Kaimiņi varētu dibināt saules bateriju uzstādīšanas kopienu 0
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociāli aktīvā sabiedrības daļa arvien vairāk izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, piemēram, saules paneļus un baterijas. Vēl efektīvāka šo tehnoloģiju pielietošana sanāk, ja to dara vairākas personas, apvienojoties energokopienās.
Daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām ir ievērojams potenciāls kļūt par enerģijas kopienu projektu īstenošanas vietām. Jau realizēto demonstrācijas projektu ieviešanas pieredze liecina, ka projektu attīstībai ļoti svarīga ir izpratne par tehniskajiem jautājumiem un enerģijas tirgus darbības principiem. Iespējams, pašvaldībām būtu jāpalīdz iedzīvotājiem izskaidrot plānošanas vai tehniskos aspektus, kā arī apgūt finanšu atbalsta mehānismus, arī tieši iesaistoties energokopienas stiprināšanā.
Top jauna likumdošana
Energokopienas ir jauna tipa, videi un cilvēkam saudzīga uzņēmējdarbības forma, kas ir orientēta uz pašpatēriņa nodrošināšanu, izmantojot atjaunojamos dabas resursus. Pēc vispārējas definīcijas – energokopienas galvenais mērķis ir kopēju vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem dalībniekiem vai vietējām teritorijām, kurās tā darbojas.
Energokopienas sastāvā jābūt vismaz diviem biedriem, tā bieži tiek reģistrēta kā biedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas nedrīkst veikt uzņēmējdarbību peļņas gūšanai. Kopienā visi biedri ir līdzīgi, lēmumus pieņem kopīgi, katram biedram ir viena balss, neskatoties uz finanšu ieguldījumu. Energokopienas bieži koncentrējas uz saules enerģijas inteliģentu izmantošanu.
Jāatzīmē, saules bateriju ražošana ir nostabilizējusies, iekārtas kļūst arvien lētākas un drošākas, to atmaksāšanās laiks arvien īsāks.
Šobrīd individuālu mikroģenerācijas iekārtu uzstādīšanai personīgā mājā nav nekādu principiālu šķēršļu. Ir atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, ir noteikumi, kā to darīt. Tā kā vasarā elektrība bieži tiek saražota vairāk, nekā to patērē, bija problēma, kā to noglabāt.
Akumulatori pagaidām ir dārgi.
Labs risinājums ir iespēja deponēt ražošanas pārpalikumus “Sadales tīklā”. Tas iekasē savu deponēšanas maksu, un ražotājs saņem atpakaļ elektrību. Plūsma tiek digitāli uzskaitīta un kontrolēta. Tomēr, ja elektrības deponēšanas maksa ir pārāk augsta, tā bremzēs visu alternatīvās elektroenerģijas attīstīšanas procesu.
Likumdošana procesā
Lai energokopienas attīstītos, nepieciešams atbilstošs likumdošanas regulējums. Šobrīd Saeimā izskatīšanai tiks nodoti divi ar enerģētiku saistīti likumprojekti: “Grozījumi elektroenerģijas tirgus likumā” un “Grozījumi enerģētikas likumā”.
Plānots, ka, pieņemot izmaiņas likumdošanā, līdz gada beigām tiks izstrādāts arī atbalsta mehānisms energokopienu attīstībai. “Izstrādājot likumprojektus, svarīgas ir daudzas nianses. Piemēram, nepieciešams tā sabalansēt dažādu veidu maksājumus, lai veidotos saprātīgs kompromiss starp energokopienas un pārējo elektropatērētāju interesēm. Tāpat ir nozīmīgi, lai laikus būtu pieejama atbalsta nauda projektu sagatavošanai un kvalificētu speciālistu padoms,” atzīmē Einārs Cilinskis, Ekonomikas ministrijas vecākais eksperts.
“Citās ES dalībvalstīs atjaunojamās enerģijas energokopienas un kooperatīvi nav jaunums,” stāsta Elvis Ērmanis, Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras projektu vadītājs. “Piemēram, Spānijā tādu ir ne mazums, un viena no tām ir energokooperatīvs “Goiener”. Energokooperatīva mērķis ir uzlabot iedzīvotāju zināšanas par kolektīvās enerģētikas iniciatīvām un mazināt enerģētisko nabadzību iedzīvotāju vidū.
