No paralēlās pasaules 5
Sūfiju mistiķis Hazrats Inaijats Hans (1882–1927) grāmatā “Eņģeļu pasaule” raksta, ka eņģeļu attieksme pret cilvēkiem līdzinās bērna attieksmei pret saviem vecākiem, viņi var palīdzēt tāpat, kā bērns var palīdzēt vecākiem. Eņģeļi – tās ir dvēseles, kas, atbrīvojušās no individuālās apziņas, sasniedz eņģeļu pasauli un paliek tajā. Katram eņģelim ir savas robežas, par kurām tālāk viņš virzīties nevar. Eņģeļi nepārdzīvo dzimšanu un nāvi tajā nozīmē, kā to saprot cilvēki. Taču salīdzināt eņģeļu un cilvēku dzīvi neesot iespējams, – cilvēka dzīve ir pārāk ierobežota. Citas dvēseles savukārt var kļūt par džiniem vai atkal par cilvēkiem.
Katra dvēsele izgājusi caur eņģeļu pasauli, un katrai dvēselei ir eņģeļu īpašības un saikne ar dievišķo pasauli. Musulmaņi saka, ka tad, kad cilvēks veic apmazgāšanos pirms lūgšanas, no katras ūdens lāses, kas krīt no viņa rokām, rodas eņģelis. Radīt eņģeli – nozīmē piesaistīt sev eņģeli tā, lai cilvēks varētu ar to komunicēt.
Sūfiju mistiķis eņģeļu pasauli apraksta kā atsevišķu, paralēlu, pasauli, kas krustojas, mijiedarbojas ar mūsu – cilvēcisko pasauli. Tajā valda citi likumi, nedarbojas zemes fizika. Eņģeļi veidoti no gaismas, ir bez dzimuma, neticami spēcīgi un itin visā paklausīgi savam visu pasauļu Pavēlniekam. Eņģeļi pavada cilvēkus, palīdz, aizsargā vai ar Radītāja ziņu nepieciešamības gadījumā “noliek pie vietas”. Korānā eņģeļi nodēvēti par “augstāko sabiedrību”.
