“10% no elektroenerģijas rēķina varam palīdzēt samazināt praktiski jebkuram uzņēmumam.” Uzņēmēju pieredzes stāsts 11
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pērnā gada enerģētikas krīze un cenu lēciens iecēlis klientu uzmanības saulītē vairākus uzņēmumus, kuriem iepriekš nebija tik viegli pierādīt klientiem savu pakalpojumu lietderību. Viens no tādiem ir SIA “AdvanGrid”.
Tas, ar ko “AdvanGrid” nodarbojas, oficiāli saucas elektroenerģijas monitorings jeb grāmatvedība, taču ja izsakās skaidri un saprotami, tad uzņēmums sniedz pakalpojumus, kas ļauj precīzi noskaidrot kā un kur tiek izlietota uzņēmumā izmantotā elektroenerģija un, pateicoties šīm zināšanām, to ietaupīt un reizumis pat pamatīgi ietaupīt. Cilvēks, kurš elektroenerģijas izmantošanu kontrolē tikai savā dzīvoklī, varētu brīnīties – kā gan var nezināt, kādi patērētāji pieslēgti elektrotīklam un kad tie patērē elektrību.
Taču uzņēmumos viss ir krietni sarežģītāk – tajos strādā simtiem cilvēku ar saviem stiķiem un niķiem, kuri vēl turklāt arī mainās, un tajos ir desmitiem un simtiem iekārtu, kas arī ik pa laikam tiek nomainītas.
To visu kontrolēt nebūt nav vienkārši, un, pat negribēdami, cilvēki var pieļaut dārgi maksājošas kļūdas. “Pastāstīšu kontroles grūtības ilustrējošu piemēru no dzīves,” saka “AdvanGrid” valdes priekšsēdētājs Oskars Gūtmanis. “Mūs nolīga enerģētikas grāmatvedībai kādā no Latvijas veikalu tīkla veikaliem, vienā no tiem, kas paši cep savu maizi. Uzņēmumā jau veiktas dažādas optimizācijas, ir ISO sertifikāts un kas tik vēl ne.
Tikai nezin kāpēc ir liels elektroenerģijas patēriņš. Mēs uzstādām savus sensorus, sākam pētīt situāciju, un noskaidrojas, ka neizprotami liels elektroenerģijas patēriņš ir tieši nakts stundās, kad veikals nemaz nestrādā. Sākam pētīt vēl dziļāk – izrādās, ka lielais patēriņš naktīs saistīts ar maizes krāšņu darbību. Kā izrādās, viens no veikala darbiniekiem bija izdomājis, kā “optimizēt” maizes un bulciņu cepšanu.
Tā kā elektriskajām maizes krāsnīm ir samērā ilgi, apmēram stundu, jāuzsilst līdz brīdim, kad tajās var sākt kaut ko cept, tad atjautīgais pilsonis bija izdomājis tās ieslēgt jau veikala slēgšanas brīdī iepriekšējā dienā, lai nākamajā rītā tās jau ir uzkarsušas. Un visi laimīgi – atjautīgais pilsonis no rītiem var gulēt stundu ilgāk, maize un bulciņas izceptas savlaicīgi, priekšniecība apmierināta. Bet tādi sīkumi kā liels elektroenerģijas patēriņš, iekārtu nolietojums un milzīgi drošības riski, kas saistīti ar jaudīgu elektroiekārtu darbību naktī, neviena nepieskatītām, paliek fonā, un par tiem var neviens neko nezināt gadiem ilgi.
Ir dīvaini, ka uzņēmumi var likt saviem darbiniekiem skrupulozi atskaitīties par katriem pieciem eiro, kas iztērēti, bet ražošanas uzņēmumi, kuriem mēneša elektrības rēķins mērāms simtos tūkstošu eiro, var ilgstoši nesaprast un nelikties ne zinis par domu, ka šo rēķinu var samazināt.
Taču šādas situācijas ir uz katra soļa – telpas tiek dzesētas un sildītas vienlaikus, iekārtas ir neprecīzi konfigurētas, piemēram, Latvijā samērā maz uzņēmumiem ir precīzi noregulētas ventilācijas sistēmas – tās strādā brīvdienās un svētku dienās, neatkarīgi no tā, vai telpā vispār ir kāds cilvēks un vai ražošana notiek vai ne. Tie visi ir lieli elektroenerģijas patērētāji, un, ja sistēma nav caurskatāma, tad uzņēmēji nekad nevar uzzināt, cik daudz elektroenerģijas varētu ietaupīt, uzlabojot procesus.”
