Energoefektivitātes paaugstināšana nav dienas kārtībā. Ko vēl atklāj uzņēmēju aptauja? 0
Gandrīz trešā daļa jeb 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, savukārt tuvākā gada laikā to plāno katrs piektais uzņēmējs, liecina Attīstības finanšu institūcijas ALTUM un SKDS veiktais pētījums.
Tas parāda, ka visbiežākie uzņēmumu veiktie enerģijas taupīšanas pasākumi ir pāreja uz elektrību mazāk patērējošām iekārtām (82%), degvielas taupīšana (45%), siltumenerģijas taupīšana – tai skaitā dažāda veida siltināšanas pasākumi (40%), savukārt 14% gadījumu uzņēmēji ir izvēlējušies taupīt citus enerģijas veidus.
Pētījums atklāj, ka ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi (44%) un būvniecības nozares pārstāvji (27%).
Turklāt vairākums (80%) no šiem uzņēmumiem nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus un to apgrozījums pārsniedz 260 tūkstošus eiro gadā.
Saskaņā ar pētījuma datiem energoefektivitātes paaugstināšana ir vienlīdz būtiska uzņēmējiem gan no Rīgas, gan citviet Latvijā.
Vienlaikus pētījumā iegūtie dati ļauj secināt, ka liela daļa uzņēmēju (64%) uzskata, ka energoefektivitātes jautājumi viņu uzņēmumā nav aktuāli.
Savukārt 18% atzina, ka enerģijas taupīšanas pasākumi ir aktuāli, lai samazinātu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas izmaksas.
Šie uzņēmēji kā aktualitāti min nepieciešamību pāriet uz elektrību mazāk patērējošām iekārtām (77%), siltumenerģijas taupīšanu (56%) un degvielas patēriņa samazināšanu (43%).
Elektroenerģijas taupīšanu kā nepieciešamību visbiežāk min visu lielumu un nozaru uzņēmumi. Katrs piektais uzņēmējs jeb 21% respondentu atzina, ka tuvākā gada laikā noteikti plāno veikt energoefektivitātes uzlabojumus, savukārt vēl 28% nevarēja sniegt atbildi.
Savukārt 51% aptaujāto uz jautājumu, vai tuvākā gada laikā plāno energoefektivitātes uzlabojumus, atbildēja noraidoši.
ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš skaidro, ka izpratne par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām biznesa vidē, kas iet roku rokā ar konkurētspējas paaugstināšanu, ir salīdzinoši zema.
Joprojām vairumam uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana nav tuvākajā dienas kārtībā.
Viens no šķēršļiem ir izpratnes trūkums par energoefektivitātes uzlabošanā veikto investīciju atmaksāšanos kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā.
Vienlaikus to uzņēmēju pieredze, kas jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem.
Šodien energoefektivitāte jau ir stabila nepieciešamība, nevis pārejoša modes lieta, tāpēc aicinu uzņēmējus būt aktīviem un apzināt biznesā izmantoto enerģiju un izmaksas, un kopā ar energoekspertu atrast labākos virzienus ekonomijai.
“Šobrīd tam ir piemērots laiks, jo pieejama virkne valsts atbalsta instrumentu, tai skaitā grants energoaudita veikšanai uzņēmumā,” norāda R. Bērziņš.
Emitējot zaļās obligācijas, ALTUM ir pieejama nauda uzņēmumu energoefektivitātei aizdevumu veidā, tostarp, energo servisa kompānijām.
Energoefektivitātes aizdevumu uzņēmums var atmaksāt no ietaupītās naudas par enerģijas izmaksām. Papildu katra uzņēmuma finansiālajiem un reputācijas ieguvumiem, būtisks ir arī devums klimata problēmu risināšanā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ir Latvijas uzņēmēju dienas kārtībā un kādi pasākumi tiek veikti.
Pētījums tika veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 2255 uzņēmējus visā Latvijā no tādām nozarēm kā būvniecība, ražošana un dažāda veida pakalpojumu sniegšana.
Starp respondentiem bija gan jaunie, gan pieredzējuši dažāda lieluma (no 4 līdz pat 250 un vairāk darbiniekiem) uzņēmēji, kuri strādā 5 un vairāk gadus. Vairumam no aptaujātajiem uzņēmumiem (553) gada apgrozījums pārsniedz 260 tūkstošus eiro.
Attīstības finanšu institūcija ALTUM ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.
2017. gada jūnijā ALTUM saņēma starptautiskās kredītreitingu kompānijas Moody’s ilgtermiņa kredītreitingu Baa1 valsts kapitālsabiedrībai, kas apliecina ALTUM stabilo finanšu situāciju.
Savukārt 2017. gada 24. oktobrī ALTUM obligācijas tika iekļautas regulētajā tirgū – biržas “Nasdaq Riga” Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.
