam pat savā dzīvoklī. Lūk, daži no zināmajiem gadījumiem: ērce piesūcās zīdainim ratiņos uz balkona. Šķetinot notikušā pavedienu, atklājās – ērci nejauši uzpurināja augšējā stāva kaimiņš, kurš pēc atgriešanās no meža pār balkona malu bija izpurinājis drēbes. Kādai sievietei ērce piesūcās vannas istabā, kur to ar makšķerēšanas drēbēm bija ienesis vīrs. Ir iespējams, ka ērce mājās iekļūst ar plaucēšanai sanestiem zariem, mājdzīvnieku, bet sabiedriskajā transportā tā pārceļo no viena pasažiera uz otru. Arī pilsētā dzīvojot, saskares risks ar ērci ir ļoti augsts.”
Ērces dzīvo arī pilsētās, vietās, kur mēdzam atpūsties un par parazītu klātesamību nemaz nedomājam. “Rīgā vien ir Biķernieku mežs, Mežaparks, Brīvdabas muzejs, Ķīšezers un citas vietas, kur labprāt doties atpūtā. Vienuviet vairāk, citviet mazāk, bet – arī tur ērces, kas modušās pēc ziemas miega, būs izbadējušās. Pirms doties zaļumos, vienmēr jāpadomā, kā pareizi apģērbties, lai izsargātos no ērcēm. Taču vienīgais veids, kā sevi droši varam pasargāt no inficēšanās ar ērču pārnēsāto encefalīta vīrusu, ir vakcinēšanās,” situāciju raksturo neiroloģe.
Viņas vērtējumam piekrīt arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis, kurš piebilst – aizvadītā ziema bija ērcēm ļoti labvēlīga, tādēļ šogad ērču aktivitāte var būt augsta. “Nebija ilgstoša kailsala, kas ērcēm ir kaitējošākais faktors. Zem sniega segas, tās varēja droši pārziemot. Zinot, ka pagājušajā gadā palielinājās ar encefalītu inficēto ērču skaits un jaunās ērces izšķiļas jau inficētas, šajā gadā ir pamats satraukumam par paaugstinātu ērču encefalīta risku.”
VCA “Pļavnieki” neiroloģe Dace Bērziņa uzsver, ka nav specifisku medikamentu, kas iedarbojas uz ērču encefalīta vīrusu, nelīdz arī antibiotikas. Droša un efektīva aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija. Vakcinēties var visu gadu. Nepieciešamas vismaz divas injekcijas ar viena līdz trīs mēnešu starplaiku no pirmās injekcijas. Trešā injekcija jāveic 5–12 mēnešus pēc otrās injekcijas. Revakcinācija jeb atkārtotā vakcinācija ir veicama ik pēc 3–5 gadiem. Savukārt vakcīnu pret ērču encefalītu iespējams saņemt jebkurā no Veselības centru apvienības poliklīnikām gan Rīgā, gan arī Daugavpilī un Liepājā. Organisma imunitāti pret ērču encefalītu var pārbaudīt laboratoriski. “Centrālajā laboratorijā” divu dienu laikā būs gatavi analīžu rezultāti, kas parādīs – ir nepieciešama atkārtota vakcinācija vai nē.
Lai iedzīvotājiem būtu vieglāk izprast vakcinācijas kārtību, visās VCA poliklīnikās Rīgā, kā arī “Centrālajā laboratorijā” un “Mēness aptiekās” klienti var saņemt informatīvu materiālu, kurā atspoguļots arī vakcinācijas kalendārs.
VCA neiroloģe Dace Bērziņa atgādina, ka no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji paiet septiņas līdz 14 dienas. Par saslimšanu ar ērču encefalītu liecina gripai līdzīgi simptomi – nespēks, galvassāpes, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 38 grādiem, bet dažkārt novērojama arī slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc trim piecām dienās simptomi pazūd – turpmāko nedēļu cilvēks jūtas vesels. Taču tad simptomi parādās atkal, turklāt šoreiz tie ir spēcīgāk izteikti.
Būtiski, ka 35-58% iedzīvotāju, kuri pārslimojuši ērču encefalītu, uz mūžu saglabājas pēcencefalītiskais ērču encefalīta sindroms. Tas ietekmē dzīves kvalitāti, prasa izdevumus un ir apgrūtinājums pacientam un viņa tuviniekiem. Iespējamās sekas pēc pārslimota ērču encefalīta ir nogurums, līdzsvara un koncentrēšanās traucējumi, galvassāpes, garastāvokļa maiņa, atmiņas, runas traucējumi vai pat paralīze. Lai sevi pasargātu arī no citām ērču pārnēsātām slimībām, pret kurām nav vakcīnas, dodoties pie dabas jāparūpējas par pareizu apģērbu, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas. Taču uz ērču encefalītu noteikti ir attiecināms apgalvojums, ka profilakse, proti – vakcinācija, ir lētāka nekā ārstēšanās.
