Enerģijas kopienas – nākotnes risinājums 11
Aigars Štāls, “COME RES” projekta eksperts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai iepazītos ar Maljāno Alpu atjaunojamās enerģijas kopienu darbību, šovasar “COME RES” projekta ietvaros Itālijā viesojās Latvijas pašvaldību, nevalstiskā sektora un valsts institūciju pārstāvji.
Maljāno Alpu un tās pieredzi pārņemošo Itālijas pašvaldību pārstāvji, eksperti no Itālijas Jauno tehnoloģiju, enerģētikas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstības aģentūras, vairākām Itālijas universitātēm, enerģijas nozares organizācijām ciemiņus no Latvijas iepazīstināja gan ar tehniskajiem risinājumiem, gan pieejām, kas veicina atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanos, darbību un attīstību.
“COME RES” ir Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projekts, kura konkrētais mērķis ir veicināt un atbalstīt tādu ietvarnosacījumu izveidošanu, kuri sekmē atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanos un darbību.
Pēc pašvaldības iniciatīvas
Maljāno Alpu pašvaldība, uz rātsnama jumta uzstādot 20 kWp jaudas saules paneļu sistēmu un nodrošinot viedās tehnoloģijas saražotās elektrības plūsmu vadībai un uzskaitei, 2020. gada decembrī ir izveidojusi pirmo atjaunojamās enerģijas kopienu Itālijā – “Enerģijas rātsnams –1”. Rātsnama vajadzībām nepatērēto enerģiju iespējams kopīgot citu atjaunojamās enerģijas kopienas dalībnieku vajadzībām vai arī pārdot. Kopīgošana notiek ar esošā sadales tīkla palīdzību, tādējādi saražotā elektrība tiek patērēta vietējās bibliotēkas, skolas, sporta zāles un vairāku mājsaimniecību vajadzībām. Pašvaldība ir iegādājusies arī divas elektrisko automobiļu uzlādes iekārtas.
Galvenais ieguvums visiem, kuri iesaistījušies atjaunojamās enerģijas kopienā, ir mazākas izmaksas par elektroenerģiju. Līdzekļu ieguvumu pašvaldība izmanto sociālajai programmai. Savukārt no tehniskā viedokļa elektrības kopīgošana dod iespēju optimizēt uzstādāmo saules paneļu jaudu.
Pirmās atjaunojamās enerģijas kopienas sekmes ir rosinājušas lielu sabiedrības interesi un veicinājušas jaunu atjaunojamās enerģijas kopienu izveidi Maljāno Alpu pilsētā, kā arī šī pašvaldības virzītā modeļa pārņemšanu, parakstot sadarbības līgumus ar 12 citām Itālijas pašvaldībām.
Pieslēguma jaudas atver pakāpeniski
Viena no interesantām Itālijas iezīmēm ir atjaunojamās enerģijas kopienu attīstības eksperimentālā fāze. Vispirms ir izveidojušās mazas atjaunojamās enerģijas kopienas, jo spēkā bija ierobežojoši nosacījumi – līdz 200 kW kopējā jauda un pieslēgums pie vienas vidējā sprieguma apakšstacijas. Šobrīd ir radīts normatīvais ietvars, lai 2022. gada rudenī dotu iespēju veidot arī lielākas atjaunojamās enerģijas kopienas – līdz 1 MW vienai uzstādītai iekārtai jau pie augstsprieguma apakšstacijas. Normatīvā ietvara attīstības process nosaka arī turpmāko atjaunojamās enerģijas kopienu attīstību Maljāno Alpos. 2021. gadā pilsētā uzstādīti papildu saules paneļi, kas bijis sākums vēl divām citām atjaunojamās enerģijas kopienām, 2022. gada maijā sasniedzot kopējo jaudu 108 kWp. Balstoties uz jauno Itālijas normatīvo regulējumu, 2022. gada nogalē ir plānots visas mazās Maljāno Alpu atjaunojamās enerģijas kopienas apvienot vienā lielākā kopienā.
Manifests un digitāls atbalsts
Maljāno Alpi 2020. gadā ir pievienojusies Turīnas Politehniskās universitātes Enerģētikas centra “Enerģijas kopienu manifestam par iedzīvotāju centrālo vietu jaunajā enerģijas tirgū”. Pirmās un arī nākamo atjaunojamās enerģijas kopienu izveide ir notikusi saskaņā ar šajā dokumentā iezīmētajiem soļiem. Atbilstoši manifestā ietvertajiem principiem Maljāno Alpu pašvaldība, mazie un vidējie uzņēmumi, vietējie tehniskie speciālisti un iedzīvotāji pakāpeniski pilnveido kompetences atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanā un atjaunojamās enerģijas kopienu darbībā. Manifestam šobrīd ir pievienojušās arī citas pašvaldības, vairākas no tām pārņem un pilnveido Maljāno Alpu pieredzi.
