Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ievērojami nokrities 0
Aizvadītajos divos gados Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ievērojami nokrities un pašlaik ir aptuveni tāds pats kā kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā. Tā secināts Stokholmas Ekonomikas augstskolas (SSE) mācību spēku veiktajā pētījumā, balstoties apmēram uz 500 uzņēmēju aptaujām trijās Baltijas valstīs.
Šis gan nav ne pirmais, ne vienīgais pētījums par šo tēmu, līdzīgi savulaik veikti Latvijas Universitātē un citās mācību iestādēs.
Viens no pētījuma autoriem, augstskolas pasniedzējs Arnis Sauka atzīst, ka neviens no šiem pētījumiem nedos pilnīgu skaidrību par to, kāds ir ēnu ekonomikas īpatsvars patiesībā. Arī šie procentu skaitļi varētu būt aptuveni, kaut arī reizē lielā mērā atspoguļo ekonomisko stāvokli Baltijas valstīs aizvadītajos gados. 2009. gadā Latvijā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums bija 17,7%, turpretim Igaunijā 14,1, Lietuvā 14,8%. Latvijā bezdarbs sasniedza 17,3%, bet Lietuvā un Igaunijā tas bija mazāks (13,7% un 13,8%). Pagājušajā gadā ēnu ekonomikas lieluma atšķirības triju valstu starpā nebija tik krasas, tāpēc ka IKP pieauga, bet bezdarbs samazinājās.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone domā, ka šis visjaunākais pētījums esot ļoti ticams. “Ap 20%, tāds tas ēnu ekonomikas apmērs varētu būt,” spriež viņa.
Kāpēc ēna saīsinājusies
Pēc pētījuma autoru domām, Latvijā ēnu ekonomikas kritumam pēdējos gados ir divi iemesli. Pirmkārt, uzņēmēji retāk slēpuši savus patiesos ienākumus. Otrkārt, mazāk maksājuši darbiniekiem algas aploksnēs.
Vienlaikus gan atzīts, ka šīs “aplokšņu algas” joprojām ir ēnu ekonomikas stūrakmens, tās ir populāras visās Baltijas valstīs. Igaunijā tās īpatsvars ēnu ekonomikā ir 52,3%; Latvijā – 42,9%, Lietuvā – 39,3%.
Ināra Pētersone lēš, ka pērn nodokļu maksāšana ir uzlabojusies, to veicinājuši vairāki īstenotie pasākumi: atbrīvojumi no laikā nenomaksāto nodokļu soda naudām; uzņēmēju “baltais saraksts”; fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākums; ar likumu noteiktās tiesības uz 3 gadiem apturēt negodīgo uzņēmumu darbību un citi.
Joprojām algas aploksnēs
Ināra Pētersone atzīst, ka cīņā pret ēnu ekonomiku pati lielākā problēma joprojām ir “aplokšņu algas”. Noteikt to biezumu, tāpat no kurienes uzņēmējs ņēmis aploksnē ielikto naudu, dažkārt esot ļoti sarežģīti. Viena no pazīmēm, kas varētu liecināt par šādu maksāšanu, ir darbiniekiem maksātais atalgojums, kas nepārsniedz 200 latus – valstī noteikto minimālo algu. 2012. gada pirmajā ceturksnī par minimālo algu mazākas summas tika maksātas 154 857, bet šā gada pirmajos trijos mēnešos – 152 692 nodarbinātām personām.
Tāpat aizdomas par maksājumiem aploksnēs rada lielais to darbinieku īpatsvars, kuri uzņēmumos saņem minimālās algas. VID pārstāve reizē gan šaubās, vai ar to naudu un spēkiem, kas ir dienesta rīcībā pašlaik, būs iespējams pārbaudīt visus aizdomīgos uzņēmumus.
Kukulis – 10 – 12% no pasūtījuma vērtības
Diemžēl kukuļošana iet plašumā un ceļas procenti, kurus uzņēmēji spiesti maksāt ierēdņiem, lai tiktu pie valsts vai pašvaldību pasūtījumiem. Latvijā ierēdņiem dotie kukuļi svārstās vidēji 10 – 12% no noslēgto līgumu summas. Bet sevišķi izdevīgam pasūtījumam kukulis var būt pat 25% no līguma summas. Arī paši uzņēmēji bieži atzīst, ka “bez smērēšanas” neko nevar panākt ne tikai iepirkumos, bet arī citās ar uzņēmējdarbību saistītās procedūrās, kuras jākārto valsts un pašvaldību iestādēs.
