Enerģētikas uzņēmumi rosina uzlabot dabasgāzes tirgus regulējumu 0
Atsevišķi enerģētikas nozares uzņēmumi aicina Ekonomikas ministriju (EM) uzlabot dabasgāzes tirgus regulējumu, teikts EM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas regulējumu.
Izstrādājot ziņojumu, EM aicināja dabasgāzes tirgotājus sniegt savu ieskatu par problēmām vai kavējumiem efektīva dabasgāzes tirgus norisē. Tomēr šim aicinājumam atsaukušies daži uzņēmumi.
AS “Latvenergo” norādīja, ka Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācija devusi iespēju kā dabasgāzes tirgotājam sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus un kā lielākajam dabasgāzes patērētājam Latvijā veikt aktīvas darbības tirgū un iegādāties dabasgāzi no alternatīviem piegādes avotiem.
“Latvenergo” dabasgāzes tirgus pirmā gada darbību vērtē sekmīgi un uzskata, ka tirgus regulatīvā vide, tajā skaitā tirdzniecības noteikumu regulējums darbojas efektīvi. Tajā pašā laikā “Latvenergo” rosināja izbeigt mājsaimniecības sektora dabasgāzes cenu regulēšanu, kā arī nepieciešama AS “Gaso” izstrādāta ziņojumu apmaiņas sistēma, kas nodrošina automatizētu informācijas apmaiņu starp operatoru un tirgotājiem.
Savukārt AS “Latvijas Gāze” aicināja izstrādāt vienotu regulējumu vai vadlīnijas, kas noteiktu vienotu pieeju dabasgāzes tirdzniecības piedāvājumu izstrādē lietotājiem, jo katrs tirgotājs savas cenas norāda dažādās iespējamās izmaksu kombinācijās, tādējādi uzņēmuma ieskatā sabiedrībai tiek liegta iespēja objektīvi izvēlēties visizdevīgāko piedāvājumu. EM piebilda, ka šāds regulējums būtu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kāds no dabasgāzes tirgotājiem, informējot esošo vai potenciālo klientu, nenoklusētu informāciju.
Kā ļoti aktuālu problēmu gan “Latvijas Gāze”, gan starptautiskais tirgotājs “Verum Plus” izcēla neskaidrību ar jaunajiem pārvades un uzglabāšanas tarifiem. Uzņēmumi norādīja, ka tarifu nestabilitāte mazina tirgotāju uzticību un interesi iesaistīties, piemēram, noglabāt dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tā kā tarifi galu galā ietekmē tirgotāju izmaksas un dabasgāzes cenu piedāvājumus, neskaidrības mazina tirgotāju vēlmi izvēlēties noglabāšanas stratēģiju, tāpēc tirgotāji izvēlas lielākus piegāžu riskus, samazinot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabājamos dabasgāzes apjomus.
Arī “Latvenergo” atzina, ka patlaban notiekošais process ar krātuves uzglabāšanas pakalpojumu tarifu apstiprināšanu nerada apstākļus, lai komersanti dabasgāzi krātuvē glabātu, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu. Vienīgais ekonomiskais pamatojums glabāt dabasgāzi krātuvē ir ziemas un vasaras periodu dabasgāzes cenu starpība, un ja dabasgāzes glabāšanas tarifi šo cenu starpību pārsniegs, visticamāk, dabasgāzes krātuves piepildīšana būs minimāla un mazināsies tās loma gāzes apgādē. Līdz ar to ir jāmeklē risinājums, kas dotu komersantiem stimulu glabāt dabasgāzi krātuvē.
“Latvenergo” un “Latvijas Gāze” vērsa uzmanību uz izsoļu būtisko lomu un vērtē izsoli, kā labu mehānismu, lai nodrošinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē nepieciešamo dabasgāzes daudzumu. “Latvijas Gāze” uzsvēra, ka krātuvi ir būtiski piepildīt pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu pietiekamas izņemšanas jaudas un novērstu enerģētiskās krīzes draudus.
Ņemot vērā, ka izsoles mehānisms Latvijā vēl ir salīdzinoši jauns un veidojoties tirgum, tiek veidoti arī atbilstoši tiesību aktu nosacījumi, EM paredz nepieciešamību pēc atkārtotas visu tirgotāju aptaujas un viedokļu uzklausīšanas par izsoles mehānismu un nepieciešamību, kā arī tās ietekmi uz dabasgāzes tirgotājiem pēc ilgāka darbības laika Latvijas atvērtajā dabasgāzes tirgū.
Savukārt “Verum Plus” kā starptautisks tirgotājs norāda, ka tas apzinās nepieciešamību korespondenci Latvijā nodrošināt latviešu valodā, taču papildus aicināja pārņemt citu Eiropas valstu praksi, kur informācijas apriti ir iespējams iesniegt angļu valodā. Uzņēmums norādīja, ka tas noteikti palielinātu arī citu starptautisku tirgus dalībnieku iesaisti. Arī lēna informācijas aprite ar valsts pārvaldes iestādēm rakstiski vai elektroniski angļu valodā ir minēta kā kavējošs apstāklis.
EM visus saņemtos viedokļus papildus izskata atsevišķi un paredz rīcību pie izcelto problēmjautājumu risināšanas jau tuvākajā laikā, analizējot un gatavojot priekšlikumus regulējuma un vispārējās tirgus efektivitātes uzlabošanā.
Tajā pašā laikā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir norādījusi, ka, saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju, patlaban nav fiksēti strukturālie problēmjautājumi, kas liecinātu par efektīva dabasgāzes tirgus darbības un attīstības bremzēšanu.
