Klimats kļūst ērču aktivitātei labvēlīgāks 0
Pēdējo gadu laikā klimatisko pārmaiņu rezultātā arvien palielinās arī ērču aktivitātes sezonas ilgums: ziemām kļūstot īsākām un mērenākām ērces mostas agrāk un ir aktīvas ilgāk rudenī. „Ērču aktivitāte ir ļoti atkarīga no gaisa temperatūras. Minimālā temperatūra, kad viņas sāk kustēties un aktivizēties ir +4 – +5 grādi. Taču pavasarī ir viena īpatnība: ja gaisa temperatūra jau sasniegusi +4 grādu, un ir saulīte, tad jāņem vērā, ka augsne uzsilst spēcīgāk, tās temperatūra ir krietni augstāka, tāpēc ērces kļūst aktīvas, kad vēl šķietami ir pārāk auksts,” saka Spunģis.
Ērces vēlā rudenī un agrā pavasarī gaisa temperatūras ietekmē mēdz būt lēnīgas, taču cilvēkiem un dzīvniekiem ir tik pat bīstamas, kā vasaras mēnešos. „Pie zemas gaisa temperatūras ērces, protams, ir lēnīgas. Taču, kad viņas nonāk uz upura ādas, tad ātri sasilst un kļūst pavisam aktīvas. Cilvēku un dzīvnieku āda taču ir silta,” viņš skaidro.
Ar ērču encefalītu un Laimas slimību inficētās ērces aktīvākas nekā veselās
Pētnieks piekrīt tiem ērču pazinējiem, kas uzskata, ka ar ērču encefalītu inficētās ērces sava upura meklējumos ir aktīvākas, nekā veselās ērces. „Parazīti var mainīt inficētā organisma uzvedību. Šajā gadījumā ērces centrālo nervu sistēmu ietekmē šis vīruss, kas varbūt tai liek justies badā un aktīvākai. Var teikt, ka inficētās ērces upurus meklē aktīvāk. Tas parazītu pasaulē ir ļoti izplatīts,” viņš saka.
Pēdējos gados īpaši daudz cilvēki ar ērču encefalītu un Laimas slimību saslimuši tieši rudeņos. Ērču pētnieks to saista ar faktu, ka rudenī cilvēki biežāk dodas mežā sēņot un ogot.
Vakcinācijas mīti no padomju laikiem
Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, arī vasaras mēnešos, rudenī un ziemā. Uzskats par to, ka vakcinācija pret ērču encefalītu iespējama tikai ziemā, ir maldīgs mīts, kas saglabājies vēl no padomju laikiem. Tolaik vakcinācijā izmantoja dzīvu, novājinātu ērču encefalīta vīrusu, un tas radīja papildus risku saslimšanai, ja īsi pēc vakcinācijas cilvēkam piesūcās inficēta ērce. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna satur nedzīvas ērču encefalīta daļiņas, kas slimību izraisīt nevar, tāpēc pret ērču encefalītu droši vakcinēties var visa gada garumā, arī ērču aktivitātes sezonā vasarā un rudenī.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā pēc ilgāka laiks saslimstība ar ērču encefalīta pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%.
Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.
[yesnopoll background=”#ff9c51″]
