Jānis Bordāns: Enerģētiskā neatkarība vai tomēr atkarība? 0
Jānis Bordāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pāris nedēļas iepriekš rakstā portālā “Delfi” viedokļu sadaļā “Krievijas lamatas Latvijai – enerģētikas nozare” paudu savu viedokli par to, ka enerģētika ir joma, kurā, manuprāt, pārāk liela ietekme ir Krievijas interesēm lojālām personām un tādēļ pieņemtie lēmumi bieži ir pretrunā Latvijas ilgtermiņa interesēm. Nebija ilgi jāgaida, un savā nesenajā intervijā žurnālam “Klubs” NA valdes loceklis Roberts Zīle pauda savu viedokli par enerģētiku kopumā un izcēla “Konservatīvos” kā galvenos Latvijas “enerģētikas laimes” grāvējus.
Dosim iespēju lasītājam katram pašam izdarīt savus secinājumus un iegūt kopskatu par šo komplicēto, bet valstiski ārkārtīgi svarīgo nozari un īstajiem motīviem, kādēļ Ekonomikas ministrija (vada NA ministrs), iespējams, darbojas ne gluži mūsu Latvijas valsts stratēģiskajās interesēs.
Vispirms, vai Inčukalna krātuve ir pustukša un kādēļ? Publiski ir pieejama informācija, ka Inčukalnā var iesūknēt 21,525 TWh dabasgāzes. 2021. gadā Latvija ir patērējusi nepilnas 11 Twh dabasgāzes. Arī tie ir publiski dati. Zīles kungs ar lepnumu apgalvo, ka “Kalvītis esot Inčukalnā iepumpējis aptuveni 7 Twh”. Taču ko tas nozīmē? Vai tas ir pietiekami nākamajai ziemai, ja to izmanto tikai Latvijas vajadzībām? Vai rezervēm nebūtu jābūt lielākām? Ir skaidrs, ka, jo mazākas rezerves, jo vieglāk Krievijai ir ievainot Latviju, manipulējot ar enerģijas piegādēm. Kāda ir patiesība?
Visus neatkarības gadus nekas netika darīts, lai mazinātu Latvijas energoatkarību no Krievijas resursiem.
Tā vietā ar korupcijas skandālu tika ieguldīta milzīga nauda Rīgas TEC, lai “līdzsvarotu tīklu” (tā Zīles kungs saka žurnāla “Klubs” intervijā) ar … Krievijas gāzi. Starp citu, 2013. gadā nododot TEC-2 dabasgāzes energobloku ekspluatācijā, eksperti jau tad norādīja uz iespējamām sekām šādam risinājumam un loģiskajiem soļiem, kas būtu jāsper, lai mazinātu atkarību no Krievijas gāzes.
Saprotot, ka vairs nebūs Krievijas gāzes, visa Eiropa meklē alternatīvas, un, ja Latvijai jau šobrīd būtu LNG terminālis, enerģētikas krīzes trieciens būtu jūtams daudz vājāk. Тaču Zīles kungs savā intervijā žurnālam “Klubs” pārmet, ka “konservatīvie spiež, lai būvē Skultes termināli”.
Rodas jautājums, kā saprast un cik lojāls Latvijai ir process, kuru pašreiz virza Ekonomikas ministrija, runājot par “publisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveides projekta tirgus izpēti”, taču nenorādot ne vērtēšanas principus, ne vērtētājus pašus?
“Konservatīvo” uzskats ir tāds, ka godīga un starptautiska konkurence ar skaidriem konkursu noteikumiem, konkursa priekšmetu, vērtēšanas sistēmu un vērtētājiem (kā visa šobrīd nav), ir ceļš, kā neiekrist apšaubāmu darījumu un korupcijas lamatās.
Vēlos vērst uzmanību, ka Latvijai ir nenoliedzama dabiskā priekšrocība – Inčukalna gāzes krātuve. Taču, realizējot Zīles kunga un NA redzējumu, sanāks, ka vienīgajai valstij Baltijā bez LNG termināļa ir jābūt tieši Latvijai. Kā to saprast?
Kā saka Zīles kungs, uzbūvējot Latvijā LNG termināli, “”Latvenergo”, grib vai ne, būs jāpērk gāze par augstu cenu”. Turpat tālāk gan varam lasīt – “Skultiešu arguments – terminālis būs lētāks nekā Paldiski, bet kuru tas īsti uztrauc? Šoziem Latvijas valsti interesē nopirkt par jebkuru cenu drošu gāzi. Paldiski ir vienīgais variants, ko redzu”.
Tātad Zīles kungs apgalvo, ka, lai vienu ziemu nopirktu gāzi par jebkuru cenu, jo Inčukalns nav pat īsti pilns līdz pusei, mums ir faktiski jāupurē savas visas iespējamās priekšrocības neatkarīgas gāzes sistēmas izveidē uz nākamajiem gadu desmitiem?
Tas viss norāda, ka premjers Krišjānis Kariņš pieņēma pareizo lēmumu, uzdodot NA nomainīt savu ekonomikas ministru J. Vitenbergu.
Vai tas ir pozitīvs vērtējums par konkrētā ministra darbu, drīzāk pretēji? Domājot par Latvijas interesēm ilgtermiņā, mēs visi sagaidām, ka NA piedāvās profesionāli un caurspīdīgi vadītu enerģētikas stratēģiju, kura nav balstīta puspatiesībās.
Visbeidzot, par to, ka “Konservatīvie” lobē LNG, Skulti un ko tik vēl ne. Fakti. 2012. gadā Ministru kabinetā tika skatīts informatīvais ziņojums “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai”. Zināmā mērā atskaites punkts, lai sagatavotos vismaz nākamās dekādes izaicinājumiem enerģētikā. Jau tad bija iezīmēta gan nepieciešamība modernizēt un paplašināt Inčukalna krātuvi, gan nepieciešamība pēc “Baltijas reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības”. Kāpēc tas ir svarīgi – “Konservatīvie” tika dibināti 2014. gada 17. maijā. Tikai nieka divus gadus vēlāk.
Var jau tālāk attīstīt visādas jaunas sazvērestības teorijas, bet jautājums paliek nemainīgs – vai pēdējos 30 gados mēs esam tuvojušies savai enerģētikas neatkarībai vai palikuši nemainīgi atkarīgi un tādi arī plānojam būt?
