Energoefektivitātes projekti LLU – zaļāk, taupīgāk un modernāk 1
LLU Jelgavā apsaimnieko vairākus desmitus ēku, kas tiek izmantotas studiju vai pētniecības vajadzībām. Lai tās modernizētu, universitāte izvēlējusies energoefektivitātes ceļu, tādējādi prioritāte ir nevis jaunu ēku būvniecība, bet mērķtiecīga un plānveidīga ilgus gadu desmitus un pat simtus kalpojošu ēku sakārtošana un pilnveide.
Šāda pieeja ļaus ietaupīt resursus nākotnē un mazināt ietekmi uz vidi, kā arī jau šobrīd nodrošina ērtu un patīkamu vidi studējošajiem.
Studiju vides pilnveide
LLU nozīmīgākie ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi tiek īstenoti astoņu projektu ietvaros – Tehniskajā fakultātē, Meža fakultātē, Veterinārmedicīnas fakultātē, četrās dienesta viesnīcās, kā arī LLU galvenajā ēkā Jelgavas pilī. Daļa no projektiem nupat noslēgusies, bet daļa joprojām turpinās.
Šajā ziemā sākti atjaunošanas darbi Veterinārmedicīnas fakultātes galvenajā korpusā, kur paredzēta fasādes siltināšana, logu un durvju nomaiņu, cokola siltināšana, apkures sistēmas pārbūve un siltummezgla ierīkošana, jumta siltināšana un seguma nomaiņa, apgaismojuma pārbūve, ventilācijas atjaunošana, ūdensvada pārbūve un ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas ierīkošana.
Darbi turpinās arī Meža fakultātē, kurā norisinās fasādes siltināšana, ietverot ārsienas, cokolu, kāpņu telpas, logus, durvis un pamatus, jumta maiņa un siltināšana, apkures sistēmas un siltummezgla maiņa, kā arī automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma izbūve, kas nepieciešama publiskajās ēkās atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.
Lai gan ēkai nav kultūras pieminekļa statuss, tā atrodas īpašā aizsardzības zonā, līdz ar to fasādes atjaunošanā ņemtas vērā Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prasības un tiks saglabāti visi tās dekoratīvie elementi.
Savukārt Tehniskās fakultātes vienā no mācību korpusiem atjaunošanas darbi nupat noslēgušies. Ēkā siltinātas ārsienas un cokols, nomainīti logi un durvis, pārbūvēta apkures sistēma un ierīkots siltummezgls, siltināts jumts un nomainīts segums un ierīkots LED apgaismojums. Tajā paralēli energoefektivitātes paaugstināšanai arī veikta būvkonstrukciju pārbūve.
Visas fakultāšu ēkas iegūs jaunu vizuālo veidolu, taču viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir plānotais enerģijas ietaupījums apkurei katrā no tām, kas ļaus kopējai universitātes darbībai kļūt ilgtspējīgākai.
Ērtāki dzīves apstākļi studentiem
Energoefektivitātes pasākumi īstenoti arī četrās dienesta viesnīcās, kuras studiju laikā izmanto studējošie. Trīs no tām atrodas Jelgavas centrā un veido estētiski baudāmu pilsētvidi, iekļaujoties vienotā ēku ansamblī. It īpaši tas attiecināms uz 1. un 2. LLU dienesta viesnīcu, kas atrodas Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pakājē pie Driksas upes promenādes.
Katrai no ēkām piemēroti individuāli atjaunošanas pasākumi atbilstoši to stāvoklim. Tā 1. dienesta viesnīcā veikta fasādes un pārseguma siltināšana, apkures un ventilācijas sistēmas atjaunošana, siltummezgla rekonstrukcija, siltumapgādes sadales rekonstrukcija, balansēšanas vārstu uzstādīšana apkures stāvvadiem un vējtveru un vitrīnu izbūve.
Savukārt 2. dienesta viesnīca īstenota ārsienu un cokola siltināšana, logu un durvju nomaiņa, bēniņu pārseguma siltināšana, jumta seguma nomaiņa, apkures sistēmas un siltummezgla atjaunošana, kanalizācijas ārējo tīklu atjaunošana un ārējā gāzes vada pārvietošana.
Līdzīgi darbi īstenoti 6. dienesta viesnīcā, kurā papildus iepriekš minētajam remontēta jumta konstrukcija un izbūvēta zibens aizsardzības sistēma.
Jelgavas mikrorajonā izvietotajā 9. dienesta viesnīcā, ko galvenokārt izmanto Veterinārmedicīnas fakultātes studenti, veikta ārsienu un cokola siltināšana, pārseguma siltināšana, apkures sistēmas atjaunošana, logu un durvju nomaiņa.
Papildus ēku energoefektivitātes paaugstināšanai universitāte veikusi dienesta viesnīcu iekštelpu atjaunošanu un modernizēšanu, lai nodrošinātu studentiem patīkamus un ērtus dzīves apstākļus studiju laikā.
Ēku atjaunošana un CO2 emisijas
Kā liecina 2020. gada siltumnīcas efekta gāzu (SEG) inventarizācijas dati, emisiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju laika posmā no 1990. gada līdz 2018. gadam ir samazinājies par 38,8%, taču tiek prognozēts, ka līdzšinējo darbību saglabāšana var izraisīt emisiju pieaugumu 2030. gadā.
Dažādos sektoros tiek plānotas aktivitātes emisiju samazināšanai, tostarp būtisks solis ir ēku energoefektivitātes kāpināšana, par kuru pirms pāris gadiem izšķīrusies LLU.
Speciālisti aprēķinājuši, ka nesen pabeigto un vēl īstenošanā esošo LLU ēku energoefektivitātes projekti ļaus ietaupīt un samazināt 551,196 t oglekļa dioksīda (CO2) emisiju gadā, kas vidēji līdzvērtīgas vieglā automobiļa radītajām emisijām, ja tas veiktu 4,6 milj. km garu distanci. Šis attālums pielīdzināms 115 reižu apceļošanai apkārt Zemei pa tās garāko paralēli – ekvatoru.
Turklāt klimatneitrāla jeb zaļāka dzīvošana un saimniekošana ietver ne tikai aktivitātes, kas rada emisiju samazinājumu, bet arī to piesaisti. Visu LLU ēku kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums būs tikpat liels, cik emisijas vienā meža apsaimniekošanas ciklā piesaista 11,02 ha kopta meža.
Septiņu energoefektivitātes projektu īstenošana LLU fakultātēs un dienesta viesnīcās norisinās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu. Fakultāšu un dienesta viesnīcu ēku kopējais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums 420,076 t CO2 gadā. Savukārt Jelgavas pils atjaunošana īstenota ar Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Zemkopības ministrijas finansiālu atbalstu. Jelgavas pilī oglekļa dioksīda emisijas samazinājums plānots 131,12 t CO2 gadā.