Latvijas uzņēmēju aptaujas liecina, ka vislielāko viņu neapmierinātību izraisa nodokļu politika, tā uzskata 60% aptaujāto. Toties pērn audzis to uzņēmēju skaits, kurus apmierina Valsts ieņēmumu dienesta darbība. 2010. gadā bija 41,9% apmierināto, 2012. gadā – jau 58,4%.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ienākumu un darbinieku skaita slēpšana sevišķi uzplaukst mazākās firmās, tostarp tā sauktajos mikrouzņēmumos un nesen nodibinātās, kurām trūkst naudas atspērienam. Lielās un ilgāku laiku strādājošās to izdarīt grūtāk, kā arī nav lielas vajadzības krāpties, tāpēc ka naudas apgrozījums ir pietiekams.
Nodokļi dzen pelēkajā zonā
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka Latvijā ir pārlieku lieli darbaspēka nodokļi. “Ja tie būtu kaut par kārtu mazāki, tad ēnu ekonomikas īpatsvars būtu vēl mazāks nekā šajā pētījumā,” spriež viņš.
Bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu lietās, tagad tabakas uzņēmuma “Philip Morris Latvija” korporatīvo attiecību vadītājs Juris Stinka teic, ka, godīgi maksājot, piemēram 500 latu atalgojumu, pēc 24% iedzīvotāju ienākuma nodokļa un 24,09% valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksāšanas, darba devējam jācieš zaudējumi. Viņa izdevumi, maksājot šādu algu darbiniekam, ir 620,70 latu. Viņaprāt, vispirms jātiek skaidrībā, vai cīnīties ar sekām – nodokļu nemaksāšanu – vai tomēr ar cēloņiem, kas to rada.
Ēnu mednieki
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns teic, ka joprojām liels ir atklāto liela apmēra noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas shēmu skaits. Par lieliem apmēriem uzskata tādus, kuros ir vismaz 20 dalībnieku. 2012. gadā tika atklātas 37 šādas shēmas, bet līdz šā gada 1. maijam – jau 26. Dienesta priekšnieks atzīst, ka, jo gads, jo blēdību atklāšana kļūst arvien grūtāka, tāpēc ka krāpnieki izgudro arvien jaunus paņēmienus. “Agrāk noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā bija iesaistīti pārsvarā pašmāju ļaudis. Tagad lielās shēmās visbiežāk iesaistīti ārzemnieki vai ārzemēs, galvenokārt Lietuvā, Igaunijā, Polijā dibinātas firmas, kuru īpašnieki ir Latvijā,” viņš piebilst.
Kopš dienestam ir tiesības uz 45 dienām “iesaldēt” aizdomīgos darījumus, iesaldētās summas ir prāvas, turklāt ar tendenci pieaugt. 2009. gadā “iesaldēja” 5,2 miljonus latu, bet 2012. gadā jau 20,3 miljonus latu.
Viesturs Burkāns un VID ģenerāldirektores vietnieces Ināra Pētersone atzīst, ka nodokļu nemaksātājus, shēmotājus un citus blēžus viņu dienestos gan atklāj, gan iesniedz lietas tiesā reāla soda saņemšanai. Taču pēdējos trijos gados bijis tikai viens gadījums, kad noziedzīgi iegūtas naudas atmazgātājs iesēdināts aiz restēm, kaut arī noziedzīgi iegūtās naudas summas visos atklātajos gadījumos svārstās no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu latu.
Ēnu ekonomikas galvenās pazīmes: nodokļu nemaksāšana, algu maksāšana aploksnēs, darbinieku skaita un peļņas slēpšana, ierēdņu piekukuļošana. |
Ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs (% no iekšzemes kopprodukta)
| 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | |
| Igaunija | 20,2 | 19,4 | 18,9 | 19,2 |
| Latvija | 36,6 | 38,1 | 30,2 | 21,1 |
| Lietuva | 17,7 | 18,8 | 17,1 | 18,2 |
Avots: Stokholmas Ekonomikas augstskola (SSE) Rīgā.
