Nākamajos gados SEG emisiju mazināšanai un pārejai uz AER izmantošanu siltumapgādē gaidāms miljonos mērāms ES atbalsts 12
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē nākamajos gados gaidāms miljonos mērāms ES atbalsts.
Nozares dalībnieki atzīst – šis varētu būt izaicinājumu pilns laiks.
Pēdējo gadu laikā Latvijā siltumapgādes uzņēmumi ir diversificējuši kurināmo un pārgājuši uz biomasas izmantošanu, izmantojot ES līdzfinansējumu, situāciju raksturo Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga. Īpaši vērts pieminēt Salaspili, kur tiek izmantota saules enerģija.
Jau 2017. gadā “Salaspils siltums” īstenoja pirmo saules paneļu projektu – lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam ļāvis ietaupīt 436,5 tonnas CO2.
2019. gadā uzņēmums turpinājis Zaļo kursu un īstenoja vēl vienu apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlumāju.
Pēc projekta īstenošanas 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tajā skaitā 20% – no saules enerģijas. Šogad SIA “Salaspils siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” vēl paplašinājis saules enerģijas iegūšanas iespējas uzņēmumā.
Proti, izveidojot vēl vienu saules paneļu parku, tiks nodrošināta elektroenerģija uzņēmuma pašpatēriņam – 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.
Arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā (LSU) uzskata, ka Latvijā ir diezgan attīstīta centrālās siltumapgādes sistēma, kura jau šobrīd veiksmīgi samazinājusi SEG emisijas. Lielie siltumapgādes uzņēmumi, kuru uzstādītās jaudas pārsniedz 20MW, kopš 2013. gada SEG emisijas ir samazinājuši par 64%, aplēsusi asociācija.
Eksperti uzskata, ka papildu atbalstu vajadzētu sniegt biomasas iekārtām, kas tiek izmantotas centrālajā siltumapgādē, bet Dagnija Blumberga papildina – atbalsts jāpiešķir tām iekārtām, kas plāno izmantot zemas kvalitātes biomasu.
“Konkrētu tehnoloģiju ieviešanas izmaksas un projektu atmaksāšanās laikus var noteikt projektējot. Tāpēc tieši šīs tehnoloģijas būtu vērtīgi integrēt centrālajā siltumapgādē un veicināt pieslēgšanos tai,” skaidro asociācijā.
Savukārt Blumberga brīdina, ka siltumapgādes nākotni nevajadzētu saistīt ar koksnes dedzināšanu, jo no koksnes var saražot citus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
“Tas ir ne tikai papīrs, bet arī tekstilšķiedra, biodegviela, ksilāns, ksilīts, suberīns. Koksni izmanto būvniecībā, to lieto betona ražošanā, lai tas būtu vieglāks. No koksnes var ražot šķērskrusteniskas sijas, kuras izmanto daudzstāvu ēku būvei Kanādā. Koksni dedzināt var tikai tad, ja to nevar izmantot citur.
Koksni šķeldas veidā mēs daudz eksportējam uz Zviedriju, kur to sadedzina un atskaitās par nulles emisiju energovatiem. Tajā pašā laikā mēs paši dedzinām dabasgāzi un mums jāmaksā nodoklis par CO2 emisijām.
Tāpēc agri vai vēlu bioekonomika izspiedīs no enerģētikas augstas kvalitātes koksnes daļu. Tajā paliks zemas kvalitātes mežizstrādes un kokapstrādes atlikumi,” skaidro D. Blumberga.
Jādomā par nākotni
Šobrīd centralizētā siltumapgāde Latvijā esot labi attīstītā līmenī, taču tās dalībniekiem esot jāmainās un jādomā par nākotni pēc pieciem un desmit gadiem.
Skaidrs, ka arī šajā nozarē aizvien straujāk ienāks atjaunojamie resursi. Pirmkārt, tā būs saules enerģija ar saules paneļu (elektroenerģijai) un kolektoru (siltumenerģijai) tehnoloģijām.
Viens no kardināliem risinājumiem ir siltumsūkņi, kas siltumenerģiju var ņemt no zemes, no ūdenstilpēm, no gaisa – risinājumu ir daudz, taču jautājums ir – cik daudz elektroenerģijas tiek tērēts paša siltumsūkņa darbināšanai. Labiem siltumsūkņiem raksturīga attiecība – tērējam 1 kWh elektroenerģijas, bet ar to saražojam vidēji 5 kWh siltumenerģijas.
