Epidemiologs: Nav indikāciju nepieciešamībai pastiprināt ierobežojošos pasākumus 0
Esošā mēroga sociālās distancēšanās ierobežojumi “nes savus augļus” un redzam, ka saslimstība samazinās, tāpēc pašreiz no epidemioloģiskā viedokļa nav indikāciju, ka šie pasākumi būtu pastiprināmi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Pēc viņa teiktā, nav indikāciju, ka vajadzētu pastiprināt pasākumus attiecībā uz turpmāku sociālo distancēšanos vai, piemēram, darba vietu slēgšanu, objektu slēgšanu vai vēl stiprāku ierobežošanu.
Speciālists gan vēlreiz atgādināja, ka sociāla vai fiziska distancēšanās ir izšķiroša slimības profilakses ziņā.
Tāpat viņš atzina, ka daudz kas ir atkarīgs no veselības aprūpes sistēmas un pasākumiem, kuri būtu veicami slimnīcās. Viņš uzsvēra, ka turpmākā situācijas attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik pasargāti būs veselības aprūpes darbinieki un pacienti.
Speciālists uzsvēra, ka Latvijā ir novērojama neliela Covid-19 saslimstības samazinājuma tendence, veikto izmeklējumu skaitam esot līdzīgam.
Viņš atzīmēja, ka no citām Eiropas Savienības valstīm, kur jau krietnu laiku darbojas dažāda mēroga karantīnas pasākumi, nāk informācija, kas dod cerības, ka infekcijas process ir stabilizējies. Lai gan saslimstība pieaug, tā nav tik strauja kā iepriekšējās nedēļās, skaidroja Perevoščikovs.
Pēc viņa teiktā, no šiem datiem var secināt, ka stabilizācija notiek un pasākumi, kas Latvijā tika ieviesti 12.martā, ļoti labi darbojas.
Viņš gan norādīja, ka patlaban, samazinoties pozitīvo paraugu skaitam starp ieceļotājiem no ārzemēm, vairāk atklājas vietējā transmisija. Pēc viņa teiktā, ir nelabvēlīga tendence infekcijai izplatīties ārstniecības iestādēs.
Katrs desmitais saslimšanas gadījums konstatēts veselības aprūpē strādājošajiem vai pacientiem, kuri inficējas veselības aprūpes iestādēs.
Tāpat iezīmējusies tendence infekcijai skart dažādas sociālās aprūpes iestādes. Labi, ka pēdējās dienās kopējais Covid-19 gadījumu skaits šajās iestādēs nav pieaudzis, uzsvēra Perevoščikovs, atzīmējot, ka ir veikti stingri karantīnas pasākumi, it sevišķi patversmē “Zilais krusts” Rīgā.
LETA jau vēstīja, ka pēdējās nedēļas laikā ir pieaudzis stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Svētdien bija zināms par 36 pacientiem, kuri ārstējas slimnīcās, no viņiem 32 ar vidēju slimības gaitu, bet četri – ar smagu. Vēl pirms nedēļas slimnīcās ārstējās 24 Covid-19 pacienti, no viņiem 21 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Viena no stacionārā ievietotajām Covid-19 pacientēm – 99 gadus veca sieviete – aizvadītajā nedēļā nomira, taču viņas nāves iemesls nebija Covid-19 infekcija, bet gan citas hroniskas saslimšanas. Aizvadītajā nedēļā nomira arī kāds ar Covid-19 inficēts patversmes “Zilais krusts” klients. Viņš stacionārā nebija ievietots un sirga ar citām hroniskām saslimšanām. Šī cilvēka nāves iemesls tiks noteikts pēc pataloganatoma slēdziena.
Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis pagājušajā nedēļā atzina, ka saslimstības skaitļi var mainīties katru dienu atkarībā no tā, cik lieli būs Covid-19 vietējie uzliesmojumi. “Skaidrs, ka savlaicīgi ieviestie piesardzības pasākumi ir lielā mērā neitralizējuši iebraucēju viļņa radīto infekcijas skaita pieaugumu. Cīņa ar iekšējo transmisiju būs sarežģītāka,” atzina Dumpis.
Viņš arī norādīja, ka laikā, kad Latvijā ir ieviesti fiziskās distancēšanās ierobežojumi, vīruss meklē un atrod vietas, kur ilgstoši kopā uzturas daudz cilvēku – slimnīcas, patversmes, pansionāti, cietumi, armija u.tml. “Slimības ierobežošana šādos apstākļos ir īpaši grūta, tāpēc svarīgi, lai visi šajās vietās strādājošie ir ļoti mobilizējušies,” uzsvēra Dumpis.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