Neiespējami? Nu redzēsim
“AdvanGrid” ir daļa no lielākas Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu grupas. Pirmā grupas uzņēmuma ideja kā tāda dzimusi pirms 18 gadiem, kad “AdvanGrid” dibinātāji apmeklējuši kādu izstādi, kur viņu interesi piesaistījušas telemetrijas iekārtas. Uz daudziem viņu uzdotajiem jautājumiem atbilde bijusi: tas nav iespējams. Taču jautātājiem radies iespaids, ka viņiem neiespējamais varētu būt pa spēkam, un tā sākumā tapa SIA “Intelligent Systems”, kas galvenokārt izstrādā uzņēmumu autoparku uzraudzības risinājumus. No šā pirmā uzņēmuma pakāpeniski izauga citi – “CheckGPS”, “Asigny”, pazīstamais bezpilota lidaparātu uzņēmums “Aerones”, kā arī citi, tostarp arī “AdvanGrid”.
Ideja par risinājumiem elektrībai uzņēmumam radās 2015. gadā. Tolaik daudzi runāja par viedo ielu apgaismojumu.
“Mums jau bija tehnoloģijas, kuras, nedaudz pielāgojot, varēja radīt šādu tirgum vajadzīgu rīku. Sākām darboties šajā virzienā. Uzsākām komunikāciju arī ar “Sadales tīkliem”, kas pastāstīja par nozares problēmām, un saskatījām šajā jomā lielu potenciālu. Tā fokuss no viedā ielu apgaismojuma nomainījās uz enerģētiku,” stāsta Gūtmanis. Rezultātā 2016. gadā tiek izveidots “AdvanGrid” kā atsevišķs uzņēmums.
Viens no pirmajiem uzņēmuma produktiem bija risinājums attālinātam transformatoru monitoringam sadales tīklu operatoram. Tolaik viedie skaitītāji vēl nebija tik izplatīti un bija problēmas ar transformatoru attālinātu uzraudzīšanu. Tomēr samērā drīz izrādījies, ka tikai ar “Sadales tīklu” uzņēmuma pastāvēšanai nepietiek, un sākti meklēt jauni klienti. Viegli nav klājies, jo, kamēr elektroenerģija bija samērā lēta, uzņēmuma pakalpojumi daudziem izraisījuši tikai teorētisku interesi. Kritisku lomu attīstībā nospēlējuši divi faktori – biznesa modeļa maiņa un enerģētiskā krīze.
“Vienubrīd sapratām, ka mūsu biznesa modelis, piedāvājot uzņēmumiem pirkt mūsu sensorus, traucē attīstībai – ja atnākam pie uzņēmuma gada vidū, tad izrādās, ka nauda jaunu iekārtu pirkšanai budžetā nav paredzēta, un bieži vien nekāda sadarbība neveidojas šā iemesla dēļ. Tagad esam gandrīz pilnībā pārgājuši uz pakalpojuma pārdošanu –sensori un datu platforma paliek mūsu īpašumā, ar uzņēmumiem slēdzam līgumu vismaz uz 12 mēnešiem, un šajā periodā tie var izmantot mūsu iekārtas un zināšanas.
Atkarībā no uzņēmuma lieluma un pakalpojumu apjoma mēneša maksa var svārstīties, vidējais klientu mēneša maksājums ir apmēram 600 eiro,” skaidro Gūtmanis. Otrs izšķirošais faktors ir izrādījies enerģētiskā krīze – tās ietekmē uzņēmuma apgrozījums pērn palielinājies divkārt, bet šogad to plānots palielināt vēl trīskārt.
“Analizējot mūsu pieredzi, varam pateikt, ka 10% no elektroenerģijas rēķina mēs varam palīdzēt samazināt praktiski jebkuram uzņēmumam, visbiežāk ietaupījums ir 10–20% robežās. Taču ir arī gadījumi, kad elektrības patēriņu iespējams samazināt par 30–40%. Viens no lielākajiem mūsu veiksmes stāstiem ir kāds poligrāfijas uzņēmums, kas ar mūsu palīdzību savus ikmēneša elektroenerģijas rēķinus samazināja no 160 tūkstošiem eiro mēnesī līdz 120 tūkstošiem.
