Pētīs vīrusa pārvietošanos starp cilvēkiem 0
Daudzi pētnieki uzskata, ka nākamās epidēmijas prognozēšanai ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai dzīvnieku pārnēsāto vīrusu sekvencēšana. “Kaut arī lielāko daļu epidēmiju izraisa vīrusi dzīvniekos, vairākums dzīvnieku vīrusu epidēmijas neizraisa,” sacīja infekcijas slimību eksperts Džeimss Loids-Smits. Viņaprāt, svarīgāk saprast faktorus, kuri ļauj vīrusam izplatīties visā pasaulē. Līdz ar to vairāk jāpēta vīrusa pārnese no cilvēka uz cilvēku, nevis no dzīvnieka uz cilvēku. “Kad vīruss pamet sikspārni, tas uzreiz neizraisa epidēmiju cilvēku vidū. Vīruss gadu desmitiem, pat gadu simtiem var lēkāt no dzīvniekiem uz cilvēkiem un otrādi pirms epidēmijas sākšanās,” piebilst cits infekcijas slimību pētnieks Ronalds Rozenbergs. Kā piemēru viņš pieminējis Zikas vīrusu, kuru zinātnieki mērkaķos atklāja Ugandas mežos jau 1947. gadā, taču pirmā epidēmija sākās vien 70 gadus vēlāk. Turklāt svarīgi – vīrusam izdevās pasauli “pārsteigt” nesagatavotu – vakcīnas pret slimību jo-projām nav. Līdz ar to abi infekcijas slimību eksperti norāda, ka lielāks darbs jāvelta cilvēku kopienu pētīšanai, īpaši to, kuras bieži nonāk saskarē ar savvaļas dzīvniekiem. Viņuprāt, nepieciešams izbūvēt speciālas klīnikas reģionos, kuros ir daudz inficēto. R. Rozenbergs jau sācis šādu pilotprojektu Ugandā.
Ļoti iespējams, ka nākamā epidēmija jau ir sākusies, taču bez laika, naudas un instrumentiem, lai identificētu katras saaukstēšanās vai slimības cēloni, zinātnieki var palaist garām ļoti svarīgu informāciju. “Mums trūkst nepieciešamā, lai noteiktu epidēmiju sākšanos. Katru gadu mēs palaižam garām neskaitāmi daudz iespēju,” norādījis R. Rozenbergs. “Ir daudz uzliesmojumu, kurus neviens pat nepamana,” piekrīt P. Dasžāks, tomēr viņš uzskata, ka viņa komandas izstrādātā karte var palīdzēt arī cilvēku novērošanā. “Visvairāk baidos no tā, ka mēs neko nedarīsim un vīrusi mūs vienkārši nogalinās.”
