Olafs Zvejnieks: Enerģijas mokas un egoisms 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pa spīti tam, ka Krievijas iebrukums Ukrainā spējis apvienot Eiropas Savienību kā nekad agrāk, tas tomēr nav spējis atrisināt galveno problēmu – egoismu un valstu domāšanu pirmkārt par savām interesēm un tikai tad par kopējām.
Likmes Eiropas enerģētiskajā krīzē aug arvien augstākas, un beigas šim cenu skrējienam pagaidām vēl nav manāmas. Lai gan tiešais iemesls pašreizējai krīzei ir Krievijas iebrukums Ukrainā, starptautiskās sankcijas pret agresorvalsti un Krievijas centieni maksimāli kaitēt sankciju ieviesējiem un iedragāt to vienotību, dziļākas notiekošā saknes meklējamas Eiropas Savienības pasivitātē un risku nediversificēšanā – ilgstošā paļaušanās uz Krieviju izrādījusies par ēsmu lamatās, kurās paši esam iekāpuši.
Jāpiebilst, ka viss par Eiropu kopumā teiktais pilnībā attiecas arī uz Latviju – enerģētisku alternatīvu radīšana, kas Latvijas pašreizējos apstākļos var būt tikai enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem, ir tikusi kavēta gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Ja atkarības pārvarēšana no Krievijas gāzes, kas līdz šim veidojusi aptuveni 40% no visas Eiropas gāzes patēriņa, vispār ir panākama, tad tā meklējama, pirmkārt, pašas Eiropas enerģijas radīšanas palielinājumā, kas var būt vai nu atjaunojamā enerģētika, vai atomenerģētika, jo citu energoresursu, izņemot vēl ogles, Eiropai nav, bet pēdējo izmantošana nozīmētu kapa krustu Zaļajam kursam.
Bet, tā kā tieši Zaļajā kursā Eiropa saskata savu stratēģisko perspektīvu, tad nekāda atteikšanās no tā šobrīd pat netiek apspriesta. Otrs nepieciešamais solis – Eiropas enerģētiskā savienība, kas radītu pilnībā integrētu Eiropas enerģētikas tirgu, kurā enerģija varētu brīvi plūst pāri valstu robežām un valstis varētu sadarboties viena ar otru. Šobrīd tas tā nebūt nav. Visbeidzot trešais – maksimizēt gāzes plūsmu no citiem iespējamajiem avotiem, kas varētu aizstāt Krievijas gāzi.
Tieši šajā pēdējā jautājumā redzams, kā valstu egoisms un rūpes tikai par savām interesēm traucē to izpildīt. Runa ir par to, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons bloķē gāzesvada “Midi – Katalonija” pabeigšanu. Šis gāzesvads transportētu Alžīrijas gāzi caur Spāniju uz pārējo Eiropas Savienību.
Neskatoties uz to, ka projektu atbalsta Spānija, Portugāle un Vācija, to, ka tas iekļauts “RePowerEU” – plānā, kas paredz mazināt Eiropas atkarību no Krievijas gāzes un minēts kā viens no trijiem ES projektiem, par kuriem esot “visaptveroša interese”, to, ka Eiropas Komisija apliecinājusi, ka atbalstīs un iedrošinās šo projektu, šobrīd tā pabeigšana ir apdraudēta. Francijas prezidents E. Makrons, neaizmirstot pieminēt eiropiešu solidaritāti, paziņojis, ka projekts nespēs risināt Eiropas gāzes problēmu. Tomēr reālie iebildumu iemesli meklējami drīzāk iekšpolitikā un nacionālajā egoismā.
Pēdējos desmit gadus Francija bijusi lielākais ES enerģijas eksportētājs, pateicoties saviem 56 kodolreaktoriem, kas saražo 75% no Francijas elektroenerģijas. Šobrīd gan arī franči sajutuši enerģijas cenu triecienu, jo pusi no atomreaktoriem nesen nācās izslēgt apkopes dēļ, kā arī daudzos reaktoros pēkšņi atklātas rūsas dēļ.
Taču apkopi kaut kad pabeigs un rūsas problēmu atrisinās, un Francija atkal gribēs būt liela enerģijas eksportētāja. Tādēļ konkurence, kuru radītu relatīvi lētā Alžīrijas gāze, tai vajadzīga kā sunim piektā kāja. Un situācijā, kad saskaņā ar aptaujām Makrona darbību atbalsta vien 51% franču vēlētāju, viņš nevar un negrib cīnīties par Eiropas kopīgajām interesēm, kaitējot Francijas uzņēmumiem.
Situācijā, kad Eiropā saka daudz skaļu vārdu, bet ne pārāk aktīvi rīkojas, valstis spiestas ķerties pašas pie saviem glābšanas riņķiem. Tie, kam ir ogles, kā Polija, ķeras pie to izmantošanas, pieverot acis uz dokumentiem, kas prasa ogļu izmantošanas pārtraukšanu.
Tie, kam ir kūdra, kā Somijai – dedzina to, un arī Latvijā skan balsis par tās izmantošanas atsākšanu enerģētikā. Pagaidām attur tikai nepieciešamība pārbūvēt siltumkatlu degļus, kā arī tas, ka pilsētu centros izvietotajām koģenerācijas stacijām trūkst gan piemērotas vietas tāda putekļus radoša degmateriāla kā kūdras izvietošanai un uzglabāšanai, gan arī pašreizējie priekšstati par vēlamo gaisa tīrību pilsētās, kam kūdras izmantošana īsti neatbilst.
Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas runa par pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā pagājušajā nedēļā bija svarīgu iniciatīvu pilna. Taču tajā iztrūka ierosinājuma noteikt cenu griestus Krievijas gāzei. Ja tādi tiktu ieviesti, Krievija piedraudējusi, ka pārstās vispār pārdot gāzi. Leiena nevar atļauties izteikt šādus ierosinājumus, ja alternatīvus gāzes piegādes ceļus bloķē otra lielākā ES dalībvalsts.
