EP pieprasa Krievijai izvest militāros spēkus no Ukrainas 0
Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību, tāpēc tai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele.
Krievija pašlaik “nepārprotami” pārkāpj starptautiskos noteikumus un arī “apdraud Eiropas Savienības (ES) drošību”. Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas “militārā agresija un iebrukums Krimā” un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest “visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā”.
Deputāti uzsver, ka arī svētdien paredzētais referendums par pievienošanos Krievijas Federācijai tiks uzskatīts par neleģitīmu un nelikumīgu. To pašu viņi attiecina arī uz ” pašpasludināto Krimas varas iestāžu 2014. gada 11. martā pieņemto lēmumu par neatkarības pasludināšanu”.
Eiroparlamentārieši norāda, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju Krimas Autonomā Republika var rīkot referendumus tikai par vietēja līmeņa jautājumiem un nevis par Ukrainas starptautiski atzīto robežu grozīšanu.
EP arī noraida Krievijas apgalvojumus, ka tās mērķis ir aizsargāt Krimas krievvalodīgos iedzīvotājus. Deputāti uzsver, ka šie iedzīvotāji nav saskārušies un nesaskaras ar diskrimināciju.
Vienlaikus EP nosoda Viktora Janukoviča politiku vērsto protestu dalībnieku nomelnošanu, kurus Krievijas propaganda sauc par fašistiem.
Tomēr EP deputāti aicina arī Ukrainas valdību nodrošināt pie mazākumtautībām piederošu cilvēku tiesības saskaņā ar starptautiskiem standartiem, tostarp krievu valodā runājošo ukraiņu tiesību pilnīgu aizsardzību un respektēšanu. Eiroparlamentārieši atzinīgi vērtē Ukrainas valsts prezidenta vietas izpildītāja lēmumu uzlikt veto likumprojektam, kura mērķis bija noteikt zemāku statusu krievu valodas lietošanai Ukrainā.
EP uzsver nepieciešamību ES un tās dalībvalstīm paust vienotu nostāju sarunās ar Krieviju un atbalstīt vienotas Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni.
Deputāti atzinīgi vērtē Eiropadomes 6. marta lēmumu apturēt sarunas ar Krieviju par vīzu liberalizāciju un partnerības nolīgumu. EP norāda, ka gadījumā, ja Krima tiktu pievienota Krievijai, ES būtu jāpiemēro Krievijai ieroču embargo, vīzu ierobežojumus, aktīvu iesaldēšanu un pasākumi pret Krievijas uzņēmumiem, īpaši enerģētikas nozarē.
Eiroparlamentārieši arī atzinīgi vērtē ES 28 valstu un to valdību vadītāju gatavību parakstīt Asociācijas nolīguma politiskās sadaļas pirms 25. maijā paredzētajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Tāpat uzteikta iecere samazināt tarifus Ukrainas eksportam uz ES, kā arī piešķirt finanšu palīdzības paketi 11 miljardu eiro apjomā. Deputāti arī aicina nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību ES un dalībvalstu līmenī, lai Ukrainas pilsoņi par nelielu maksu varētu saņemt vīzas.
Visbeidzot, deputāti arī uzsver, ka “iedibinātā parlamentārā sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Krievijas Valsts domi un Federācijas padomi nevar turpināties tāpat kā līdz šim”.
