EP deputāti brīdina Eiropu pilnībā nepaļauties uz ASV; Francija aicina uz otru steidzamu sanāksmi 15
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien aicinājuši Eiropu stiprināt savas aizsardzības spējas un atbalstīt Ukrainu, brīdinot, ka Eiropa vairs nevar pilnībā nepaļauties uz ASV.
“Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz Savienotajām Valstīm, aizstāvot mūsu kopīgās vērtības un intereses, tostarp nepārtrauktu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei,” teikts Eiropas Tautas partijas, Sociālistu un demokrātu, “Atjauno Eiropu” un zaļo kopējā paziņojumā.
“Mums ir jārēķinās ar šo jauno realitāti un jāpastiprina mūsu kopīgie Eiropas centieni Ukrainas un visas Eiropas drošības aizsardzībai, izveidojot uzticamu un spēcīgu atturēšanas mehānismu pret jebkādu agresiju,” aicina EP grupas.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušo trešdien pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi “ilga un ārkārtīgi produktīva” telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā viņi vienojušies “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Trampa rīcība un izteikumi raisījuši bažas Ukrainā un Rietumos, ka Vašingtona varētu spiest Kijivu piekrist pamieram uz Maskavas nosacījumiem, un ASV un Krievijas amatpersonu šodien notikušās sarunas Rijādā šīs bažas tikai pastiprinājušas.
EP deputāti uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir “jānodrošina, lai Ukraina būtu pēc iespējas spēcīgākā militārajā pozīcijā”, un jāpieņem tiesību akti, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus vairāk nekā 200 miljardus eiro apmērā.
“Nedrīkst notikt sarunas par Ukrainu, ja pie sarunu galda nesēž Ukraina un Eiropas Savienība. Nedrīkst būt sarunas par Eiropas drošību bez Eiropas Savienības,” uzsvēra EP grupas.
“Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nav citas izvēles, kā vien kopā ar NATO un līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem ārpus ES nekavējoties rīkoties, lai ieguldītu līdzekļus efektīvākā un integrētākā Eiropas drošības un aizsardzības arhitektūrā,” uzskata likumdevēji. “Mūsu grupas atzīst (..) nepieciešamību rīkoties ātri, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu mūsu aizsardzības politikai,” teikts paziņojumā.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis ir palielinājušas aizsardzības izdevumus, bet atzīst, ka tām jārīkojas daudz ātrāk, lai stātos pretī Krievijas draudiem.
Šodien, 18.februārī, soctīkla vietnē “X” publicēta ārvalstu medija “Reuters” ziņa par to, ka “Francija aicina uz otro steidzamo ES līderu sanāksmi 3 dienu laikā, lai apspriestu drošības jautājumus Ukrainā un Eiropā. Vēl viena sanāksme gaidāma rīt. Starp uzaicinātajām valstīm ir Norvēģija, Kanāda, Baltijas valstis, Čehija, Grieķija, Somija, Rumānija, Zviedrija un Beļģija.”
Kā ziņo LETA, tad Makrons intervijā Francijas reģionālajiem laikrakstiem paziņoja, ka sarunās trešdien piedalīsies vairākas Eiropas valstis un valstis ārpus Eiropas. Prezidents pauda viedokli, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam var izdoties atsākt noderīgu dialogu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Makrons arī sacīja, ka Parīze negrasās sūtīt karavīrus uz konflikta zonu Ukrainā, uz fronti, bet kopā ar sabiedroto Lielbritāniju apsver izvietot ekspertus vai pat karavīrus ierobežotā skaitā ārpus jebkuras konflikta zonas.
⚡️🇫🇷France calls second urgent meeting of EU leaders in 3 days to discuss security issues in Ukraine and Europe, — Reuters
Another meeting is expected tomorrow.
Among the invited countries are Norway, Canada, the Baltic states, the Czech, Greece, Finland, Romania, Sweden and… pic.twitter.com/lDypWJ2Nd6
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 18, 2025
Šajā pēcpusdienā esmu saņēmusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu piedalīties neformālajā līderu sanāksmē, lai pārrunātu Eiropas drošības jautājumus un atbalstu Ukrainai.
Tāpat kā lielākā daļa aicināto valstu līderu, arī NB8 valstu vidū esam vienojušies sarunai… https://t.co/bFINNh2EK2
— Evika Siliņa 🇱🇻🇺🇦 (@EvikaSilina) February 18, 2025
