Eņģeļa un Velna cīņa par politiķu dvēselēm. Saruna ar Gati Šmitu un Kasparu Znotiņu 0
6. decembrī JRT pirmizrādi piedzīvos režisora Gara Šmita un aktieru – Gunas Zariņas, Baibas Brokas, Kaspara Znotiņa, Andra Keiša un Ģirta Krūmiņa – pašu veidota izrāde “Kārkli”. Veltījums Latvijas politiskajai dzīvei.
Kārkli ir sīksti un audzelīgi. Tie notur krastus un viegli iesakņojas vietās, kur ozoli neizdzīvotu. Ja kārkliem dod vaļu, tie ātri pārņem izcirtumus un netīrītus grāvjus un ar katru gadu kļūst arvien grūtāk izraujami.
– Jūs un pārējie “Kārklos” iesaistītie aktieri nupat esat manīti Saeimā.
G. Šmits: – Aiz ziņkāres. Gribējās savām acīm redzēt Saeimas ikdienas neinscenēto un nepozēto attēlu. Bija dīvaini: viens tribīnē runā, zālē septiņdesmit sarunājas savā starpā, sēž sejām galdos, braukā telefonos… Diezgan daudz arī mehāniskas darbības. Nezinu, varbūt tā ir daļa no politiķa profesijas. Biju Izglītības un zinātnes komisijas sēdē, kad ekonomikas ministrs Ašeradens uzstājās ar runu un deputāte Viņķele izteica spārnoto frāzi par to, ka bailes no iznīcības varbūt uzvarēšot mūsu bailes no pārmaiņām.
K. Znotiņš: – Dažos izrādes tekstos izmantota medijos pieejamā informācija, bet visi notikumi izrādē izdomāti. Uzvedumā vieglprātīgi dauzāmies. “Kārklu” veidols var būt farss, groteska, pasaka, pārģērbšanās, spēle arī tiešā nozīmē kā konkurss jeb sacensības patiesības vai melu pierādīšanā. Mūsu izrādē notiek Eņģeļa un Velna un cīņa par politiķu dvēselēm.
– Un kurā pusē jūs pats nostātos?
– Gribētos jau, lai tās dvēseles tiek eņģelim. Bet redzams, tas nez vai iespējams. Meli, izvairīšanās, pārfutbolēšana, tas viss velnam pa rokai. Tāpat kā pastāvošā netaisnība visdažādākajos līmeņos. Kaut vai tiesu praksē. Kas saņem lielākos honorārus? Advokāti! Un nevis prokurors, kuram jākaro, lai netaisnība saņem sodu.
Pilno sarunu lasiet 29. novembra “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
