Epidēmiju medības kā cīņa ar laiku 0
Kamēr vieni zinātnieki cīnās ar šobrīd jau zināmajām nāvējošajām epidēmijām, citi cenšas saprast, kuri dzīvnieki būs nākamie Ebolas vai Zikas vīrusa pārnēsātāji, kā arī kur tas notiks. Daļa zinātnieku uzskata, ka nākamā nāvējošā epidēmija jau ir gatava sākt postošos darbus.
Dzīvnieki pārnēsā milzīgu skaitu vīrusu, no kuriem daži ir kaitīgi arī cilvēkiem. Šie vīrusi nes milzu postu. Daļu neseno epidēmiju, piemēram, HIV, gripu un Ziku izraisīja vīrusi, kuri pirms tam bijuši dzīvniekos. Tostarp, Ebolas vīruss, kuru, visticamāk, pārnēsāja sikspārņi, nogalināja vairāk nekā 11 tūkstošus cilvēku tikai Rietumāfrikā vien.
Ja būtu iespējams noteikt, kāda slimība uzliesmos nākamā, varbūt to varētu apsteigt un izgudrot vakcīnu vai izdomāt efektīvu profilakses stratēģiju? Tomēr meklējumi nebūt nav tik vienkārši, jo nav skaidrs, kur meklēt jaunos vīrusus – dzīvniekos, kuros esošie vīrusi, visticamāk, nekad neietekmēs cilvēkus, vai pašos cilvēkos mirklī, kad vīruss jau ir mūsos, bet pirms tā nekontrolējamas izplatīšanās?
Jāveic vīrusu ģenētiskā sekvencēšana
Epidemiologs Peters Dasžaks vēlas vīrusus atrast, pirms saslimis kāds cilvēks. “Ja atļausim vīrusam nonākt cilvēkos, būs pārāk vēlu,” norāda zinātnieks. Lai to paveiktu, viņa vadītā komanda apkopojusi datubāzē teju 600 vīrusu, kā arī vairāk nekā 750 zīdītāju, kurus vīruss skāris. Tālāk zinātnieki meklēja sakarības, kas viņiem palīdzēja apzināt faktorus, kuru dēļ dzīvniekos esošie vīrusi ietekmē arī cilvēkus.
Pētījumā parādījās dažas tendences. Pirmkārt, dzīvniekiem, kuri ģeogrāfiski, piemēram, žurkas, vai ģenētiski, piemēram, mērkaķi un šimpanzes, ir tuvāki cilvēkiem, ir labāka iespēja ar mums dalīt arī vīrusus. Otrkārt, dzīvniekos, kuros uzturas vairāk vīrusu nekā citās radībās, ir lielāka iespēja pastāvēt arī vīrusam, kas var kaitēt cilvēkam. Treškārt, ir lielāka iespēja saslimt ar vīrusu, kuru pārnēsā odi.
Šīs sakarības bija zināmas jau iepriekš, un šis pētījums apliecina, ka laiks meklēt risinājumu. Tā norādījusi ekoloģe Barbara Hana, kura bija iesaistīta pētījumā. Ņemot vērā šo modeli, zinātniekiem izdevās noteikt, kur varētu slēpties dzīvnieku vīrusi, piemēram, sikspārņu populācijās Centrālamerikā un Dienvidamerikā vai grauzēju vidū Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tomēr skaidrs, ka zinātniekiem neizdosies noteikt precīzu slimību uzliesmošanas vietu.
P. Dasžaks uzsvēris, ka svarīgākais ir izveidot datubāzi, kurā būtu 99% pasaules vīrusu, kas var apdraudēt cilvēkus. Datubāzi izveidotu, ievācot vīrusu paraugus, kā arī veicot vīrusu ģenētisko sekvencēšanu, kas ir viens no soļiem, lai pret slimībām atrastu vakcīnas.
