Enerģētiskie konservi. Vai tie sevi attaisno 0
Civilizācijas straujais temps mudina cīnīties pret miegainību un nogurumu, palielinot darbaspējas. Vai mērķis attaisno līdzekļus?
Maksa par uzlādēšanos
Tikai viena bundžiņa dzēriena, un noguruma kā nebijis! Paātrinās reakcija, rodas īslaicīgs enerģijas pieplūdums, mundrums, pat eiforija, uzlabojas mentālās spējas. Taču medicīnas ekspertiem ir daudz pretenziju pret enerģijas dzērieniem.
Būtiskākie iebildumi ir pret to, ka, bieži lietojot, šo dzērienu radītais efekts notrulinās un ir pielīdzināms narkotikām. Turklāt tie rada arī blaknes: bezmiegu, aizkaitināmību, uzbudinājumu, garastāvokļa un sirds ritma maiņu (aritmiju), nervozitāti, hiperaktivitāti, asinsspiediena paaugstināšanos, organisma atūdeņošanos, augstu enerģijas līmeni, kam seko absolūts bezspēks, reizēm atkarību. Ietekme vairākkārt pastiprinās savienojumā ar alkoholu.
Veselības traucējumi, ko rada enerģijas dzērienu lietošana un pārdozēšana, ir aknu bojājumi, nieru mazspēja, elpošanas traucējumi, nemiers un uzbudinājums, apjukums, krampji, psihoze, nelabums, vēdersāpes, tahikardija, sirds aritmija, hipertonija, miokarda infarkts, sirds mazspēja, sirdstrieka un pat nāve.
Augstākā riska grupā ir bērni, pusaudži un jaunieši, kas slimo ar diabētu vai kuriem ir sirdsdarbības, uzmanības deficīta vai ēšanas traucējumi, kā arī cilvēki, kas lieto medikamentus vai alkoholu. Kofeīns enerģijas dzērienos var traucēt kaulu mineralizācijai skeleta attīstībai kritiskajā posmā.
Tomēr pat veselam augošam organismam mākslīga izdzīšana ir bīstama, jo iekšējie orgāni darbojas ar pārslodzi. Tā enerģētiskā kokteiļa bundžiņa enerģiju nevis dod, bet gan iznīcina. Šis parāds vēlāk jāatdod ar bezmiegu, nogurdināmību un aizkaitināmību.
Kofeīna lādiņš
Galvenā enerģijas dzērienu sastāvdaļa ir kofeīns. Parasti ir pievienotas arī augu (guarānas, ginka u.c.) vielas, taurīns, B grupas vitamīni, konservanti, daudz saldinātāju un, protams, gāzēts ūdens. Diemžēl kofeīna klātbūtnē daudzas vielas zaudē savu vērtību, piemēram, B grupas vitamīni gandrīz pilnīgi noārdās.
Tieši kofeīnam ir stimulējošā iedarbība, kuras dēļ lieto enerģētiskos dzērienus. Kafijas radītais efekts ilgst 1 – 2 stundas, šie dzērieni to saglabā divtik ilgāk, taču tad seko spējš kritums: miegainība, apātija, aizkaitināmība un vēlme uzmundrināt sevi vēlreiz.
Diētas ārsts Andis Brēmanis norāda, ka nelielās devās (100 – 150 mg) kofeīns uzlabo fiziskās un garīgās darbaspējas, mazina nogurumu. Kofeīna saturs 50 ml espresso kafijas ir 50 mg, 150 ml filtrētas kafijas – 80–120 mg, 200 ml tējas – 30–60 mg, 250 ml iepakojumā enerģijas dzēriena – 80 mg, glāzē (250 ml) kolas tipa dzērienu – 20 – 50 mg kofeīna.
