Makšķerēšanas sezona no laivas Engures ezerā ir atklāta 0
Ezers, kura krastos ganās savvaļas govis, piekrastes mežos bubina zirgi, pļavu ielokos, tūristu taku malās zied orhidejas, salās un niedrājos ligzdo miljoniem putnu. Nu, protams, ka runa būs par 3600 hektāru lielo Engures ezeru, uz kuru jau daudzus gadus jūnija trešajā sestdienā dodas krietni copmaņu pulki. Lai visus interesentus kaut nedaudz tuvāk iepazīstinātu ar šo unikālo dabas kopumu, uz sarunu aicināju Engures parka direktoru Robertu Šiliņu.
– Kad tu sāki savas darba gaitas un kas paveikts pa šiem gadiem?
– Par Engures dabas parka direktoru sāku strādāt no tā izveides brīža tālajā 1998. gadā. Parka galvenais uzdevums ir ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzība, teritorija iekļauta “Natura 2000”, svarīga loma parkā ir starptautiskas nozīmes mitrājam “Engures ezers”. Pa šiem sešpadsmit gadiem paveikts daudz – izveidota parka infrastruktūra, tūristu takas, īstenoti vairāki dabai nozīmīgi projekti un dabas aizsardzības pasākumi.
– Vai pa šiem gadiem manāmas kādas izmaiņas zivju daudzveidībā?
– Daudzveidībā noteikti ne. Engures ezerā sastopamas 16 sugu zivis. Pa gadiem vērojamas izmaiņas pa sugām atkarībā no ziemu bardzības, vasaras karstuma, makšķernieku slodzes un vēl dažādiem faktoriem, bet paiet laiks, un viss atkal izlīdzinās, nostājas savās vietās
– Kā sadzīvo makšķernieki un tīklu zvejnieki?
– Problēmu nav. Tas īpaši jūtams pēdējā laikā, kad stājās spēkā likums par tīklu zvejas aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Jāsaka arī tas, ka gan zvejnieku, gan makšķernieku kļuvis mazāk. Zvejnieki sapratuši, ka tīklu zveja ir samērā smags darbs, naudu var nopelnīt citur un vieglāk, jaunā paaudze šo arodu neizvēlas. Savukārt copmaņi pēdējā laikā interesējas par labu un kvalitatīvu zivi, tādu kā zandarts, forele, lasis. Domāju, ka Engures ezera zivis ir pieradušas pie milzīgā mānekļu arsenāla, kas katru dienu zib gar acīm, un tās noķert ir daudz problemātiskāk. Bieži vien izrādās, ka labs ir krietni vien aizmirsts vecais un, modernos voblerus vai ēdamgumijas nomainot uz vienkāršu šūpiņu vai rotiņu, var gūt labus lomus. Zivs jau nemaz tik glupa radība nav, tā jūt traucējumu un dodas uz vietām, kur traucēta netiek, putnu lieguma laikā uz aizsargātām zonām, pēc lieguma – niedrājā, un šeit to noķert jau kļūst ļoti grūti.
– Kāda nozīme savulaik izraktajam Mērsraga kanālam, vai zivis no jūras ienāk?
– Jā, no jūras ezerā nāk asari, raudas, ālanti. Ezerā iekļūt gribētājas gan milzīgi izķer makšķernieki tieši pašā Mērsraga kanālā, zivju ceļošanas laikā kanāla krastos ir milzīgas ļaužu masas. Diemžēl ir arī tādi copmaņi, kuri, trāpījuši uz lielo copi, tā aizraujas ar ķeršanu, ka loms kļūst ne par gandarījumu, bet gan par apgrūtinājumu.
– Kāpēc Engures ezerā makšķerēšanas sezona no laivas tiek atklāta tieši trešajā jūnija sestdienā?
– Tas lielā mērā saistīts ar putniem, šajā laikā jau daudzi no tiem mazuļus izperējuši, un traucējumu faktors vairs nav tik liels. Domāju, ka arī saistībā ar zivju aizsardzību šis lēmums ir pareizs, negausīgajai plēsoņai līdakai pēcnārsta rijīgums ir pārgājis, un tā vairs negrābj visu, kas kustas, tādā veidā pasargājot sevi. Padomju laikos makšķerniekus ezerā laida 21. jūnijā, tagad ir vienkāršāk – atklāšana vienmēr sakrīt ar brīvdienu. Jāņu vakars arī pie sliekšņa, ja paveicas, var sev un ciemiņiem sagādāt gardu un veselīgu, ekoloģiski tīru maltīti.
– Makšķernieki sūdzas, ka ezers aizaug.
– Tas ir dabisks process, un mūsu mērķis nav to apturēt. Aizaug visi seklie ezeri, cits ātrāk, cits lēnāk. Protams, tas nebūs rīt vai parīt, arī pēc desmit gadiem ne, bet pienāks laiks, kad ezers aizaugs pilnībā.
– Kādi monstri ezerā noķerti?
– Jāsaka, ka milzu līdaku šeit nav, lielākā man zināmā svērusi astoņpadsmit kilogramus. Domāju, ka tas varbūt saistīts ar to, ka zivis Engures ezerā sakarā ar samērā īso veģetācijas periodu aug lēnāk nekā citos ezeros. Ezers, tuvojoties aukstajam laikam, ātri atdziest, bet pavasarī ātri sasilst, un zivju veģetācijai tiek atvēlēts īss laiks. Brauc uz šejieni arī tā dēvētie asaru makšķernieki. Tie gar meldriem un padziļinājumos savelk tīri brangus kuprainos. Sevišķi ducīgi ir no jūras ienākušie strīpaiņi.
– Ko tu gribētu vēlēt lielajai makšķernieku saimei jaunajā makšķerēšanas sezonā?
– Saudzēt un izprast dabu un procesus tajā, ņemt no dabas tik, cik jūsu ģimene var patērēt vienā reizē.
