Epidemiologi atklāj Covid-19 “lipīgākās” notis, diriģenti smīn 36
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diriģenti un Dziesmu svētku organizators – Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) – pauž bažas par “melno publicitāti”, pēc kuras kora dziedāšana iznāk viens no lielākajiem apdraudējumiem Latvijas epidemioloģiskajā situācijā Covid-19 laikā, un rosina uzsākt diskusiju, vai,
gatavojoties 2023. gada Vispārējiem latviešu dziesmu un Deju svētkiem, varētu noteikt, ka koristi varētu atrasties vismaz viena metra attālumā viens no otra.
Šāds LNKC ierosinājums izskanēja piektdien Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, tomēr sastopot striktus iebildumus no uzaicināto epidemiologu puses, kuri pauda, ka jebkuru ierobežojumu mīkstināšana situācijā, kad inficēšanās ar Covid-19 strauji pieaug kā Eiropā, tā Latvijā, var izraisīt neprognozējami graujošas sekas.
LNKC direktore Signe Pujāte pauda, ka ilgtermiņā divu metru distance nav veiksmīgs risinājums labam rezultātam amatierkoru kustībā, jo “īpaši šeit, Latvijā, esam izcēluši koru kustību kā īpašu kultūras veidu, kurā piedalās tauta”, un esot jūtams, ka daudzos dziesmu un deju svētku procesa dalībniekos Covid-19 laiks nesis “bailes un bažas”, kas potenciāli var apdraudēt latviešu identitātei tik nozīmīgo procesu.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs tomēr uzsvēra, ka divi metri ir zelta standarts cīņā pret vīrusu un nav iemesla no tā atteikties, jo slimībai ir raksturīga aerobā izplatīšanās.
Arī jaunākie pētījumi apliecinot, ka dziedāšana rada ļoti lielu papildu risku, jo izelpā veidojas arī ļoti mikroskopiski pilieni.
Pēc viņa teiktā, kādā pētījumā izskanējis, ka dažas notis – do, fa – veidojot vairāk pilienu nekā citas. Klātesošie diriģenti to gan komentēja ar neticību un sēdes aizkulisēs pat izskanēja ironisks secinājums, ka “tagad komponistiem būs jāpasūta dziesmas bez do un fa”.
“Ir pilnīgi skaidrs, ka dziedāšana koros un sevišķi, atrodoties telpās, ir ar vislielāko risku inficēšanās izplatībai,” uzsvēra Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis, kurš pats arī reiz esot dziedājis korī, tomēr “neko optimistisku pateikt nevar”.
“Tas ir brīnums, ka Latvijā šajā laikā notiek amatierkoru mēģinājumi, jo jāsaprot, ka profesionālo koru dziedātājiem tas ir darbs, bet amatierkoru dalībnieki dodas no dažādām dzīves un darba vietām. Visu cieņu dziedāšanas kultūrai un es apzinos, ka tas ir šausmīgi kultūras cilvēkiem un līdzīgi ir arī sportā, bet
mūsu uzdevums pirmkārt ir noturēt darba vietas, lai valsts turpinātu funkcionēt un mums nav jāveras ciet,” teica U. Dumpis.
Eksperts uzsvēra, ka arī divi metri starp dziedātājiem esot kompromisa variants, balstīts uz mūsu līdz šim labvēlīgo epidemioloģisko situāciju, jo, piemēram, Vācijā šis attālums ir noteikts pieci metri, bet ASV – trīs metri.
“Pieaugot saslimstībai, koru mēģinājumi kļūs daudz sarežģītāki, būs jādzied daudz mazākās grupās,” teica U. Dumpis. Viena izeja būtu testēšana, taču “ar esošo testēšanas jaudu un izmaksām tā varētu būt attaisnojama profesionālos kolektīvos”. Pēc U. Dumpja teiktā, “mazliet atbrīvot koru kustību” varētu eksprestesti ar diezgan labu izšķiršanas spēju, kas Latvijā varētu parādīties pēc pāris mēnešiem.
“Pētījums par dziedāšanu do un fa kategorijās man un lielākajā daļā cunftes pārstāvju izraisa atklātu smaidu.
Jājautā, ar ko saistīts šis apgalvojums – ar to, ka do priekšā ir “d”, bet fa – “f”, vai arī tas ir skaņu vibrāciju augstums, vai tas ir 1. oktāvas do utt. – cik garš ir šis dziedājuma brīdis,” komentēja Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns.
“Mēs, protams, esam par sadarbību, pildot visus noteikumus, un rosinām arī pašvaldības nākt pretī un maksimāli nodrošināt korus ar piemērotām telpām. Tomēr aicinām kopējo retoriku veidot tādu, lai nedotu negatīvu nokrāsu kādai nozarei, nenostatot lielveikalus, krogus un citus ekonomiskus veidojumus augstāk par to, ko saprotam ar mūsu tradīciju un kultūru,” aicināja M. Klišāns.
“Mums vajadzētu respektēt, ka koru dalībnieki ir ļoti disciplinēti cilvēki.
Mums nav izdevies kopīgi noņemt to sajūtu, ka dziedāšana un kopā nākšana, kas faktiski ir nācijas izdzīvošanas jautājums tik mazai valstij un tautai kā mēs, tagad tiek padarīts par biedu,” uzskata diriģents Romāns Vanags.
“Dziedāt relatīvi droši var tad, ja ievēro fizisku distancēšanos, labu ventilāciju un vēdināšanu telpās, kā arī, protams, personisko higiēnu,” teica J. Perevoščikovs.
Jāievēro pasākumu kopums – īsāks mēģinājumu laiks, “drīzāk dungot nekā dziedāt” vai vismaz dziedāt klusāk, izmantojot pastiprinātājus, cik iespējams, mēģināt ārā, anketēt dziedātājus u. c.