Enerģētikas centra pārstāvis Serdžo Olivero pastāstīja, ka manifests ir izstrādāts, lai “radītu skaidru vīziju, pēc kādiem principiem notiks ES “Tīrās enerģijas pakotnes” nosacījumu ieviešana Itālijā”. Vispirms tā ir digitālo tehnoloģiju attīstīšana, veicinot enerģijas decentralizētu ražošanu, uzskaiti, patērēšanu, kopīgošanu un pārdošanu ar viedo tīklu starpniecību. Cits svarīgs princips: abām pusēm – enerģijas ražotājiem un lietotājiem – ir jābūt ieguvējiem.
Viens no būtiskajiem atjaunojamās enerģijas kopienu sekmīgas darbības priekšnosacījumiem ir arī viedo tīklu izmantošana. Papildus aprēķiniem par atjaunojamās enerģijas kopienu kopīgi patērēto enerģiju, kurus nodrošina sadales sistēmas operators, Maljāno Alpu atjaunojamās enerģijas kopienās ir ieviesta arī atsevišķa digitālā platforma, kas sniedz iespējas tiešsaistē uzraudzīt visus procesus – gan attālināti sekot iekārtu darbībai, gan veikt dažādu patērētāju grupu elektroenerģijas patēriņa profilu analīzi, nodrošinot saražotās elektrības maksimālu izmantošanu pašpatēriņam atjaunojamās enerģijas kopienu biedru vidū, gan veikt ekonomisko ieguvumu sadali starp atjaunojamās enerģijas kopienu biedriem.
Bez finanšu atbalsta neiztiek
Nozīmīgu investīciju finansējumu enerģijas kopienām saules fotovoltisko paneļu uzstādīšanai sniedz Itālijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns. Tāpat pašvaldībām ir pieejams investīciju atbalsts publisko ēku renovācijai, kas ietver atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju iegādes un uzstādīšanas iespēju. Savukārt attiecībā uz atbalstu saražotajai elektrībai būtisks uzsvars ir uz elektrības kopīgošanas (kolektīvā pašpatēriņa) veicināšanu un to, lai atjaunojamās enerģijas kopienu dalībniekiem būtu iespējas un interese to veikt.
Līdz ar to atjaunojamo energoresursu iekārtas īpašnieks saņem bonusa maksājumu par kopīgoto elektrību (šobrīd – 110 EUR/MWh, uz 20 gadiem) un enerģijas kopienai tiek atmaksāta sadales tīkla tarifa mainīgā daļa (9 EUR/MWh).
Nākotnē, veidojot lielākas atjaunojamās enerģijas kopienas Itālijā, mainīgās tīkla tarifa atmaksas un kopīgotās elektrības bonusa maksājumi, ļoti ticami, tiks diferencēti atkarībā no uzstādīto atjaunojamo energoresursu iekārtu jaudas, taču saglabājot šādu atbalsta pamatprincipu.
VIEDOKĻI
Ivars Kudreņickis, Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks: “Itālijas gadījumā izšķirošā loma ir bijusi pašvaldībai, kas ir galvenais atjaunojamās enerģijas kopienu izveidošanas un attīstības virzītājspēks ar pietiekami apjomīgu valsts un ES piešķirto finansējumu.
Pašvaldība komunicē un iesaista iedzīvotājus, vietējos uzņēmējus un speciālistus.
Izmaksu ietaupījums un ieņēmumi par kopīgoto un pārdoto elektrību, kas rodas, pašvaldībai pašai veicot elektroenerģijas ražošanu, tiek izmantoti pašvaldību sociālo programmu finansēšanai.”
Karīna Miķelsone, Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece: “Latvijā vērtīgi būtu izstrādāt savstarpējo norēķinu mehānismu, kurā, piemēram, pašvaldība kā atjaunojamās enerģijas kopienas dalībniece un ražotāja daļu no saražotās enerģijas drīkstētu novirzīt maznodrošinātajām iedzīvotāju grupām.”
Ģirts Dubinskis, Bauskas novada DZĪKS “Aivītes” pārstāvis: “Dāsnais finansiālais atbalsts atjaunojamās enerģijas kopienām ļauj gan aktīvi uzstādīt atjaunojamo energoresursu iekārtas, kas Itālijas gadījumā lielākoties ir tieši saules paneļi, gan nodrošināt atjaunojamās enerģijas kopienu turpmāko darbību, arī optimizēt elektroenerģijas patērēšanas ieradumus.
Itāļi joprojām pārbauda IT sistēma enerģijas kopienām. Tam nepieciešamas lielas investīcijas, tāpēc pie mums šo tehnisko nodrošinājumu būtu nepieciešams piedāvāt centralizēti.”
Rota Šņuka, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija: “Mūsu valstī šobrīd lietderīgi būtu veiksmīgi pilotprojekti, kas demonstrētu pašvaldību iesaisti atjaunojamās enerģijas kopienās. Itālijas pieredze parāda, ka, veidojot atjaunojamās enerģijas kopienas, ir jāpievērš uzmanība elektroapgādes sistēmu efektīvas noslodzes jautājumam, uzmanību koncentrējot uz atjaunojamās enerģijas kopienu pašpatēriņu, saražotās elektrības kopīgošanu un uzkrāšanu.”
Valdis Ratniks, Rīgas Enerģētikas aģentūras energopārvalnieks: “Atjaunojamās enerģijas kopienas rada iespēju efektīvāk izmantot saražoto elektrību pašpatēriņam. Piemēram, saules fotovoltisko paneļu iekārtai, kas atrodas uz biroja ēkas jumta, kā patērētāji tiek pievienotas arī mājsaimniecības, līdz ar to atjaunojamās enerģijas kopienā apvienojas patērētāji ar atšķirīgiem elektroenerģijas lietošanas profiliem. Tādējādi tiek panākts augsts pašpatēriņa apjoms.”
Āris Ādlers, Latvijas Lauku foruma padomes loceklis: “Latvijā noteikti būtu iespējams un nepieciešams pārņemt apmācību un kapacitātes stiprināšanas pieredzi potenciālajiem atjaunojamās enerģijas kopienu dalībniekiem. Ir jāvairo gan iedzīvotāju tehniskās zināšanas, gan izpratne par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Tāpat arī nepieciešams izveidot finansiālā atbalsta sistēmu atjaunojamās enerģijas kopienu projektiem.”
Līga Rozentāle, Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore: “Latvijas normatīvajos dokumentos jau ir dotas iespējas atjaunojamās enerģijas kopienu darbībai. Tie nosaka, ka elektroenerģijas energokopiena dibina juridisku formu un tās biedri var būt ārpus vienas ēkas vai nekustamā īpašuma robežām, veicot enerģijas kopīgošanu, tomēr tiem ir jāatrodas ģeogrāfiski vienuviet ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām. Līdzīgi kā Itālijā, domes ēka un kaimiņu ēkas Latvijā var veidot atjaunojamās enerģijas kopienu un kopīgot saražoto elektroenerģiju. Bet atjaunojamās enerģijas kopienu, piemēram, nevarētu veidot starp Ādažu pašvaldības domes ēku un Rīgas domes ēku vienotas ģeogrāfiskās vietas iztrūkuma dēļ. Atrašanās vietas kritēriji tiks detalizētāk atrunāti Ministru kabineta elektrības kopīgošanas noteikumos, kas vēl top.”
UZZIŅAS
Enerģētiskā pārkārtošanās Eiropas Savienībā
ES enerģētikas sektora pārkārtošanas procesi nozīmē ne tikai pāreju no fosilajiem uz atjaunojamiem enerģijas resursiem, bet arī nepieciešamību pārskatīt to, kā enerģija tiek ražota un piegādāta. Tā ietvaros atjaunojamās enerģijas kopienas iegūst arvien lielāku nozīmi.
Atjaunojamās enerģijas kopienas ir sadarbības veids starp dažādām vietējās sabiedrības ieinteresētajām pusēm (mājsaimniecības, mazie un vidējie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, pašvaldība un tās institūcijas), lai kopīgi veidotu atjaunojamo energoresursu izmantošanas infrastruktūru ar mērķi ražot enerģiju galvenokārt pašu patēriņam (saviem biedriem).
2022. gada 14. jūlijā Saeima pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā. Atbilstoši ES direktīvām šajos likumos ir iekļautas normas attiecībā uz enerģijas kopienām.
Izveidojot šo likumdošanas ietvaru, ir sperti pirmie soļi atjaunojamās enerģijas kopienu izveidei un attīstībai Latvijā.
Pilnīgas juridiskās bāzes izveidei līdz 2023. gada 28. februārim tiks pieņemti detalizējošie Ministru kabineta noteikumi, kas tad nodrošinās atjaunojamās enerģijas kopienu potenciāla iedarbināšanu.
Itālija un atjaunojamie energoresursi
Itālija vēlas īstenot tādu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kurā būtu nodrošināta moderna, stabila tiesiskā vide, stiprinātas enerģijas patērētāju tiesības, nodrošinātas pietiekamas valsts un privātās investīcijas, kā arī veicinātas videi draudzīgas darba vietas.
Tā ietvaros lielas investīcijas (2,2 miljardi EUR) atvēlētas atjaunojamās enerģijas kopienām, kā arī citu enerģijas kolektīvās pašražošanas apvienību izveidei. Itālijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns paredz aptuveni 2000 MW jaunas saules paneļu jaudas uzstādīšanu visā valstī līdz 2026. gadam, kas veidotu aptuveni 10% papildinājumu pie jau esošajām saules PV jaudām.
2022. gada maijā Itālijā bija vismaz 100 atjaunojamo enerģijas kopienu un citu enerģijas pašpatēriņa apvienību (35 no tām darbojas, 41 – izveides procesā, 24 – spērušas pirmos soļus ceļā uz nodibināšanos).
Maljāno Alpi un enerģijas kopiena
Itālijas pirmās atjaunojamās enerģijas kopienas juridiskā forma ir biedrība; tās priekšsēdētājs ir pilsētas mērs.
Kopējās pašvaldības investīcijas enerģijas kopienu izveidē ir aptuveni 100 tūkstoši EUR.
Pašlaik enerģijas kopienās iesaistījušies septiņi pašražotāji un 40 lietotāji.
Maljāno Alpu pašvaldības teritorijā (32,6 km2) ir 22 300 iedzīvotāju; Maljāno Alpu pilsētā – 2200.
