Neiedziļinās, bet paraksta. Kā EP deputāti aicināja pārskatīt Latvijas izglītības reformu 13
Noskaidrojušies 113 Eiropas Parlamenta deputāti, kuri parakstījuši Latvijas Krievu savienības pārstāvju Miroslava Mitrofanova un Andreja Mamikina aicinājumu Saeimai un valdībai pārskatīt izglītības reformu Latvijā. No sava paraksta zem šīs vēstules jau atteicies kāds Eiropas Parlamenta deputāts no Īrijas, un ticams, ka viņš nebūs vienīgais.
Pēc “LA” rīcībā esošās informācijas, eiroparlamentārietis no Īrijas Šons Kelijs (Eiropas Tautas partiju politiskā grupa) jau uzrakstījis vēstuli Mitrofanovam, prasot viņa parakstu no vēstules aizvākt. Viņš esot parakstījis Mamikina un Mitrofanova rosināto vēstuli, domājot, ka tā atbilst viņa politiskajai pārliecībai atbalstīt mazākumtautību valodas, taču tagad sapratis, ka vēstules formulējums ir neskaidrs.
Kāda cita vēstuli parakstījuša EP deputāta palīgs bija izvairīgs, stāstot, ka sīkāku komentāru nebūs, jo tā būtu iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, ņemot vērā, ka Latvijā šogad esot gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Lai gan tieši paraksti tiek izmantoti politiskām vajadzībām.
Saraksts ar parakstiem ilgi tika slēpts, radot aizdomas, vai paraksti vispār ir savākti. Tagad tas kļuvis zināms. Vēstule datēta ar šā gada 17. maiju. Starp parakstītājiem ir arī Eiropas Tautas partiju politiskās grupas un Eiropas konservatīvo un reformistu pārstāvji. EP deputāts Artis Pabriks, kurš darbojas ETP, jau nosūtījis vēstuli saviem kolēģiem, lai paskaidrotu, ko īsti viņi parakstījuši. Deputāts atgādina, ka krievu minoritātes statuss Latvijā ir krasi atšķirīgs no tradicionālajām minoritātēm Ungārijā, Slovākijā, Rumānijā, Polijā, Vācijā vai Īrijā. “Liela daļa krieviski runājošās sabiedrības nav tradicionālā minoritāte, bet gan 50 padomju okupācijas gadu rezultāts,” norādījis A. Pabriks.
Sarunā ar “LA” A. Pabriks atzina, ka Mamikina un Mitrofanova vēstuli parakstījušie deputāti no viņa pārstāvētās ETP grupas neesot iedziļinājušies šīs vēstules būtībā. “Domāju, ka starp parakstītājiem esošie Slovākijas un Rumānijas izcelsmes ungāri nav iedziļinājušies vēstules saturā un parakstījuši tādēļ, ka tajā ir atsauce uz minoritāšu tiesībām,” uzskata A. Pabriks. Viņaprāt, Latvijas Krievu savienības politiķu mērķis ir ar savu darbību EP parādīt Latvijā savam elektorātam, ka viņi darbojas.
Vēstuli 10. jūlijā saņēmuši tās adresāti – Saeima un Ministru kabinets. Ministru kabineta preses sekretāre Sabīne Spurķe “LA” uzsvēra, ka par Mitrofanova un Mamikina vēstuli premjers Māris Kučinskis izdevis rezolūciju, kurai pievienota vēstule. Rezolūcija nosūtīta Izglītības un zinātnes ministrijai izvērtēšanai un atbildes sniegšanai.
Saeimas prezidijs eiroparlamentāriešu vēstuli nodevis izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura gatavos atbildi. Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces preses sekretāre Dace Balode “LA ” informēja, ka Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzskata, ka balsojums par izglītību valsts valodā ir ļoti nozīmīgs, tas bija īsts Simtgades lēmums.
“Patiesībā šāds lēmums bija jāpieņem jau sen. Tas palīdz stiprināt nacionālu valsti, kuras neatkarību mēs atjaunojām pirms 28 gadiem. Valoda ir mūsu tautas un mūsu valsts identitāte,” ar D. Balodes starpniecību atbild I. Mūrniece.
