Ukrainas amatpersonas neizslēdz iespēju, ka Kijivu var nākties pilnībā atslēgt no elektroapgādes 93
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinoties Krievijas raķešu triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un gaisa temperatūrai daudzviet noslīdot zem nulles, Ukrainas varasiestādes cenšas nodrošināt elektroapgādi visā valsts teritorijā. Elektroapgādes traucējumi, gan plānoti, gan neplānoti, daudzviet Ukrainā ir kļuvuši par ikdienu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka Krievijas raķešu triecienu rezultātā bez elektroapgādes palikuši desmit miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Kijiva jau saskaras ar lielu elektrības deficītu, ziņu aģentūrai “Associated Press” atzina galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.
Apmēram puse Kijivas iedzīvotāju periodiski paliek bez elektrības, jo varasiestādes pārslēdz elektroapgādi no vienas pilsētas apkaimes uz citu. Ukrainas valdība ir aicinājusi iedzīvotājus mazināt elektrības patēriņu. Līdz šim elektroapgādes traucējumi parasti ilguši līdz pāris stundām. Ukrainas lielākās privātās enerģētikas kompānijas DTEK vadītājs Maksims Timčenko aicinājis ukraiņus apsvērt iespēju uz laiku pamest valsti.
“Ja viņi var atrast vietu, kur palikt trīs vai četrus mēnešus, tas ļoti palīdzētu sistēmai,” intervijā britu raidorganizācijai BBC norādīja Timčeno. Viņš skaidroja, ka elektroenerģijas patēriņa samazināšana atvieglotu elektroapgādes sistēmas turpmāku darbību. Ukrainas amatpersonas neizslēdz iespēju, ka Kijivu var nākties pilnībā atslēgt no elektroapgādes.
Ukraina ir aicinājusi citas valstis tai sniegt palīdzību tās elektroapgādes sistēmas atjaunošanā. Zelenskis ir apsūdzējis Krieviju enerģijas terorismā, bet Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ir paziņojis, ka raķešu triecieni esot “sekas” Kijivas atteikumiem vest sarunas.
Zelenskis paziņojis, ka Krievija mēģina panākt pagaidu pamieru ar Ukrainu, lai atgūtu spēkus pirms jauna uzbrukuma. “Krievija tagad cenšas panākt īstermiņa pamieru, atelpu, lai atgūtu spēku. Kāds to sauktu par kara beigām, bet šāda atelpa tikai pasliktinās situāciju,” norādīja Zelenskis.
Viņš arī iepriekš ir teicis, ka pamiers nāks par labu Krievijai. “Miers ir iespējams, bet, lai to panāktu, jāpadara neiespējama Krievijas agresija,” paziņoja Zelenskis. Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks gan ir skaidrojis, ka Kremlis oficiāli nav piedāvājis nekādu pamiera iniciatīvu.
ASV mediji vēstījuši, ka augstas Savienoto Valstu amatpersonas ir aicinājušas Ukrainu uz sarunām ar Krieviju. ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs izteicies, ka militāra uzvara karā nav iespējama un ziemas iestāšanās varētu pavērt ceļu kara izbeigšanai sarunu ceļā.
Baltais nams ir noliedzis runas, ka Vašingtona spiež Ukrainu sākt sarunas ar Krieviju, norādot, ka Ukraina pati izlems, kad sākt sarunas. Rietumu centieni pārliecināt Ukrainu sākt sarunas ar Krieviju ir “dīvaini”, paziņojis Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Tas nozīmētu, ka valstij, “kas atgūst savu teritoriju, ir jākapitulē valstij, kas zaudē”, Podoļaks sacīja intervijā ziņu aģentūrai AFP.