D. Blumberga stāsta, ka pašlaik siltumsūkņi ir populāri nelielās saimniecībās un tie, kas tādus uzstādījuši, atzīst, ka tas atmaksājas, kaut arī trūkst precīzu saražotās siltumenerģijas un patērētās elektroenerģijas datu. Siltumsūkņi uzstādīti arī dažādu skolu un pašvaldību ēkās, taču apkopotas informācijas, cik tie ir efektīvi, trūkst.
Centralizētajā siltumapgādē varot izmantot arī saules kolektoru saražoto enerģiju, bet brīdī, kad saules nav, izmantot akumulatorus. Pēdējo dažu gadu laikā saules paneļu izmaksas ik pa pusgadam rukušas par 30% un tie, kas uzstādījuši saules paneļus atbilstoši savam elektroenerģijas patēriņam, atmaksājuši tos sešos vai septiņos gados.
D. Blumberga prognozē, ka nākotnē biomasas izmantošana siltumenerģijas ražošanā būs ierobežota un galvenie resursi būs saule un vējš.
Pašu vajadzībām
Siltumu savām vajadzībām, izmantojot AER, saimniecībā “Līgo” ražo lauksaimnieks Jānis Vinters. Saimniecībā audzē kukurūzu, ko izmanto arī biogāzes ražošanai. Kukurūzu skābē tuneļos un tad pilda fermentēšanas iekārtās.
Fermentēšanā izmanto kukurūzu, kā arī bioloģiskos atlikumus no divus hektārus plašajām siltumnīcām un graudu novākšanas. Kad apmeklējam saimniecību, pirmoreiz tvertnēs tika iepildīti kūtsmēsli no kaimiņu saimniecības.
Vinters stāsta, ka nākamgad stājas spēkā jauni noteikumi, ka biometāna ražošanā vismaz 50% izejvielu jābūt dažādiem atkritumproduktiem, tostarp kūtsmēsliem. Tas ražotājam liks mainīt izmantoto izejvielu apjomu. Saražoto elektrību Vinters nodod kopējā tīklā, bet siltumu izmanto siltumnīcu vajadzībām un graudu kaltēšanai.
Siltumnīcām gan nepieciešams sešas reizes lielāks siltuma apjoms, nekā tiek saražots pašu stacijā, tāpēc to apkurināšanai tiek izmantoti arī divi šķeldas apkures katli. Ja saimniecībā nebūtu vajadzības pēc siltuma, Vinters pieļauj, ka to varētu izmantot blakus esošā ciema apkurei.
Lauksaimnieks ir domājis arī par saules kolektoru uzstādīšanu. Viņš gan nav aprēķinājis, cik daudz SEG emisiju tiek akumulēts, izmantojot atjaunojamos energoresursus, jo pietiekot citu darbu.
Atvēlēs miljonus
No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) plāna līdzekļiem energoefektivitātes pasākumu ieviešanai paredzēts atvēlēt 311 miljonus eiro, to skaitā daudzdzīvokļu mājām – 57 miljonus eiro, pašvaldību ēkām – 29,3 miljonus eiro, bet lauvas tiesu – 120,58 miljonus eiro – uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai.
Jau pagājušā gada EK ziņojumā par Latviju kā viena no investīciju prioritātēm tika minēta “Vides ilgtspēja”, bet kā viena no būtiskākajām klimata un vides problēmām norādīta ēku energoefektivitāte.
Savukārt vēl gadu iepriekš attiecībā uz energoefektivitāti EK ziņojumā teikts, ka Latvija ir uzņēmusi pareizo kursu ceļā uz energoefektivitātes mērķi, tomēr vajadzīgi papildu centieni, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vērienīgākus enerģētikas un klimata mērķus.
Tāpēc Latvijai ir noteiktas augstas prioritātes investīciju vajadzības energoefektivitātes un AER jomā, īpaši, lai uzlabotu ēku energoefektivitāti sabiedriskajās ēkās, dzīvojamās ēkās un uzņēmumos. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir sliktas siltumtehniskās īpašības.
Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laiku, līdz ar to ļoti aktuāla ir ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot energoefektivitāti. Secināts, ka pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās – arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas un tajā sniegto pakalpojumu izmaksu samazinājumu.
Arī daudzdzīvokļu mājās plānots īstenot pasākumu, kas ļaus dzīvojamo ēku īpašniekiem sniegt iespēju realizēt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus.
Paredzēts uzlabot arī pašvaldību ēku energoefektivitāti, lai samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu un sasniegtu enerģijas ietaupījumu, ieviešot efektīvākos SEG emisiju samazinošos pasākumus ēku energoefektivitātes kāpināšanai un siltumnoturības uzlabošanai. Energoefektivitātes īstenošanas pasākumu rezultātā plānots radīt vismaz 1290 darba vietas.
