Enerģijas krīze Eiropā ievirzās bīstamā posmā 91
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc gāzes noplūdēm Dānijas un Zviedrijas ūdeņos no “Nord Stream” cauruļvadiem, kas pa Baltijas jūras gultni ved no Krievijas uz Vāciju un kuru darbība jau pirms tam bija apturēta, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka “jebkāda tīša ielaušanās Eiropas enerģijas infrastruktūrā ir nepieņemama un izraisīs visstingrāko iespējamo atbildi”.
No ES gaida izlēmīgāku rīcību
Analītiķi atzīmē, ka Eiropas Savienības līderu reakcija uz agrāk notikušajiem incidentiem savā teritorijā bijusi gļēva un neizlēmīga. Tā bijis ar Krievijas aģentu sarīkotajiem sprādzieniem bruņojuma noliktavās Bulgārijā un Čehijā, ar imigranta un Kremļa pretinieka slepkavību gaišā dienas laikā Berlīnē, ar bijušo Krievijas drošībnieku indēšanu Britānijā.
Analītiķi atzīmē, ka Eiropas Savienībai ar 450 miljoniem iedzīvotāju un vienu no pasaules spēcīgākajām ekonomikām nav efektīvu līdzekļu, lai atbildētu uz tādu sabotāžas aktu kā uzbrukums cauruļvadam, izņemot kārtējās sankciju paketes pieņemšanu. Aktīvāka un izlēmīgāka rīcība tiek gaidīta no nacionālajām valdībām, īpaši Baltijas jūras reģionā.
Pēta situāciju incidenta rajonā
Dānijas aizsardzības ministrs Mortens Bodskovs paziņojis, ka var paiet vairāk nekā divas nedēļas, līdz varēs inspicēt neizskaidrojamās gāzes noplūdes no “Nord Stream” cauruļvadiem Baltijas jūrā. “Cauruļu iekšienē esošā spiediena un noplūstošās gāzes apjoma dēļ realitāte ir tāda, ka var paiet viena vai divas nedēļas, līdz rajons būs pietiekami mierīgs, lai varētu apskatīt, kas noticis,” pavēstīja Bodskovs.
Dānijas varasiestādes konstatējušas trīs noplūdes gāzesvados “Nord Stream” Bornholmas salas rajonā Dānijas un Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Neviens no šiem gāzesvadiem šobrīd nedarbojas, tāpēc incidenti neietekmē gāzes piegādes Eiropai. Seismisko novērojumu stacijas Zviedrijā un Dānijā reģistrējušas spēcīgus zemūdens sprādzienus, pirms tika atklātas noplūdes no “Nord Stream” gāzes vadiem Baltijas jūrā.
Norvēģija pastiprina drošību naftas objektos
Drošības dienesti brīdinājuši, ka virs Norvēģijas naftas un gāzes ieguves platformām redzēti lidojam neidentificēti droni, tāpēc Norvēģijas amatpersonas devušas rīkojumu paaugstināt šo objektu pārraudzības līmeni. Jūlijā britu karaflotes izlūkdienests nāca klajā ar neparasti detalizētu paziņojumu par Krievijas zemūdeņu aktivitātēm Norvēģijas piekrastē.
Norvēģija, kas pašreiz ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai, pastiprinās drošību savos naftas objektos, paziņojis Norvēģijas enerģētikas ministrs Terje Āslands. “Valdība īstenos pasākumus, lai palielinātu drošību infrastruktūras objektos, sauszemes termināļos un platformās Norvēģijas kontinentālajā šelfā,” teica Āslands. Norvēģija šādu lēmumu pieņēmusi pēc trim neizskaidrojamām noplūdēm “Nord Stream” gāzesvados un nesen novērotajiem bezpilota lidaparātiem pie platformām Norvēģijas ūdeņos.
Pēc bezpilota lidaparātu pamanīšanas Norvēģijas Naftas drošības aģentūra šonedēļ aicināja visus operatorus un kuģniecības uzņēmumus kontinentālajā šelfā būt modriem, jo droni var izraisīt negadījumus vai veikt uzbrukumus. Norvēģijā ir plašs cauruļvadu tīkls, kas to saista ar kontinentu, un eksperti uzskata, ka tas ir pakļauts sabotāžas riskam.
Eksperti atzīmē, ka sprādzieni un gāzes noplūde “Nord Stream” cauruļvados notika dienu pirms gāzes vada “Baltic Pipe” oficiālās atklāšanas Polijā, pa kuru Polija saņem gāzi no Norvēģijas.
Noplūdes radītas apzināti
Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels paziņojis, ka ES uzskata “Nord Stream” noplūdes par tīšas darbības rezultātu. “Jebkurš apzināts Eiropas enerģētikas infrastruktūras traucējums ir absolūti nepieņemams, un tam tiks sniegta spēcīga un vienota atbilde,” teica Borels.
Viņš pauda nopietnas bažas par gāzes noplūdēm un aicināja detalizēti izmeklēt notikušo. Borels norādīja, ka “visa pieejamā informācija liecina, ka šīs noplūdes ir apzinātas darbības rezultāts”. “Mēs atbalstīsim jebkuru izmeklēšanu, kuras mērķis ir iegūt pilnīgu skaidrību par to, kas notika un kāpēc, un veiksim turpmākus pasākumus, lai palielinātu mūsu noturību energoapgādes drošības jomā,” teica ES galvenais diplomāts. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka “Nord Stream” cauruļvadu sabotāža acīmredzot ir mēģinājums vēl vairāk destabilizēt energoresursu piegādes Eiropas Savienībai.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena atzinusi, ka noplūdes radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā. Zviedrija un Polija ir paziņojušas, ka, visticamāk, notikusi sabotāža, un Varšava pieļauj, ka vainīgā varētu būt Krievija, kas vēlas saasināt karu Ukrainā. Ukrainas pārstāvji vistiešāk ir apsūdzējuši Krieviju noplūžu izraisīšanā.
ASV ir gatavas palīdzēt Eiropas sabiedrotajiem stiprināt enerģētikas drošību pēc noplūdēm no “Nord Stream” cauruļvadiem, paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
