Edgars Kudurs: Energoefektīvi risinājumi pret darbaspēka trūkumu 4
Edgars Kudurs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažādu procesu digitalizācija mūsdienās ļauj saimniekot zaļi un ekonomiski izdevīgi. Jaunas, efektīvas un attālināti vadāmas iekārtas vairs nav iegriba – tas ir reāls risinājums cīņā ar darbaspēka trūkumu, kas ir īpaši aktuāls reģionos.
Savukārt valsts pieejamais finansējums, kam var pieteikties “ALTUM”, risina investīciju nepieciešamības jautājumu. Un vissvarīgākais ieguvums ir vides kvalitāte – gan iekštelpās, kur ikdienā uzturas cilvēki, gan kopumā pasaulē, kur gaisā vairs nenokļūst tik daudz izmešu.
Viens no labākajiem piemēriem Latvijā jaunāko zaļo tehnoloģiju izmantošanai nebūt nav no Rīgas, bet gan no Alūksnes – pilsētas, kuras saimnieki izvēlējās vispirms izpētīt esošo situāciju un pēc tam digitalizēt, cik daudz vien iespējams, lai strādātu efektīvi. Pirmajā solī tika monitorētas piecas pašvaldības iestādes – ģimnāzija, internāts, pamatskola un divi bērnudārzi, kur tika uzstādīti sensori gaisa temperatūras, mitruma un CO2 līmeņa mērīšanai, un vienā no ēkām arī siltummezgls, kas ļauj centralizēti vadīt precīzu iekštelpu temperatūru.
Monitoringa sistēmā ir iestrādāti datu analīzes filtri, lai būtu iespējams salīdzināt esošo patēriņu ar ēkas bāzes datiem, savukārt izejas datos ir redzams enerģijas, ūdens un elektrības patēriņš. Iekštelpu klimatam var pievienot arī līmeņatzīmes atbilstoši higiēnas prasībām un standartu kritērijiem. Šāda monitoringa sistēmas ieviešana izmaksā aptuveni 2000–3000 eiro, tomēr jāņem vērā, ka tas nav nekāds laimes lācis, bet gan darāmo darbu saraksts, kas atspoguļo konkrētas problēmas. Pēc tam ir jāmeklē risinājumi, kā automatizēt un pilnveidot procesus. Šobrīd Alūksnes pašvaldība turpina iesākto, izstrādājot gudrās enerģijas pārvaldības un rīcības plānu, jo pilotprojekts ir pierādījis, ka vienas sezonas laikā, tikai apkures sistēmu vien padarot maksimāli efektīvu, vienā objektā viena gada laikā ir iespējams ietaupīt līdz pat 1200 eiro.
Protams, Alūksnes pašvaldība nebūt nav vienīgā, kas lūkojas efektivitātes virzienā, par zaļo saimniekošanu daudz domā tieši mazās pašvaldības. Uzņēmums “Steel pro”, kas ir vienīgais Baltijas valstīs un viens no retajiem pasaulē lielu mobilo modulārās šķeldas katlu un katlumāju ražotājiem, pagājušajā gadā uzlicis apkures katlu Alojā un Skrīveros, bet šogad šādi katli koordinē apkuri arī Dvietē un Birzgalē.
Ja vien pašvaldība meklē izdevīgus risinājumus, kas atmaksājas nelielā termiņā, ir dabai draudzīgi un nodrošina stabilitāti, mobilie apkures katli kļūst par arvien biežāku izvēli. Turklāt mazām pašvaldībām ir svarīgi, lai cilvēki par pakalpojumu var samaksāt, risinājums kalpo ilgi un lai pašvaldībai nav jātērē daudz resursu darbinieku algām un tehnikas apkalpošanai. Jāpiebilst, ka tieši darbinieku pieejamība daudzviet ir izaicinājums. Vecajās malkas apkures katlumājās strādā līdz pat septiņiem darbiniekiem, kas sagatavo kurināmo un nodrošina nepārtrauktu siltumenerģijas padevi. Modulārās šķeldas katlumājas ir pilnībā automatizētas, un ikdienā fiziska cilvēku klātbūtne tām nav nepieciešama – tik vien, cik vajag apsekot objektu pāris reizes nedēļā.
Pats mobilais apkures katls tiek ražots rūpnīcā saskaņā ar klienta individuālajām vēlmēm un nepieciešamās jaudas kalkulācijām. Individuāli tiek projektēta gan pati kurtuve un katla iekārta, kas ražos siltumu, gan apsaiste, pa kuru siltums nonāks siltumtrasēs, gan pati ēka, kas ir pielāgots konteiners. Ražots tiek tikai tas, kas ir nepieciešams. Nav vajadzīga fundamentāla būve kā katlumāja ar pamatiem, sienām, jumtu.
Tādējādi izmaksas samazinās par 20–30% no kopējām projekta izmaksām, salīdzinot ar stacionāras katlumājas projektēšanu un būvniecību. Vidēji tas varētu būt 100 000 līdz 120 000 eiro ietaupījums uz vienu objektu. Mobilitātes dēļ par šādu apkures sistēmu izmantošanu interesējas arī dažādi uzņēmumi, kam nepieciešama, piemēram, lielapjoma žāvēšana dažādās vietās.
Kurināmais? Šķelda! Tas ir atjaunojamais energoresurss – īpaši Latvijā, kur ir daudz krūmāju un maza diametra koku, kas ir labākais šķeldas materiāls. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam arī paredz nodrošināt resursu un īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaikus pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām.
Ja atjaunojamais (vecs malkas granulu katls) tiek mainīts uz atjaunojamo (moderns un pilnībā automatizēts šķeldas vai granulu katls), arī tad CO2 samazinājums būs ievērojams.
* “ALTUM” uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs
