EP vēlēšanas Bulgārijā – patiesības stunda 0
Daudzi novērotāji uzskata, ka maijā gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas kļūs par sava veida referendumu, kurā iedzīvotāji paudīs attieksmi arī pret daudz pārmetumu saņēmušo kreisi centrisko valdību.
EP deputātus izvēlas trešo reizi
Bulgārija par EP deputātiem balsos trešo reizi. 2007. gadā, tūlīt pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, bija nepieciešams izvēlēties tautas pārstāvjus, ko sūtīt uz Briseli, tomēr vēlētāju interese bija ļoti maza – nobalsoja tikai 28,6% balsstiesīgo. 2009. gada EP vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk – 37,5% pilngadīgo bulgāru.
Gaidāmās EP vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas galvenokārt tāpēc, ka iekrīt pēc ilga politiskās nestabilitātes perioda. 2012. gada ziemā Bulgārijā sākās masu protesti pret nabadzību, korupciju un oligarhu uzkundzēšanos valsts ekonomikā. Rezultātā krita harismātiskā Bojko Borisova vadītā valdība un līdz ar to smagu triecienu saņēma arī viņa sekotāju kustība “Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību” (GERB).
Tika izsludinātas ārkārtas parlamenta vēlēšanas pagājušā gada maijā, taču to iznākums parādīja politiski sašķeltu valsti. Pie varas nāca trausla koalīcija starp Bulgārijas Sociālistisko partiju (BSP) un “Kustību par brīvību un tiesībām” (DPS), kura aizstāv Bulgārijas turku minoritāti. Lai šī koalīcija varētu pastāvēt, tai bija nepieciešams nacionālo ekstrēmistu un eiroskeptiķu partijas “Ataka” ārējais atbalsts.
Nākamos sarežģījumus radīja jau viens no pirmajiem jaunizveidotās, tehnokrāta Plamena Orešarska vadītās valdības lēmumiem – par drošības dienesta vadītāju iecelt DPS deputātu un mediju magnātu Delijanu Pejevski. Šis lēmums izraisīja jaunu protestu vilni, kas, lai arī negāza valdību, sašķēla Bulgārijas sabiedrību divās pretēji domājošās daļās. Tieši šīs priekšvēstures dēļ no EP vēlēšanām Bulgārijā tiek gaidīti jauni politiskie priekšlikumi, partiju spēku samēra pārvērtējums un norādes, kurā virzienā vēlas doties iedzīvotāju vairākums.
Vēlētāju aptaujas rāda, ka BSP un GERB ir ļoti līdzīgs atbalstītāju skaits, kā arī ļauj prognozēt DPS iekļūšanu Eiroparlamentā. “Sociālistiskās partijas vadība ir atklāti paziņojusi, ka uzskata par nepieciešamu panākt, lai valdošās koalīcijas partijas iegūst vairāk nekā pusi no 17 vietām, kas Bulgārijai pienākas Briselē,” komentē bulgāru politiskais analītiķis Vladimirs Šopovs. “Zemāks rezultāts tiktu tulkots kā sabiedrības neapmierinātība ar valdības darbu un tādā gadījumā ārkārtas parlamenta vēlēšanas Bulgārijā būtu ļoti iespējamas.”
Cīņa par vietu Briselē
Daudzas mazākas partijas, gan jaunas, gan vecas, sacenšas savā starpā, lai pārsniegtu 6% barjeru, kas tiek uzskatīta par minimālo nepieciešamo vēlētāju atbalstu, lai varētu aizsūtīt uz Briseli vismaz vienu deputātu. Kreisajā blokā jaunums ir “Alternatīva Bulgārijas atdzimšanai” (ABV) – no Sociālistiskās partijas atdalījies neapmierināto spārns, kas bija konfliktā ar partijas jauno vadību un ko vada bijušais sociālistu līderis Georgijs Parvanovs. Pretējā politiskā spektra pusē vēlētājus aģitē “Reformistu bloks” – labējo liberāļu apvienība. Savukārt kustība “Bulgārija bez cenzūras” (BBC) – populistiska partija, ko ap sevi sapulcējis bijušais skandalozais žurnālists Nikolajs Barekovs, – vēlas izmantot jau pagātnē sevi daudzreiz attaisnojušo taktiku: savākt līdzšinējā politikā vīlušos iedzīvotāju balsis. Par vietām Briselē cīnās arī jau iepriekš minētā nacionālo ekstrēmistu partija “Ataka”, kura gan ir piedzīvojusi vērienīgu atbalstītāju kritumu pēc tam, kad izvēlējās atbalstīt Orešarska valdību. Visas šīs partijas, pēc vēlētāju aptauju rezultātiem, joprojām saglabā izredzes iekļūt Eiroparlamentā, līdz ar to Bulgārijas pārstāvniecība Briselē varētu izveidoties ļoti neviendabīga.
Vēlētājus piesaistīs referendumi?
Vēl sarežģītāku Bulgārijas partiju cīņu par vietām Eiropas Parlamentā padara trīs referendumi, ko vēlējies valsts prezidents Rosens Plevnelijevs un kuri, iespējams, notiks vienlaikus ar EP vēlēšanām. Referendumu jautājumi attiecas uz valsts vēlēšanu sistēmu un pozitīvu atbilžu gadījumā tiks ieviesta obligāta balsstiesīgo iedzīvotāju piedalīšanās vēlēšanās, iespēja balsot elektroniski, kā arī mažoritārā sistēma.
Referendumiem par izmaiņām vēlēšanu sistēmā ir liels potenciāls piesaistīt balsotājus, jo vēlēšanu sistēmas reforma bija viena no pirmajām iedzīvotāju prasībām aizvadītajos mēnešos notikušajos masu protestos. Referendumu rīkošana vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ļoti iespējams, būtiski palielinātu arī Eiropas deputātu izraudzītāju skaitu.
Lai gan šīs nedēļas sākumā Bulgārijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ivilina Aleksijeva paziņoja, ka nepastāv šķēršļi vienlaicīgai referendumu un EP vēlēšanu rīkošanai, Šopovs tomēr ir skeptiski noskaņots par šādu iespēju: “Vairākuma partijas nav ieinteresētas vienlaicīgā EP vēlēšanu un referendumu norisē, jo maza iedzīvotāju aktivitāte nodrošinātu viņiem izdevīgākus rezultātus. Tādēļ valdība centīsies novilcināt laiku. Protams, tādā gadījumā opozīcijas partijas varēs apsūdzēt valdību, ka tā baidās no vēlētājiem, un izmantot referendumus kā trumpi savā EP priekšvēlēšanu cīņā. Tomēr nedomāju, ka šis jautājums būtiski mainīs pastāvošo līdzsvaru.”
Viedoklis
Kristians Vigenins, Bulgārijas ārlietu ministrs: “Neraugoties uz grūtībām, ar ko mēs vēl joprojām saskaramies, mēs raugāmies uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar cerību un optimismu. Tās dos iespēju stiprināt demokrātisko leģitimitāti un vairot sabiedrības uzticību Eiropas projektam. Aizvien vairāk ES valstīs atbalstu gūst populistiskas idejas. Diemžēl dažas no tām ne vien apšauba ES principus un sasniegumus, bet arī apdraud Bulgārijas pilsoņu tiesības. Politiķu uzdevums ir ierobežot šīs tendences un priekšēlēšanu kampaņas ietvaros izveidot debates par ES vīziju un tās lomu.”
