Epidemiologs: Pulcēšanās arēnās ir saistītas ar paaugstinātu risku 48
Ierobežojumu mīkstināšana pret Covid-19 nevakcinētiem cilvēkiem ir iemesls, kāpēc šīs slimības izplatība Latvijā būtiski nemazinās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Vaicāts par valdošās varas spertajiem soļiem dažādu ar Covid-19 saistīto ierobežojumu mīkstināšanas virzienā, eksperts atzina, ka atvieglojumu piemērošana būtu objektīvi un racionāli pamatojama vienīgi cilvēkiem, kuri ir vakcinējušies, bet ne visai sabiedrībai kopumā.
“Pagaidām mēs redzam, ka šie atvieglojumi kopumā, kas attiecas uz nevakcinētiem cilvēkiem, ir viens no faktoriem, kāpēc saslimstība Latvijā nemazinās tik strauji, kā gribētos to redzēt. Otrs fakts ir tāds, ka cilvēkiem, kuri ir vakcinēti, satiekoties savā starpā, risks, ka viens no viņiem būs inficēts un pie tam inficēs citu cilvēku, ir ļoti, ļoti zems, un tas ļauj ieviest atvieglojumus,” komentēja Perevoščikovs.
Lūgts precizēt, vai tas nozīmē to, ka, piemēram, vakcinētiem cilvēkiem pēc atgriešanās no ārzemēm nākotnē nevajadzētu veikt Covid-19 testu, SPKC pārstāvis atbildēja apstiprinoši.
“Es domāju, ka šī norma pakāpeniski iestāsies vairākās valstīs,” prognozēja eksperts, vienlaikus gan aicinot neaizmirst par vīrusa jauno celmu parādīšanos.
Komentējot ceturtdienas vakarā Saeimā pieņemto lēmumu uzdot valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā, Perevoščikovs solīja, ka SPKC darīs visu, kas tā spēkos, lai palīdzēti organizētājiem panākt maksimālu drošību tiem skatītājiem, kuri tomēr nolems apmeklēt čempionāta spēles klātienē.
“Protams, ka SPKC var secināt, ka pulcēšanās tādās vietās kā arēnās, stadionos un tāda veida telpās ir saistītas ar paaugstinātu risku, un šis risks būtu vērtējams no vidēja līdz pat augstam, atkarībā no tā, ko cilvēki dara un vai lieto maskas. Vakcinācija šajā gadījumā varētu mazināt riskus, un tāpēc mēs mēģināsim pielāgoties šai situācijai – palīdzēt rast labāko risinājumu,” solīja Perevoščikovs.
Saruna ar Juriju Perevoščikovu:
Kā ziņots, Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.
Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam “nekavējoties izstrādāt kārtību”, kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.
Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta.
Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.
Saeimas lēmuma realizēšana, kad tas varētu tikt īstenots, tagad atkarīgs no valdības turpmākajiem lēmumiem. To ietekmēs, kurā dienā tiks sasaukta nākamā valdības sēde.
Pirms vēl parlamenta politiķi bija ķērušies klāt hokeja skatītāju jautājumiem tika prognozēts, ka nākamā valdības sēde varētu notikt tikai 27.maijā. Pašlaik nav zināms, vai nākamo valdības sēdi varētu nolemt rīkot agrāk.
Saeimas lēmumu JKP virzīja kopā ar opozīcijas partijām, savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) iecerei par skatītāju klātbūtni čempionātā iebilda.
Attiecīgi Saeimā abu politiķu pozīcijas pārstāvēja to politiskie spēki un Nacionālā apvienība. Balsojumā par nobalsoja 48 deputāti, pret bija 40, bet viens atturējās.
