Ērces ir modušās! 0
Šogad ērču aktivitāte sākusies vēlāk nekā parasti. Nu atkal ir laiks atgādināt par drošības pasākumiem, lai izvairītos no to piesūkšanās, samazinot arī inficēšanās risku.
Ērces liek par sevi manīt, tiklīdz gaisa temperatūra sasniedz 5 °C. To aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos – arī ilgāk.
Latvijā ērces uzturas galvenokārt mitrās un ēnainās vietās, priekšroku dodot jauktu koku mežiem ar labi attīstītu pamežu un aizaugušām pļavām. Tās parasti sēž uz zāles stiebra pat līdz viena metra augstumam, gaidot, kad garām ies piemērots upuris. Starp citu, jo karstāks laiks, jo augstāk tās sēž. Parasti cilvēki kodienu nejūt. Jāņem vērā, ka ērces niecīgo izmēru dēļ to grūti arī pamanīt.
Lai gan vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ērču encefalītu, tomēr arī tad, ejot dabā, jāievēro ģērbšanās nosacījumi, jo iespējams inficēties ar Laima slimību, pret ko vakcīna nav radīta.
Apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt. Tālab vēlami slēgti apavi, bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, blūze vai krekls – biksēs, aprocēm un apkaklei vajadzētu būt cieši piegulošai.
Pastaigas laikā apģērbs ik pa brīdim jāaplūko, lai uzreiz pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces. Pārnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda, vai tās nav uz drēbēm, ķermeņa vai matos. Carnikavas medicīnas centra speciāliste Līga Lazdāne iesaka valkāt gaišu apģērbu, tad ērces vieglāk pamanīt.
Papildus var lietot ērču atbaidīšanai paredzētos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu. Tomēr tie nepasargā, ja ērce nokļūst zem apģērba. Starp citu, tās mājās var atnest ar mežā noplūktiem zariem un puķēm. Tās atnes arī mājdzīvnieki.
Ja ērce piesūkusies, ar izvilkšanu nedrīkst kavēties, jo paaugstinās Laima slimības risks. Vispirms ar spirtu dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ar tievu pinceti kukaini satver pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest, un lēni, vienmērīgi izvelk. Nekādā gadījumā ērci nedrīkst saspiest vai sažņaugt, jo tad notiek tās ķermeņa šķidruma injicēšanās ādā. Tādēļ nedrīkst arī griezt, durt vai raut, jo ērces mutes daļa var palikt ādā un inficētais šķidrums iekļūst brūcē.
Pēc ērces noņemšanas vietu apstrādā ar joda tinktūru, odekolonu vai spirtu. Rokas obligāti pēcāk jānomazgā ar ziepēm.
Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai aizskarot gļotādas. Tāpēc, ja nav pincetes, izvelk ar pirkstiem, izmanto kādu starpliku – auduma gabalu, papīru, salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot arī diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti un velk aiz diega galiem.
Ja ap ērces piesūkšanās vietu parādās apsārtums vai ir slikta pašsajūta, ir nekavējoties jāapmeklē ārsts.