Te gan uzreiz jāpiebilst, ka mūsu uzstādītie elektroenerģijas patēriņa sensori un datu analītikas platforma pati nesamazina elektroenerģijas patēriņu.
Taču tā ļauj uzņēmējam ieskatīties savā “virtuvē”, saprast, kas tajā darbojas neefektīvi un optimizēt to,” sadarbības ieguvumus skaidro Gūtmanis.
Darbības jomas paplašinās
Taču elektroenerģijas zudumu meklēšana nav vienīgā “AdvanGrid” darbības joma. Pateicoties elektroenerģijas patēriņa datiem, “AdvanGrid” palīdz klientiem ļoti precīzi noteikt produkcijas pašizmaksu. “Liela daļa ražotāju elektroenerģijas komponenti pašizmaksā rēķina vienkārši – paņem kopējo elektroenerģijas patēriņu un izdala ar produkcijas vienību skaitu. Ja ražo vienu vai divus produktus, tad tā var darīt, bet, ja tiek ražoti 50, 100 vai vairāk produkcijas veidi un katram ir atšķirīgs ražošanas process, tad šāds aprēķins būs ļoti neprecīzs. Mūsu analīze ļauj ļoti precīzi noteikt, cik elektroenerģijas tiek patērēts, ražojot katru produkcijas vienību.
Elektroenerģijas sadaļas pašizmaksā rēķināšana savukārt cieši saistīta ar citu mūsdienu aktualitāti – Zaļo kursu un katra produkcijas veida oglekļa pēdu, kas daudziem ražotājiem jāuzrāda, eksportējot uz Eiropu.
Tāpat, sekojot mūsu klientu prasībām, esam sākuši paplašināt savu iekārtu iespējas, uzskaitot arī citu resursu patēriņu – digitalizējam ūdens skaitītājus, gāzes skaitītājus, spiedienu, temperatūru u. c. – visu, kas ražotājam svarīgs, un apkopojam to vienā datu platformā, kas turklāt ar API palīdzību integrējama arī ar citām klienta uzņēmuma sistēmām.
Klientiem piedāvājam arī elektroenerģijas kvalitātes monitoringu, proti, sprieguma svārstību analīzi. Daudzviet Latvijā, īpaši perifērijā, ir milzu problēmas ar saņemtās elektroenerģijas kvalitāti, un tās nevis mazinās, bet gan aug augumā. Šāda sprieguma svārstības bojā modernās iekārtas un uzņēmējiem sagādā pamatīgas galvassāpes.
Kas vainīgs pie iekārtu bojājuma – problēmas pašu saimniecībā vai sprieguma svārstības tīklā –, uz to mēs varam atbildēt.
Visbeidzot, “AdvanGrid” palīdz uzņēmumiem arī sakārtot iekšējo elektrosaimniecību – izvēlēties pareizo pieslēguma jaudu un atbilstošāko tarifu plānu, pārstājot maksāt par pieslēguma jaudām, kas savulaik pieteiktas, bet netiek izmantotas. “Vēl ir reaktīvā enerģija, fāžu noslodzes un citi būtiski elementi, kas ļauj sakārtot saimniecību un atrast iespējas ekonomijai,” piebilst O. Gūtmanis.
Šobrīd “AdvanGrid” strādā ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. “Mums ir vairāki nopietni projekti Šveicē, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā un pat Saūda Arābijā, kur vienai no pasaules lielākajām naftas kompānijām palīdzam kļūt efektīvākai,” uzsver O. Gūtmanis.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
• “AdvanGrid” tiek izveidots 2016. gadā, uzsākot sadarbību ar AS “Sadales tīkls” transformatoru uzraudzīšanā.
Dīgsts
• 2020. gadā uzņēmums rada pakalpojumus citiem uzņēmumiem un maina biznesa modeli.
Augļi
• Apgrozījuma dubultošanās 2022. gadā. Darbība virknē Eiropas valstu – Lietuvā, Šveicē, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, kā arī ārpus tās. 2023. gadā plānota apgrozījuma trīskāršošanās.
