Entomologs: siltās ziemas dēļ lapseņu ir vairāk, taču īpaša agresivitāte nav manāma 0
Šogad bijusi silta ziema, līdz ar to lapseņu mātītes ir labāk pārziemojušas, kā rezultātā lapseņu skaits šajā vasarā ir diezgan liels, taču nekāda agresija no kukaiņu puses nav novērojama, pastāstīja Latvijas Dabas muzeja Zooloģijas nodaļas vecākais entomologs Jānis Dreimanis.
Kā katru gadu jūlija beigās un augustā lapseņu skaits sasniedz savu maksimumu, jo pavasarī mātītes sāk dēt olas, bet uz vasaras otro pusi dažām sugām ir vairāk nekā 1000 eksemplāru pūznī. Dreimanis stāstīja, ka siltais laiks, tostarp agrais pavasaris un stabilie laika apstākļi ir veicinājuši lapseņu izdzīvotības līmeni un karstajā laikā lapsenes ir savairojušās.
Latvijā kopumā ir 12 lapseņu sugas, un salīdzinoši augstā gaisa temperatūra pēdējās divās nedēļās ir stimulējusi vienlaicīgu lapseņu skaita nobriešanu vairākām sugām. Dreimanis norādīja, ka parasti jauno lapseņu nobriešana notiek līdzīgā laikā, tomēr divas karstās nedēļas ir veicinājušas atsevišķu sugu lapseņu ātrāku attīstību, līdz ar to vairāk lapseņu redzamas arī vidē.
Entomologs dalījās savos novērojumos, minot, ka pērn pēdējās lapsenes manītas vēl 22.oktobrī, taču pagājušajā gadā laiks saglabājies silts diezgan ilgu laiku, tāpēc par šo gadu vēl nav zināms. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka lapseņu aktivitāte ir ļoti zema, ja gaisa temperatūra ir zem desmit grādiem pēc Celsija.
Vienlaikus speciālists norādīja, ka augusta otrajā pusē lapseņu mātīte parasti dēj tādas olas, no kurām tālāk attīstīsies dzimumīpatņi, proti, lapseņu tēviņi un lapseņu mātītes, kas rūpēsies par nākamo paaudžu radīšanu.
Savukārt tās lapsenes, kuras redzamas vidē, pārsvarā ir darba lapsenes, kuras nevar dot pēcnācējus. Dzimumpaaudzei svarīgs faktors ir apaugļošana. Ja mātīte tiek apaugļota, tai rodas instinkts slēpties, lai pārziemotu. Savukārt neapaugļotās mātītes un tēviņi iet bojā.
Kopumā lapsenēm ir četras attīstības stadijas – ola, kāpurs, kūniņa un pieaugusi lapsene.