Energokooperatīva ”Goiener” galvenā darbības joma ir atjaunojamās enerģijas ražošana. Kooperatīvs darbojas kā bezpeļņas organizācija, un visi ieņēmumi, kas tiek gūti, komercializējot zaļo elektrību starp tā biedriem, atgriežas kooperatīvā, un biedri paši kopsapulcē izlemj, kam šos labumus piešķirt. Savukārt biedri varēs investēt atjaunojamās ražošanas projektos, kuru produkciju patērēs pats kooperatīvs. Tā mērķis ir, lai kooperatīva saražotais enerģijas daudzums būtu līdzvērtīgs tā biedru patērētās enerģijas daudzumam.
Tas viss, izmantojot atjaunojamos resursus un pēc iespējas racionālāko un efektīvāko patēriņu. Vairāk par kolektīvās enerģētikas iniciatīvām, enerģētiskās nabadzības mazināšanu un energokopienām iespējams atrast “Powerpoor” projekta mājaslapā “https://www.powerfund.eu/lv”.
Pilotprojekti Mārupē
Mārupe projekta “Energize Co2mmunity” ietvaros tika īstenoti pirmie atjaunojamās enerģijas pilotprojekti, kuros piedalījās Rīgas plānošanas reģions, Mārupes novada pašvaldība, enerģētikas jomas eksperti un Mārupes iedzīvotāju kopienas. Ideja aizsākās 2017. gadā ar atjaunīgās enerģijas kopienas konceptuālu redzējumu. 2019. gadā tika izvēlēta demonstrācijas pilotprojektu vieta. 2018.–2020. gadā notika atjaunojamās enerģijas sadarbības partnerības (RENCOP) sanāksmes un tehnisko risinājumu izstrāde. 2020.–2021. gadā Mārupē tika izveidoti divi demo projekti – rindu dzīvojamā mājā Lielajā ielā 160, sešās mājsaimniecībās elektroenerģijas pašpatēriņa vajadzībām tika uzstādīti 24 saules paneļi ar kopējo jaudu 7920 W. Prognozētais saražotais elektroenerģijas daudzums gada laikā ir 7,8 MWh.
Rindu mājā kaimiņiem ir kopēja zeme, viņi rīko kopīgas talkas. Kad saimnieki vēlējās uzstādīt saules paneļus, tos nācās likt vienviet, lai būtu labākā orientācija pret dienvidiem. Īpašnieki noslēdza līgumu un sāka veidot kopēju projektu.
“Saules paneļu kopīga uzstādīšana, kaimiņiem apvienojoties, bija praktiska nepieciešamība. Ļoti palīdzēja Rīgas plānošanas reģions un Mārupes dome. Darbinām saules baterijas jau otro gadu un esam saņēmuši plānoto elektroenerģijas ražu. Saules paneļi ir ekonomiski izdevīgi. It īpaši ar pašreizējām augstajām elektroenerģijas cenām tie ātri atmaksājas.
Alternatīvās enerģijas bums jau ir visā Eiropā. Cerams, vēja un saules enerģija drīzumā palīdzēs nomierināt kopējās elektroenerģijas cenas. Tomēr sagaidāma krasa elektroenerģijas cenu diference dienas un nakts laikā. Vajadzēs veļasmašīnas darbināt un automašīnas lādēt naktīs, kad tarifs zemāks,” stāsta energokopienas līderis Jānis Bethers.
Pilotprojektu daudzdzīvokļu ēkā Mazcenu alejā 15 realizē 30 mājsaimniecības. Tur tehniskais risinājums ir 18 saules kolektori ar kopējo uzstādīto jaudu 27 kW, kas domāti siltā ūdens priekšpiesildīšanai, un četri fotosintēzes paneļi ar kopējo jaudu 1320 Wvisu mājas iedzīvotāju patēriņam. Prognozētais saražotais siltumenerģijas daudzums gada laikā – 20 MWh. Pēc projekta realizēšanas dati par saražoto enerģiju tiek publicēti Mārupes novada pašvaldības interneta vietnē, kur tiem var sekot plašāka sabiedrība.
Veidojot lielāku energokopienu, izmaksas samazinās un samazinās saražotās elektrības pašizmaksa. Eiropas prakse rāda, ka šāda tipa sociāli nozīmīgus projektus vismaz sākuma posmā finansiāli atbalsta ar dažādas formas grantiem. Jau šobrīd individuālu saules paneļu uzstādīšanu atbalsta Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas finanšu instrumenti. Iespējams, šos mehānismus var izmantot arī energokopienas.
Likumdošana tiek vēl pilnveidota, tomēr – kas traucē sākt energokopienas veidošanu? Uz labiem saules paneļiem jāgaida teju pusgads, gads. Kamēr ritēs sagatavošanas darbi, likumi būs jau pieņemti un atbalsta mehānismi precizēti.
