EP atbalsta jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu 0
Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņēma noteikumus, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem, vēsta EP Informācijas birojs Latvijā.
Parlaments ar 574 balsīm pret 13, 60 deputātiem atturoties, apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu – tādu kā “Bitcoin” – regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Atjaunināta direktīva stāsies spēkā trīs dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Šī ir piektā reize, kad atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju.
EP līdzziņotājs Krišjānis Kariņš (EPP, “Vienotība”) sacīja: “Noziedznieku rīcība nav mainījusies. Noziedznieki anonomitātes aizsegā nodarbojas ar naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu. Šie noteikumi palīdzēs novērst draudus iedzīvotājiem un finanšu sektoram, paplašinot piekļuvi informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem un stiprinot virtuālo valūtu un priekšapmaksas karšu regulējumu.”
Publiski pieejama informācija par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem
Iespēja piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem palīdzēs izskaust “pastkastīšu firmu” izmantošanu naudas atmazgāšanā vai nodokļu apiešanā. Šī prakse izpelnījās plašu uzmanību, atklātībā nonākot tā dēvētajiem Panamas dokumentiem.
Noteikumi paredz, ka atsevišķi interesenti – piemēram, pētnieciskie žurnālisti un nevalstiskās organizācijas – varēs piekļūt arī informācijai par trastu īpašniekiem. Dalībvalstis saskaņā ar saviem likumiem varēs nodrošināt arī plašāku piekļuvi informācijai.
Virtuālo valūtu pircēju pārbaude
Jaunie noteikumi arī mazinās anonimitāti, kas parasti tiek saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu. Virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai tiktu piemērotas klientu uzticamības pārbaudes, līdzīgi kā tas notiek bankās.
Šādu pakalpojumu sniedzēji, kā arī valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti vai reģistrēti.
Zemāki sliekšņi priekšapmaksas kartēm
Ar atjaunoto direktīvu prasība identificēt priekšapmaksas karšu īpašniekus tiks piemērota jau no 150 eiro pašreizējo 250 eiro vietā. Būs stingrāki kritēriji, izvērtējot ne-ES valstu radīto naudas atmazgāšanas risku, un ciešāka darījumu uzraudzība, ja tajos iesaistītas paaugstināta riska valstis.
Paredzēta arī trauksmes cēlēju aizsardzība, iekļaujot tiesības uz anonimitāti. Būtisks jauninājums ir direktīvas tvēruma paplašināšana, iekļaujot nodokļu konsultantu pakalpojumus, izīrēšanas aģentus, mākslas priekšmetu tirgotājus, virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus.
