EP deputāte: Kamēr mēs domājam un spriežam, arvien vairāk cilvēku ierodas ES 6
Eiropas Savienība (ES) pārāk daudz laika pavada sarunās, pārdalot Eiropā jau esošos migrantus, taču tā vietā nepieciešams sākt strādāt pie īstermiņa un ilgtermiņa projektiem situācijas risināšanai globālā mērogā, tā ekspresintervijā aģentūrai LETA sacīja bijusī Itālijas integrācijas ministre, pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sesīlija Kjenge.
Pēc vairākiem negadījumiem ar milzīgiem cilvēku upuriem Vidusjūrā EP uzdevis Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai (LIBE) un diviem ziņotājiem izstrādāt plašu, visaptverošu ziņojumu par to, kā varētu atrisināt pašreizējo situāciju. Paredzēts, ka ziņojumu komitejā pieņems tikai novembrī, jo ziņojums ir plašs – tas sastāv no vairākiem punktiem, aģentūrai LETA sacīja Kjenge, kas ir EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekle.
Viņa skaidroja, ka ziņojums ir būtisks visai ES, jo tas spēs sniegt nepieciešamās vadlīnijas, lai uzlabotu migrācijas politiku. “Mums nepieciešama vienota politika, tādēļ pašlaik strādājam pie astoņiem punktiem. Paredzēts, ka Strasbūras plenārsesijā, kas norisināsies decembrī, mēs balsosim par migrācijas rezolūciju. Jāsaka, ja mēs patiesi vēlamies redzēt kādas izmaiņas, mums ir nepieciešams strādāt pie globālas pieejas,” sacīja Kjenge. Deputāte arī norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem punktiem ir tā sauktais meklēšanas un glābšanas jautājums, taču nedrīkst arī aizmirst par ES dalībvalstu solidaritāti un atbildību situācijas risināšanā.
Kjenge arī atgādināja par operāciju “Triton”, kas radīta, lai aizvietotu Itālijas misiju “Mare Nostrum”, kura tika pārtraukta tādēļ, ka ES dalībvalstis atteicās palīdzēt Itālijai segt šīs misijas izmaksas, kā arī operāciju “Poseidon” Grieķijā. Tāpat nozīmīgs darba aspekts ir cīņa ar cilvēku pārvadātājiem, kā arī iespējas cilvēkiem vieglāk lūgt patvērumu. “Pretējā gadījumā, ja mums nebūs pietiekami labas sistēmas, cilvēki turpinās vērsties pie cilvēku pārvadātājiem. Šis process ir jāmaina,” uzsvēra ziņotāja.
Tikpat liela uzmanība jāpievērš attiecībām ar tām Āfrikas valstīm, no kurām cilvēki dodas ceļā uz Eiropu. “Šeit mēs runājam par Sudānu, Somāliju, Etiopiju. Ir ļoti grūti sarunāties ar šīm valstīm par pašreizējo programmu, tādēļ vēlamies izveidot speciālu politiku, lai šo procesu atvieglotu. Mums šajās sarunās ir jāuzsver, cik nozīmīgi ir veikt investīcijas sociālajā sfērā, lai šiem cilvēkiem, īpaši jauniešiem, būtu iespējas strādāt. Bez tā visa viņi vienkārši vēlēsies pamest šīs valstis un doties uz Eiropu,” norādīja Kjenge.
Deputāte arī skaidroja, ka šim mērķim paredzēts ES plāns izveidot 1,8 miljardu eiro lielu fondu nelegālās imigrācijas samazināšanai no Āfrikas. Paredzēts, ka jaunais fonds attieksies uz krīzēm Sāhelas zonā un Čadas ezera reģionā, Somālijas pussalā un Ziemeļāfrikā, ko iedzīvotāji pamet nabadzības dēļ, cerot uz labākiem dzīves apstākļiem Eiropā.
Kjenge arī pauda uzskatu, ka nepieciešamas izmaiņas Dublinas līgumā, paredzot izveidot speciālus centrus, kuros cilvēki varētu lūgt patvērumu. “Pēc tam bēgļus varētu sadalīt pa visām dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot pašreizējo sistēmu,” uzskata deputāte. Viņa gan atzina, ka to izdarīt būtu grūti, ņemot vērā vairāku Austrumeiropas valstu nevēlēšanos uzņemt bēgļus.
“Tas gan nav pareizi, jo ES ir par solidaritāti. Mums visiem kopā ir jārisina pašreizējā situācija, mums visiem kopā ir jāuzņemas atbildība par integrāciju un migrācijas pasākumiem,” sacīja Kjenge. Vienlaikus viņa apsveica lēmumu par 160 000 bēgļu pārdali, taču uzsvēra, ka ES darbs nav pietiekami ātrs. “Mums ir jāsāk sniegt piedāvājumus ātri. Kamēr mēs domājam un spriežam, arvien vairāk cilvēku ierodas ES. Mēs zaudējam laiku,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka tas ir milzīgs izaicinājums, taču tieši šī iemesla dēļ visām dalībvalstīm ir jāstrādā kopā.