“Medscape Medical News” ziņo, atsaucoties uz žurnālā “Pediatrics” publicēto pētījumu, ka enerģijas dzērieni var būt bīstami bērnu, pusaudžu un jauniešu veselībai, jo tajos bieži pārsniegta maksimāli pieļaujamā kofeīna deva, bet pārdozēšana rada nopietnas problēmas – tai skaitā pat nāves gadījumus. Viena enerģijas dzēriena kofeīna deva var būt līdzvērtīga pat astoņām kafijas tasēm! Turklāt kafiju dzer karstu, tātad – maziem malciņiem, bet enerģijas dzērienus – atdzesētus, un visu devu organisms saņem lavīnveidīgi. Enerģijas dzērieni ir gāzēti, un tas paātrina kofeīna uzsūkšanos. Arī taurīns ir uzbudinoša viela, kas parastos apstākļos veicina taukvielu uzsūkšanos, aktivizē vielmaiņu un regulē sirds ritmu. Bet, ja to pārdozē, var izprovocēt gastrītu un aritmiju. Vienā enerģijas dzēriena bundžiņā taurīna ir vairāk, nekā cilvēkam vajag diennakts normai.
Patēriņa mērs
A. Brēmanis uzsver, ka uzturā vienmēr ir jāievēro divi zelta likumi – viens no tiem ir daudzveidība, otrs – mērenība. Bet nevienā enerģijas dzērienā nav drošas kofeīna devas, turklāt ir papildus kofeīnu saturošas vielas, tādēļ ir liels risks. Ilgtermiņa veselības sekas nav zināmas, taču pieejamā informācija liecina, ka šiem dzērieniem var būt daudz kaitīgu un potenciāli fatālu efektu.
Austrijas Veselības ministrijas Uztura komisijas loceklis un sertificēts Austrijas pārtikas eksperts Andreass Kadi norāda, ka pētījumos ir zinātniski pierādīts, ka enerģijas dzērieni ir droši patēriņam, ja netiek pārsniegts to patēriņš. Šo produktu mārketingā bieži vien reklāmas vēstījumu dēļ rodas pārspīlēts iespaids par enerģijas dzērienu iedarbību.
Cik daudz kofeīnu saturoša dzēriena cilvēks drīkst izdzert, lielā mērā ir atkarīgs no individuālā jutīguma. Regulējošās institūcijas, apzinoties riskus, ko var izraisīt tā pārmērīga lietošana, ir noteikušas robežu – līdz 300 mg dienā.
Taurīns un glikuronolaktons ir normāla organisma sastāvdaļa, šīs vielas ikdienā uzņemam arī ar uzturu, tāpēc Eiropas Savienības Pārtikas drošības aģentūra 2009. gadā publicētā atzinumā apgalvo, ka šo vielu klātbūtne enerģijas dzērienos draudus veselībai nerada.
Cilvēkiem ar diabētu jāatceras, ka enerģijas dzērienos ir ļoti liels cukura daudzums, kas apgrūtina insulīna veidošanos. Arī pārējiem der padomāt, cik daudz labuma var būt no ūdens glāzes, kura iebērtas ne mazāk kā piecas tējkarotes cukura!
Veselīgas alternatīvas
Lai gan kofeīns ir arī melnajā tējā, šis dzēriens tomēr ir veselīgāks, jo iedarbība notiek lēnāk, turklāt tā ir noturīgāka. Vēl lielākam efektam var pievienot citronu, upenes, mežrozītes, dzērvenes.
Latīņamerikas tējas versija ir matē. Šo dzērienu gatavo no sausām mūžzaļa tropiskā koka sausajām lapām. Tas remdē slāpes, mazina nogurumu un pat mazina tieksmi pēc alkohola.
Diētas ārsts Zigurds Zariņš mundruma gūšanai iesaka dzērienu no litra ūdens, vienas tējkarotes sāls un trim tējkarotēm cukura.
Arī augu koncentrāti ir labi tonizējoši līdzekļi. Latvijas zinātnieki radījuši pat šādu enerģijas dzērienu, kas ne tikai spēcina, bet arī pastiprina organisma aizsargspējas pret dažādu negatīvu faktoru radīto stresu. Tā sastāvā nav ne kofeīna, ne cukura, bet aktīvās vielas ir augu ekstrakti ar antioksidatīvu, adaptogēnu un tonizējošu iedarbību (citronliāna, zelta sakne, ērkšķainais vīteņaugs) un ābolu sulas koncentrāts.
