VIDEO: “Eolika” savieno Latviju, Igauniju un Lietuvu dziesmā “Atmostas Baltija” 1
Gunārs Jākobsons, «Mikrofona» aptaujas idejas autors un vadītājs, rubrikas “Dzintara dziesmas vēsturē” autors Latvijas Radio 2
Pirmā Eolika ir dibināta 1966.gadā un visu šo laiku bija saistīta ar Borisu Rezņiku. Vispirms to veidoja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņi. Sākotnēji viņi dziedāja ārzemju dziesmas angļu valodā, piemēram, tolaik populārās amerikāņu apvienības Beach Boys daudzbalsīgās dziesmas. Pirmajā sastāvā bija gan Boris Rezņiks, gan Zigismunds Lorencs, gan Juris Griņovs, gan Jurijs Kuzminovs un citi mūziķi. Tā esot bijusi augstas raudzes mūzika. Ne velti Raimonds Pauls 1967.gadā viņus uzaicināja piedalīties REO koncertos. Kopš tā laika sāka rasties grupas oriģinālais repertuārs – gan pašu dalībnieku sarakstītas, gan dažas Raimonda Paula “piespēlētas” melodijas.
Starp citu, Eolikas iespēlētais Paula skaņdarbs “Melodijas” no dokumentālās kinofilmas “235 miljoni seju”, tika iekļauts Paula pirmajā popdziesmu albumā “Tev, mana labā”, kas iznāca 1969.gadā. Gadu vēlāk Mikrofona aptaujā 4.vietā ierindojās Zigismunda Lorenca dziesma “Vecmāmiņa un runcis”, kas ilgu laiku bija populāra melodija. Tomēr dažādu iemeslu dēļ – gan dienests armijā, gan studijas konservatorijā, gan konservatīvās publikas nepatika pret elektriskajām ģitārām – un 1970.gadā tika pielikts punkts Eolikai.
Pēc atgriešanās no armijas un darbošanās filharmonijas pavadošajā ansamblī, 1977.gadā Boris Rezņiks vēlreiz nodibināja grupu un atkal to nosauca par Eoliku. 1980.gadā tiek nokomplektēts nu jau leģendārais solistu sastāvs Eolika kļūst par tādu grupu, kādu to atceramies šodien – ar lieliskiem hitiem, “Pasaule, Pasaulīt”, “Zemeņu lauks”, “Lielā Zive” un citiem. Nākamos piecus gadus tā bija viena no populārākajām grupām Latvijā.
Rezņika sarakstīto dziesmu skaits sasniedzis divus simtus. Viņš parasti sameklē dzejoli un tad raksta mūziku. Tā tas bija arī 1981.gadā. Viņš atrada Leona Brieža dzejoli, tas viņam iepatikās, un tā tapa dziesma “Tu smējies sapnī”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja Dzintaros.
Šī dziesma konkursā dižus panākumus neguva, ierindojoties vien 14. vietā no 26 pieteiktajām kompozīcijām, tomēr lipīgais meldiņš cilvēku sirdīs un radiostacijās dzīvo vēl joprojām. Turklāt, Mikrofona 81 noslēguma koncertā komponists kā dāvanu saņēma VEF telefonu, kas kā relikvija viņam glabājoties vēl šodien.
Viena no nozīmīgākajām Eolikas dziesmām ir un paliks Borisa Rezņika un Valda Pavlovska 1989.gada “Atmostas Baltija”, kuru iedziedāja trīs solisti – Viktors Zemgals, Žilvins Bubelis un Tarmo Pihlaps. Lietuviešu solistu Boriss atrada kādā armijas ansamblī, tai pašā daļā, kur viņš bija dienējis, bet Tarmo ieteica Igaunijas televīzija. Vispirms Boriss izstāstīja savu ideju Valdim, un tapa teksts. Tam sekoja ieraksts Melodijā, kur skaņu režisors bija Ivars Vīgners. Tas bija ļoti saviļņojošs notikums, par kuru diemžēl nav nevienas fotogrāfijas, palikušas vien atmiņas. Kad demo materiāls bija jāsūta uz Lietuvu un Igauniju, izrādījās tolaik tas nebija iespējams, jo kasetes pārsūtīt nedrīkstēja. Tad Boriss Rezņiks pats devies pie Latvijas Pasta priekšnieka, kurš, būdams liels Mikrofona cienītājs, šo atļauju visžēlīgi arī devis. Ar to viss nav beidzies. Kad dziesma bijusi gatava, komponists to atnesa uz radio, taču vairākas dienas tā nav skanējusi. Boriss nogādāja ierakstu Dainim Īvānam, un tad gan dziesma drīz vien izgājusi ēterā. Ar Viktoru Boriss joprojām sazinās, Žilvins mīt Amerikā, kur viņu kolēģi sameklēja Baltijas ceļa jubilejas sakarā, bet Tarmo diemžēl ir aizgājis aizsaulē.
Šodien tautā iemīļotākās dziesmas turpina apkopot “Amigo Dzintara dziesmu” aptauja, kas ik mēnesi noskaidro populārākās melodijas. Šobrīd ikviens “Amigo Dzintara dziesmu” mājas lapā vai pa bezmaksas telefonu var nobalsot par sev tīkamāko dziesmu no deviņām decembra pretendentēm. Divas populārākās iekļūs finālā, lai pavasarī sacenstos par gada tautā iecienītākās dziesmas titulu.
