Nākotnes elektrostacijām rezervētās jaudas – viens gigavats, kopējais apjoms četrkārt pārsniedz šībrīža faktisko patēriņu 91
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS “Sadales tīkls” infrastruktūrai un kam operators jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).
Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā, proti, AS “Augstsprieguma tīkls” sistēmā, vismaz četrkārt pārsniedz šībrīža faktisko patēriņu valstī.
Tikai pirms pusgada – 2021. gada noslēgumā – plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms “Sadales tīklā” bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes.
Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā. Jāpiebilst, ka mikroģenerēšanu, proti, uz privātmāju jumtiem uzstādītos saules paneļus vai citas mikroģenerācijas iekārtas ar jaudu līdz 11,1 kW, šī jaudu rezervēšana neskar un neietekmē.
Milzu interese par jaudu rezervēšanu topošajiem elektroenerģijas ražošanas projektiem novērojama arī pie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), kur kopējais rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms jūlija otrā pusē sasniedzis ap 3,5 GW.
Maksimālā patēriņa slodze Latvijā saskaņā ar AST veiktajiem kontrolmērījumiem 2021. gadā bija 1,25 GW, bet minimālā 0,52 GW; vidējais patēriņš vasarā bijis ap 0,8 GW, ziemā – ap 0,9 GW.
Kopējais pie abiem elektroapgādes operatoriem nākotnes elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms pašlaik jau pārsniedz 4,5 GW, kas ir daudzkārt, apmēram četras reizes, vairāk, nekā Latvijā patērē.
Turklāt tas ir, neņemot vērā jau šobrīd abām elektroapgādes sistēmām pieslēgtās ģenerācijas apjomu. Protams, pieteiktas jaudas vēl nenozīmē, ka plānotā elektrostacija tiks arī uzbūvēta.
“Elektroapgādes operatori elektrotīklu attīsta, ņemot vērā sabiedrības faktiskās vajadzības jeb kopējo patēriņu un paredzot samērīgu rezervi, tādējādi nodrošinot iespējami nelielu tīkla uzturēšanas izmaksu ietekmi uz tarifu.
Latvijas iedzīvotāju patēriņa vajadzībām pašreizējā tīkla kapacitāte ir vairāk nekā pietiekama, bet nākotnes ģenerācijas projektus attīstītāji pieteikuši ar tādu kopējo jaudu, kas daudzviet pārsniedz sadales sistēmas rezerves kapacitāti un faktiskās iedzīvotāju patēriņa vajadzības.
Problēmas sakne faktiski ir tajā, ka ir novērojams izteikts ražošanas–patēriņa jaudu disbalanss – patēriņš visaktīvākais ir pilsētu centros, bet uzstādīt, piemēram, saules stacijas komerciāliem mērķiem bieži vēlas attālos reģionos, kur vēsturiski bijušas nepieciešamas nelielas tīkla jaudas,” situāciju skaidro “Sadales tīkla” valdes loceklis un attīstības direktors Jānis Kirkovalds.
Lai esošās milzu intereses apstākļos jaudu rezervēšanas kārtību padarītu efektīvāku, jau no šī gada 1. maija saīsināts tehnisko prasību derīguma termiņš – projektiem, ko vēlas pieslēgt elektroenerģijas sadales sistēmai, tas saīsināts no diviem gadiem uz deviņiem mēnešiem.
Apstiprināti arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas elektrostacijām ar jaudu virs 50 kilovatiem (kW) paredz ieviest maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ko attīstītājs atgūs, ja projekts tiks īstenots atbilstoši termiņam.
“Gan īsāks tehnisko prasību derīguma termiņš, gan arī maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu rosinās attīstītājus ģenerācijas projektus plānot atbildīgāk un pārdomātāk,” papildina J. Kirkovalds.
