Epidemiologs: Kopš gada sākuma saslimstības ar Covid-19 Latvijā samazinājusies par 51,2% 2
Kopš gada sākuma saslimstība ar Covid-19 Latvijā ir samazinājusies par 51,2%, valdības sēdē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Viņš klāstīja, ka, neskatoties uz to, ka par 12% pieaudzis veikto Covid-19 testu skaits un pagājušajā nedēļā dienā tika veikti aptuveni 13 000 testu, septiņu dienu īstermiņa un kumulatīvais rādītājs norāda uz izteiktu saslimstības samazinājumu par 16,8%, kas ir vidēji 493 gadījumi dienā. Savukārt pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā nedēļā sasniedzis 3,8%.
Pievēršoties datiem, kas atspoguļo kumulatīvo 14 dienu saslimstības radītāju, var secināt, ka tas samazinās. Perevoščikovs norādīja, ka, salīdzinot iepriekšējās 14 dienas pret šī brīža 14 dienām, vērojams saslimstības ar Covid-19 samazinājums par 20%.
Epidemiologs atzīmēja – ja turpināsies saslimstības samazinājums, tad sasniegt rādītāju 200 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju varētu 37 dienu laikā jeb līdz 21.aprīlim. Ja tomēr saslimstības samazinājums būs vēl intensīvāks, tad šādu samazinājumu varētu sasniegt pēc 27 dienām, proti, līdz 11.aprīlim.
“Protams, šāda prognoze ir ar nosacījumu, ka saglabājas iepriekšējā tendence, kas savukārt ir atkarīga no veiktajiem pasākumiem, kas neļauj vīrusam izplatīties plašāk. Turklāt jāņem vērā, ka turpinās infekciozākā celma paveida izplatības pieaugums, tomēr tas vēl nav sasniedzis savu maksimumu,” ministriem skaidroja Perevoščikovs.
Iepazīstinot Ministru kabinetu ar prezentāciju, epidemiologs uzsvēra, ka aizvadītajā nedēļā stacionēto Covid-19 pacientu skaits ir samazinājies par 22% jeb līdz 57 stacionētajiem dienā, kas viņa vērtējumā joprojām ir daudz.
Speciālists uzsvēra, ka, lai gan stacionāros ārstēto Covid-19 pacientu skaits lēni samazinās, var novērot, ka ir nedaudz pieaudzis smagā stāvoklī esošo ar jauno koronavīrusu sasirgušo skaits. Epidemiologs pieļāva, ka nav noliedzama jaunā Covid-19 celma ietekme.
Tas izraisot smagu klīnisko slimības gaitu un arī tā infekciozitāte esot lielāka, tomēr Perevoščikovs uzsvēra, ka šādas hipotēzes vēl ir jāpārbauda.
Saslimstības ar Covid-19 samazinājuma tendence vērojama arī visos Latvijas reģionos un galvaspilsētā. Tāpat Perevoščikova prezentētie dati liecina, ka arī visās vecuma grupās ir izteikts saslimstības samazinājums, kas turpinājās pagājušajā nedēļā.
Turklāt aizvadītajā nedēļā saslimstības samazinājums vērojams arī bērniem vecumā līdz 14 gadiem.
Strukturāli sadalot saslimušo skaitu pēc vecuma grupām, Perevoščikovs norādīja, ka pacientu vecumā no 65 gadiem īpatsvars pakāpeniski samazinās un mainās vecuma struktūra, kas, epidemiologa ieskatā, ir labi.
Viņš pieļauj, ka šo tendenci, iespējams, ietekmēja vakcinācija. Kopējā saslimstības struktūrā pieaug bērnu īpatsvars, savukārt, kas attiecas uz citām vecuma grupām, tur, pēc Perevoščikova paustā, īpašu izmaiņu nav.
“Senioru īpatsvars samazinās un bērnu īpatsvars mazliet pieaug. Mēs redzam, ka visās vecuma grupās patiešām ir novērots samazinājums, ļoti izteikts samazinājums ir grupā, kas attiecas uz iedzīvotājiem, kuriem ir 80 un vairāk gadi.
Tomēr mēs joprojām nenovērojām saslimstības samazinājumu bērniem līdz deviņu gadu vecuma. Mēs jau runājām par to, ka tā varētu būt arī šī jaunā britu celma ietekme,” pieļāva epidemiologs.
Analizējot pagājušās nedēļas datus par savstarpēji saistītos saslimšanas ar Covid-19 gadījumus, iespējams identificēt, ka joprojām gandrīz 52% inficējas savās dzīvesvietās – mājsaimniecībā un darbavietās, kas nav ārstniecības un izglītības iestādes.
To saslimšanas gadījumu skaits, kas saistīti ar inficēšanos sociālās aprūpes un ārstniecības iestādēs, joprojām esot zems.
