“Nākamgad plānojam apstrādāt aptuveni 50 000 tonnu metāla. Tas ļaus nodrošināt ar metāla produkciju un lentēm ne vien savu ražotni, bet arī citus uzņēmumus Baltijas valstīs. Tomēr galvenais joprojām būs koka iepakojuma ražošana, tas ir prioritārs un pašsaprotams uzņēmējdarbības virziens, pie kura ir daudz strādāts,” tā “Kronus” valdes priekšsēdētājs
Igors Ževaks.
“Nākamgad plānojam apstrādāt aptuveni 50 000 tonnu metāla. Tas ļaus nodrošināt ar metāla produkciju un lentēm ne vien savu ražotni, bet arī citus uzņēmumus Baltijas valstīs. Tomēr galvenais joprojām būs koka iepakojuma ražošana, tas ir prioritārs un pašsaprotams uzņēmējdarbības virziens, pie kura ir daudz strādāts,” tā “Kronus” valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks.
Foto: Karīna Miezāja

Latvijā lielākos apjomos ražos eņģes un citus metālizstrādājumus 2

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku! 44
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

“Tā ir uzņēmējdarbības virzienu dažādošana un vertikālā integrācija, īpaši ņemot vērā, ka palešu apmaļu ražošanā izmantojam metāla detaļas – eņģes,” tā kokapstrādes uzņēmuma SIA “Kronus” valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks raksturo uzņēmuma jauno darbības virzienu – metāl­apstrādi.

Viņš stāsta, ka neliels metāla eņģu daudzums uzņēmumā ražots jau kopš 2016. gada, taču šā gada notikumi likuši pārdomāt stratēģiju un aktīvāk attīstīt tieši šo darbības virzienu. Iepriekš “Kronus”, tāpat kā citi uzņēmumi, metālu un metāla izstrādājumus iepircis galvenokārt Krievijā, bet līdz ar kara sākšanos Ukrainā un sankciju ieviešanu pret Krieviju piegādes no šīs valsts apstājušās.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Risinot jautājumu par jaunām piegādēm, nonācām pie secinājuma, ka loģiskāk veikt ieguldījumus metālapstrādes attīstīšanā pašiem. Jaunā ražošanas virziena izveidē līdz šā gada beigām ieguldīsim 2,2 miljonus eiro. Darbs rit pilnā sparā, iekārtas metāla ruļļu gareniskai griešanai lentēs jau ir iepirktas Vācijā, saņemsim arī mūsdienīgas iekārtas no Itālijas un Francijas.

Jaunajā ražotnē būs 25 darbavietas.” Uzņēmuma vadītājs atzīst – lai gan šis ir jauns darbības virziens, izaugsmes potenciāls solās būt ievērojams, jo metālapstrāde nozīmē ne tikai jaunu tirgu iespējas, bet ļauj padarīt efektīvāku arī galvenā produkta – koka iepakojuma ražošanu.

Cenu lēcieni

Jautāts, kas patlaban notiek ar koka palešu cenām (ņemot vērā, ka gada laikā tās jau kāpušas par vairāk nekā 40%), I. Ževaks teic, ka joprojām dominē nenoteiktība.

“Kopš globālās pandēmijas sākuma gan pasaules ekonomikā kopumā, gan zāģmateriālu tirgus segmentā vērojama liela nepastāvība. Pagājušajā gadā ASV tirgū valdīja celtniecības bums, kā rezultātā visā pasaulē būtiski pieauga kokmateriālu cenas. Turklāt Covid-19 ietekmēja pieprasījumu no ražošanas uzņēmumu puses.

Pēc īslaicīga šoka, ko izraisīja pandēmijas sākšanās, uzņēmumi sāka veidot materiālu, tostarp arī iepakojuma rezerves, tādēļ strauji pieauga pieprasījums un līdz ar to arī cenas. Vēl viens faktors, kas pēdējos gados būtiski ietekmē zāģmateriālu tirgu, ir klimata pārmaiņas. Siltās ziemās samazinās mežizstrādes apjoms, jo tehnika nespēj piekļūt izstrādes vietām. Izceļas arī vairāk ugunsgrēku, mežus iznīcina mizgrauži, aizvien biežāk ir vētras, kas izlauž kokus,” tā I. Ževaks.

Viņš akcentē, ka situācija nozarē sarežģījusies pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā, kas būtiski ietekmējis tirgus un zāģmateriālu cenu pieaugumu. Krievija, Ukraina un Baltkrievija tradicionāli ir bijušas nozīmīgas šo izejvielu piegādātājas, taču līdz ar kara un sankciju dēļ piegādes no šīm valstīm apstājušās.

Reklāma
Reklāma

Sākumā tas izraisījis cenu pieaugumu, taču vasarā praktiski visos tirgos zāģmateriālu cenām bija tendence samazināties. Augusta beigās un septembrī kļuva jūtams, ka Eiropas ražotāji gaida energokrīzes sākumu. Šāda piesardzība noveda pie koka iepakojuma produktu pieprasījuma samazināšanās, kas savukārt izraisīja cenu lejupslīdi.

Fokusā – energoefektivitāte

“Kronus” ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kurš ražošanas procesā neizmanto dabasgāzi, tādēļ šā resursa cena vai padeves traucējumi ražošanu neietekmēs. Cita lieta ir elektroenerģija. Līdz 2023. gada beigām par elektroenerģiju plānots maksāt fiksētu likmi. Bet, lai sagatavotos 2024. gadam, jau tiek strādāts pie energoefektivitātes uzlabošanas.

“Mainām veco aprīkojumu pret jaunu, atjauninām motorus, veicam dažādus pasākumus, lai samazinātu patēriņu. Piemēram, 2021. gadā, ražošanas apjomam pieaugot par 35%, elektroenerģijas patēriņš pieauga par 12%. Strādājam pie saules paneļu uzstādīšanas projekta uz savas ražotnes. Pēc aptuvenām aplēsēm tas varētu nodrošināt līdz pat 20% no ikgadējā elektroenerģijas patēriņa,” tā I. Ževaks.

Būs jauni produkti

Saistībā ar nākotnes plāniem viņš norāda, ka galvenais akcents likts uz palešu apmaļu, palešu un no finiera un kokskaidu plāksnēm gatavotu vāku ražošanu. Svarīgi kāpināt esošās produkcijas ražošanas efektivitāti, kā arī ieviest jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpat plānots aktīvi attīstīt arī dārza preču ražošanu. Jau vairākus gadus uzņēmumā “Kronus” ražotās koka dārza kastes un dārza aksesuāri tiek tirgoti Skandināvijā, Vācijā un citās ES valstīs.

“Pagājušajā gadā iepazīstinājām ar jauno zīmolu “Upyard”, ar kuru šī produkcija tagad tiek tirgota Latvijā un pasaulē. Šajā produktu līnijā ietilpst augstās dārza kastes no koka, kuras var izvietot dārzā, uz balkona vai terases, dārza kastēm paredzēti aksesuāri, kā arī koka dārza mājiņas. Mūsu dārza kastes ir izvietotas pirmajā Rīgā izveidotajā publiskajā dārzā “Sporta pils dārzi”.

Šo sadarbību turpināsim arī nākamgad. Iesaistīšanās sociālos un labdarības projektos ir vēl viens darbības virziens, kurā aktīvi darbojamies. Tāds projekts ir “Sporta pils dārzi”, tāpat ilgus gadus esam Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) partneris. Cenšamies iesaistīties arī citās sociālās un sabiedriskās iniciatīvās,” rezumē uzņēmuma vadītājs.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.