EP balsos, no kura gada aizliegt vienreizējos plastmasas traukus 0
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nākamnedēļ Strasbūrā notiekošās plenārsesijas laikā balsos par vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu un autortiesību noteikumiem internetā, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā.
Deputāti 26.martā debatēs un balsos par februārī panākto vienošanos par autortiesību noteikumiem internetā. Trīs gadus ilgās EP deputātu un dalībvalstu pārstāvju sarunās panāktās vienošanās mērķis ir nodrošināt autortiesību ievērošanu internetā.
Tā dod labākas iespējas radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem panākt sev labvēlīgus nosacījumus sarunās ar tādām interneta platformām kā “YouTube” vai ziņu apkopotājiem kā “Google News”. Jaunie noteikumi paredz arī virkni drošības pasākumu, lai neapdraudētu vārda brīvību internetā.
Vienošanās arī paredz, ka ar autortiesībām aizsargātus materiālus varēs vieglāk izmantot pētniecībā, kurā tiek izmantota liela apjoma teksta un datu pārmeklēšana (tekstizrace un datizrace). Tas stiprinātu Eiropas zinātnieku konkurētspēju. Saskaņā ar vienošanos autortiesības netiktu piemērotas saturam, kas izmantots mācību vai ilustrācijas nolūkos.
Paredzams, ka deputāti 28.martā atbalstīs tādu vienreizlietojamās plastmasas priekšmetu kā šķīvji, galda piederumi, salmiņi un vates kociņi aizliegumu no 2021.gada, pirms tam par to debatējot 27.martā.
Jaunie noteikumi, par kuriem jau panākta neformāla vienošanās ar dalībvalstu ministriem, nosaka, ka līdz 2029.gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu, bet līdz 2025.gadam 25% plastmasas pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Līdz 2030.gadam šim rādītājam jāpieaug līdz 30%.
Jaunie noteikumi arī stiprinās “piesārņotājs maksā” principu, ieviešot ražotāja paplašinātas atbildības (RPA) shēmas. Tāda attieksies, piemēram, uz cigarešu ražotājiem. RPA tiks piemērota arī zvejas rīkiem – jūrā pazudušo tīklu savākšanas izmaksas būs jāsedz ražotājiem, nevis zvejniekiem.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistiku plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Noteikumi attieksies uz produktiem, kas veidot apmēram 70% jūras piedrazojuma. Plastmasas lēnās sadalīšanās dēļ piedrazojuma apjoms jūrās, okeānos un pludmalēs pieaug visā pasaulē. Plastmasas atliekas nonāk jūras dzīvnieku organismos un līdz ar to arī cilvēku barības ķēdē.
26.martā EP debatēs, bet 27.martā balsos par vienošanos, kas paredz līdz 2030.gadam samazināt vieglo automašīnu un mikroautobusu siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu. Deputāti ar dalībvalstu pārstāvjiem panākuši neformālu vienošanos līdz 2030.gadam par 37,5% samazināt jauno automašīnu izmešu daudzumu. EK bija ierosinājusi 30% samazinājumu. Noteikumi arī paredz līdz 2030.gadam par 31% samazināt mikroautobusu radītos CO2 izmešus.
Ražotājiem, kuru ražoto auto modeļu vidējais izmešu apjoms pārsniegs noteiktās robežas, būs jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Līdz 2023.gadam EK būs jāizvērtē, vai šie līdzekļi būtu izmantojami, lai finansētu taisnīgu pāreju uz bezizmešu mobilitāti un atbalstītu autonozarē nodarbināto cilvēku prasmju uzlabošanu.
25.martā eiroparlamentārieši debatēs, bet 26.martā balsos par netraucēti pieejama, konkurētspējīga un riskiem sagatavota Eiropas elektroenerģijas tirgus izveidi. EP balsos par četriem ar Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgu saistītiem likumprojektiem, tā noslēdzot darbu pie “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” likumprojektu paketes.
Viens no jaunu noteikumu svarīgākajiem mērķiem ir vienkāršot atjaunojamās enerģijas pārrobežu tirdzniecību, lai tā tuvotos ES mērķim līdz 2030.gadam enerģijas patēriņa bilancē nodrošināt 32% atjaunojamo resursu īpatsvaru. Noteikumi arī izbeigs valsts atbalstu lielākajai daļai Eiropas ogļu elektrostaciju.
Jaunie noteikumi arī ļaus patērētājiem visā Eiropā izmantot viedos skaitītājus, dinamisku cenu sistēmu un tiesības bez maksas trīs nedēļu laikā nomainīt elektroenerģijas piegādātāju (sākot no 2026.gada – 24 stundu laikā). Noteikumi arī uzlabos nozares gatavību neparedzētām situācijām, tā labāk pasargājot iedzīvotājus no pēkšņiem piegādes pārtraukumiem, kā arī paplašinās Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) pilnvaras.
Tāpat 25.martā deputāti debatēs, bet 26.martā balsos par priekšlikumiem nodokļu sistēmas un finanšu noziegumu apkarošanas reformai. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja pēc gadu ilga darba sagatavojusi 70 lappušu ziņojumu, kurā aicina dalībvalstis uzlabot sadarbību visās ar nodokļiem un finansēm saistītajās jomās, pieņemt jaunus noteikumus un izveidot jaunas ES un pasaules līmeņa uzraudzības iestādes – piemēram, ES finanšu policiju un ES iestādi cīņai ar naudas atmazgāšanu.
Ziņojumā septiņas ES valstis – Beļģija, Kipra, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Malta un Nīderlande – ierindotas pie potenciālām “nodokļu oāzēm”, tāpat tas aicina ES valstis izbeigt “zelta vīzu” programmas.
Īpašā komiteja tika izveidota 2018.gada martā, reaģējot uz pēdējo gadu laikā atklātībā nonākušo informāciju par nodokļu pārkāpumiem. Darba ietvaros tās pārstāvji uzklausīja finanšu ministrus un ES Komisārus, kā arī devās vairākās vizītēs, tostarp uz Latviju.
27.martā EP deputāti debatēs un balsos par noteikumiem transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbam ārzemēs, nelegālas komercprakses novēršanai kravas autopārvadājumu nozarē un izmaiņām šoferu atpūtas laika noteikšanā.
Priekšlikumu mērķis ir uzlabot noteikumu ievērošanu autotransporta nozarē un mazināt tādu negodīgu praksi kā pastkastītes uzņēmumu izmantošana vai pretlikumīga pakalpojumu sniegšana ārzemēs. Izmaiņas arī noteiktu, kādos gadījumos transporta nozarē piemērojami norīkoto darbinieku noteikumi – piemēram, minimālā alga – , tāpat tie ieviestu izmaiņas šoferu atpūtas laika noteikšanā.
26.martā deputāti debatēs, bet 27.martā balsos par jauniem finansēšanas noteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Atjauninātie noteikumi būs spēkā no 2021. līdz 2027.gadam. Tie attieksies uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda finansējumu visos ES reģionos.
Paredzams, ka deputāti atbalstīs pastiprinātu ERAF – apjomīgākā ES fonda – līdzekļu ieguldīšanu gudrās izaugsmes un zaļās ekonomikas projektos. Saskaņā ar noteikumu projektu reģioniem 30-50% ERAF līdzekļu būs jāiegulda inovāciju veicināšanā un vēl 30% – aprites ekonomikas projektos un tādās aktivitātēs, kas atbalsta klimata politikas mērķu sasniegšanu. Kohēzijas fonda finansējums arī turpmāk būtu jāiegulda vides un transporta infrastruktūras projektos.
