EP apstiprina Leienu par EK prezidenti 1
Eiropas Parlaments (EP) ar nelielu balsu vairākumu otrdien apstiprinājis Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā bloka dalībvalstu līderu izvēlēto kandidāti Urzulu fon der Leienu.
Par līdzšinējo Vācijas aizsardzības ministri balsoja 383 no 747 EP deputātiem, 327 balsoja pret, bet 22 atturējās.
1.novembrī 60 gadus vecā Leiena nomainīs amatā Žanu Klodu Junkeru.
“Uzdevums, kas mūs gaida, liek man justies necienīgai,” atzina Leiena, vienlaikus izskatot pateicību tiem deputātiem, kas izšķīrušies viņu atbalstīt.
Благодаря! Hvala! Děkuji! Tak! Bedankt! Thank you! Aitäh! Kiitos! Merci! Danke! Ευχαριστώ! Köszönöm! Go raibh maith agat! Grazie! Paldies! Ačiū! Grazzi! Dziękuję! Obrigada! Mulțumesc! Ďakujem! Hvala! ¡Gracias! Tack! pic.twitter.com/J4GEgY1UJY
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) July 16, 2019
Pirms balsojuma, pēdējo reizi cenšoties pārliecināt EP deputātus, balsot par savu kandidatūru, Leiena solīja “klimata neitrālu Eiropu līdz 2050.gadam, sociālāku un konkurētspējīgāku Eiropu, Eiropu, kas izmanto visu savu potenciālu, Eiropu, kas ieguvusi jaunu eiropeiskās demokrātijas impulsu, un stipru Eiropu, kas aizsargā mūsu eiropeisko dzīvesveidu”.
Pirms pieciem gadiem Junkera apstiprināšanu EK prezidenta amatā atbalstīja 422 deputāti, un eksperti uzskata, ka ievērojami mazāks atbalsts Leienai var vājināt viņas pozīcijas.
Skatieties LNT Ziņu sižetu par debatēm EP pirms balsojuma.
Kalniete: Balsojums par Leienu parādīja asu neiecietības gaisotni starp EP politiskajām grupām
Eiropas Parlamenta (EP) deputātu balsojums par Eiropas Komisijas prezidentu parādīja asu neiecietības gaisotni starp EP politiskajām grupām, aģentūrai LETA pauda EP deputāte Sandra Kalniete (JV).
Deputātu balsojuma rezultāts parāda, ka “gaisā ir divas lielas kaujas”.
“Leienas rezultāts radies, jo ir pretstāvēšana starp parlamentu un padomi. Iekšēji EP valda diezgan asa politiskas neiecietības gaisotne starp politiskajām grupām. Šī ir pirmā reize, kad piedzīvoju tik nekonstruktīvu attieksmi parlamentā,” vērtēja Kalniete.
Tagad Leienu gaida ļoti grūts uzdevums – izveidot komisiju, par kuru EP nobalsos, sacīja Kalniete, uzsverot, ka Austrumeiropas, Centrāleiropas un arī Baltijas valstis sagaida, ka vadošajā kodolā viņa iekļaus komisārus, kas pārstāv arī mūsu Eiropas daļu.
Kalniete akcentēja, ka ir jāatjauno ģeopolitiskā līdzsvara princips, kas iepriekš ticis pārkāpts un pat ignorēts.
Ņemot vērā EP deputāta Roberta Zīles (VL-TB/LNNK) izvēli neatbalstīt Leienu EK prezidenta amatā, Kalniete uzsvēra, ka Latvijas politiķiem būtu jāspēj situāciju vērtēt plašākā kontekstā.
“Ja Leiena netiktu apstiprināta, tad rodas jautājums – kas tiktu ievēlēts tālāk? Vai tas būtu labāk? Neesmu pārliecināta, jo neviena no Eiropas politiskajām ģimenēm neizprot tik labi situāciju Baltijas valstīs kā Leienas pārstāvētā politiskā grupa,” norādīja politiķe.
Tagad jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja dalībvalstu vai to valdību vadītājiem nosūtīs uzaicinājumus izvirzīt kandidātus komisāru amatiem.
Kandidātu uzklausīšana atbildīgajās Parlamenta komitejās paredzēta no 30. septembra līdz 8. oktobrim.
Pēc tam Parlamentam jābalso par visu Komisijas sastāvu. Paredzams, ka tas notiks 21. – 24. oktobra plenārsēdē.
Ušakovs: Bez dažām sociāldemokrātu balsīm Leiena EP deputātu vairākuma atbalstu varētu arī neiegūt
Bez dažām Sociāldemokrātu grupas politiķu balsīm Urzula fon der Leiena Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākuma atbalstu viņas iecelšanai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatā varētu arī neiegūt, aģentūrai LETA pieļāva EP deputāts Nils Ušakovs (S).
Politiķis atzina, ka šodien PES notikušas karstas debates par to, vai atbalstīt Leienu EK prezidenta amatā. “Ne visi bija gatavi balsot par Leienu. Bija daudzu valstu delegācijas, kas balsoja pret. Bet Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm bija kopīga pozīcija balsot par Leienu. Ja nebūtu šo dažu sociāldemokrātu balsu, būtu tuvu tam, lai balsu pietrūktu,” pieļāva Ušakovs.
Ušakovs Leienas kandidatūru atbalstījis, jo viņa pārzina reģionu un zina, “ar ko atšķiras Latvija no Lietuvas”. Vienlaikus gan viņš atzina, ka arī Leiena neesot labākais variants, jo vislabāk no sistēmas viedokļa būtu izvēlēties kādu no tā dēvētajiem “Spitzenkandidat” (vadošajiem kandidātiem). Viņaprāt, Franss Timmermans bija stiprāka kandidatūra šim amatam.
Balsojums par Leienu bija viens no tādiem, kur balsis dalījās pēc politiskās piederības, skaidroja Ušakovs, piebilstot, ka arī atsevišķi Latvijas EP deputāti Leienu nav atbalstījuši tikai politiskās piederības dēļ.
“[Deputāts Roberts] Zīle norādīja, ka nav gatavs atbalstīt Leienu, jo viņa raugās sociālistu virzienā. Bet man tieši tas kalpoja par iemeslu, lai par viņu balsotu,” teica Ušakovs, atgādinot, ka savā uzrunā EP Leiena runāja gan par minimālā atalgojuma līmeni, gan citiem “izteikti sociāldemokrātiskiem jautājumiem”. “Mums tas der,” teica Ušakovs.
