Ēnu ekonomika Itālijā uzņem apgriezienus 3
Itālijai joprojām neizdodas izkļūt no lejupslīdes – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) turpina kristies, bezdarbs pieaug, un valstī ir sākusies deflācija. Vienīgie, kuru peļņa šobrīd Itālijā pieaug, ir organizētās noziedzības grupējumi. Pēc Itālijas mazo uzņēmumu arodbiedrības CGIA aplēsēm, kriminālās organizācijas ar nelegālo darījumu palīdzību gadā nopelna 170 miljardus eiro, un beidzamo piecu gadu laikā šis skaitlis ir dubultojies. Daži no nelegālajiem darījumiem turpmāk tiks iekļauti IKP aprēķinos.
Pēc 50 gadu pauzes cenas krītas
Premjerministra Mateo Renci vadītā Itālijas valdība pērn paziņoja, ka 2014. gads iezīmēs ekonomiskās augšupejas atsākšanos. Jau pēc šī gada pirmajiem trim mēnešiem bija skaidrs, ka optimistiskās prognozes nepiepildīsies, pēc pirmā pusgada izskanēja vārds “stagnācija”, bet šobrīd, kad vēl nav pagājuši deviņi mēneši, ir skaidrs, ka valstī turpinās lejupslīde. Itālijas Tirgotāju asociācija lēš, ka šogad valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) būs par 0,4% mazāks nekā pērn, un par galveno iemeslu šim kritumam uzskata ieguldījumu trūkumu.
Pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma Itālijā ir sākusies deflācija. Cenas valstī nebija kritušās kopš 1959. gada septembra, bet šī gada augustā Itālijas statistikas institūts “Istat” reģistrējis cenu kritumu par 0,1 procentu. Ekonomisti un sabiedrība kopumā ir ļoti nobažījusies par to, ka deflācija atstās negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku, radot apburto loku: patērētāji un uzņēmumi atliek pirkumus, gaidot vēl lielāku cenu kritumu, tāpēc uzņēmumi nevar pārdot savas preces un pakalpojumus un ir spiesti vēl vairāk samazināt cenas, tas savukārt samazina uzņēmumu ienākumus un liek tiem samazināt izdevumus par izejvielām un darbaspēku, kas noved pie darbinieku atlaišanas un patērētāju negatīva noskaņojuma, kas mudina tos atlikt pirkumus.
Jau tagad bezdarba līmenis Itālijā pieaug. Aizvadītajā mēnesī ik dienu darbu zaudējuši vairāk nekā 1000 Itālijas iedzīvotāju. Gada laikā bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentiem un sasniedzis 12,6 procentus. Tas ir sliktākais rādītājs eirozonas valstīs. Šobrīd valstī bez darba ir 3,22 miljoni darbspējīgo.
Nelegālajos darījumos – pretēja tendence
Vienīgā joma, ko minētās problēmas neskar, ir ēnu ekonomika. Nelegālas finanšu operācijas un azartspēles, naudas atmazgāšana, kontrabanda, ieroču un narkotiku tirdzniecība un prostitūcija ir ļāvušas noziedzīgajām organizācijām pērn nopelnīt ap 170 miljardiem eiro, turklāt beidzamo piecu gadu laikā šie ienākumi ir pieauguši par 212 procentiem. Šādus secinājumus izdarījusi Itālijas mazo uzņēmumu arodbiedrība CGIA, apkopojot un analizējot Itālijas Bankas rīcībā esošos datus. Turklāt, pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām, šajos aprēķinos nav iekļauti vardarbīgi noziegumi kā izspiešana vai laupīšana, bet gan tikai tādi nelegālie darījumi, kas notiek, abām pusēm labprātīgi vienojoties.
Nelegālo darījumu pieaugumu apstiprina arī Itālijas Bankas finanšu informācijas vienības (FIV) saņemtie ziņojumi, ar kuru palīdzību starpnieki – bankas, pasta nodaļas, apdrošināšanas sabiedrības un finanšu pakalpojumu sniedzēji – informē valsts banku par aizdomīgiem darījumiem. Beidzamo piecu gadu laikā šādu ziņojumu skaits ir vairāk nekā trīskāršojies: 2009. gadā saņemti 20 660 ziņojumi, bet pērn jau 64 415. Katrs ziņojums tiek pārbaudīts un tālāk nodots finanšu policijai.
CGIA ģenerālsekretārs Džuzepe Bortolusi secina: “Saprotams, ka noziedzīgajām organizācijām ir nepieciešamība pārinvestēt viņu nelegālo darījumu peļņu legālās finanšu operācijās. Ziņojumu skaita bums ir uztraucošs rādītājs un liek mums domāt, ka ēnu ekonomika ir vienīgā, kas necieš krīzi.”
Narkotikas un prostitūciju iekļauj IKP
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā jeb EKS 2010, Itālija, tāpat kā vairākums ES dalībvalstu, šomēnes ievieš jauno kontu sistēmu, tostarp jaunu IKP aprēķina metodi, kurā daļēji iekļauta arī ēnu ekonomika, konkrēti – narkotiku tirdzniecība, prostitūcija un alkohola un cigarešu kontrabanda. Šāds lēmums tika pamatots ar nepieciešamību atspoguļot pārmaiņas, kas laika gaitā skārušas valstu ekonomiku un patērētāju uzvedību.
“Istat” jau pārrēķinājis Itālijas 2011. gada IKP pēc jaunās sistēmas un ieguvis par 59 miljardiem eiro jeb par 3,7 procentiem lielāku rezultātu. Līdzīgi rezultāti bijuši arī citās lielākajās ES valstīs – Vācijas IKP pēc jaunās sistēmas ir par 3,4 procentiem augstāks, Francijā pieaudzis par 3,2 procentiem, Britānijā – par 4,6 procentiem. Tomēr daudzi Itālijas ekonomisti pauž savu neizpratni par jaunās sistēmas ekonomiskās loģikas trūkumu, jo ēnu ekonomiku valstīm vajadzētu censties izskaust, turpretī IKP – palielināt. Piemēram, Kataneo universitātes finanšu tirgus profesors Marčello Espozito uzskata, ka nelegālo darījumu iekļaušana IKP būtu loģiska vienīgi tad, ja valsts gatavotos legalizēt šādus darījumus.
