“Enerģētikas plāna, ko darīt, Ministru kabinetam īsti nemaz nav,” atklāj bijušais ekonomikas ministrs Nemiro 31
“Enerģētikas plāna, ko darīt, īsti nemaz nav. Ir pagājis ilgs laiks, kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā un bija pilnīgi skaidrs, ka pasaule tajā brīdī ir mainījusies,” TV24 raidījumā “Ziņu top” savu viedokli pauž Ralfs Nemiro, 13. Saeimas deputāts (frakcija “Neatkarīgie”), LPV biedrs, bijušais ekonomikas ministrs.
Šobrīd Ministru prezidents ir lūdzis pārcelt gāzes iegādes termiņa aizliegumu uz 1. janvāri.
“Kad mēs prasām, kas tieši mainīsies 1.janvārī, tad mēs tagad dzirdam jaunu paziņojumu, ka būs briesmīga situācija, jo iespējams, ka gāze kļūs dārgāka. Tas ir mazliet atlikta procesa formāts, manuprāt, tas ir saistīts ar krīzes menedžmenta neesamību un, starp citu, parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas pētīja kovida jautājumus, jau norādīja, ka ļoti daudz sistēmisku problēmu ir bijis. Šobrīd mēs redzam, ka problēmas nav mainījušās un atrisinātas,” bijušais ekonomikas ministrs norāda.
Uz jautājumus, vai tad iespējams priekšlaicīgi iepirkt nepieciešamo gāzes daudzumu ziemai un vispār zināt, kāda būs cena nākotnē, viņš atbild, ka “Latvijā ir īpaša situācija, jo mums ir Inčukalns, kurā iespējams noglabāt līdz 300 teravatstundām gāzes.
Mēs patērējam apmēram 10, ja ir aukstāka ziema, tad 11, varbūt 12 teravatstundas. Tātad 12 teravatstundas mums ir nepieciešamas un šo daudzumu mēs iepriekš varētu iepirkt jau šobrīd un pumpēt iekšā tajā brīdī, kad tas ir iespējams.
Savukārt 1.janvāri gaidīt, kad mēs taisāmies atteikties no Krievijas gāzes, kur mēs vispār kaut ko dabūsim? Mēs ceram uz to, ka Paldiskos tiks uzbūvēts nākamais sašķidrinātās gāzes terminālis, bet, ja nu gadījumā tas nenotiek laicīgi?
Tik daudz jautājumu, kurus Ministru kabinets savās slēgtajās sēdes daļās risina, bet izskatās, ka nav atrisinājis, jo šāds paziņojums ir ļoti satraucošs un risinājums jau netiek piedāvāts. Risinājumu var piedāvāt tikai un vienīgi Ministru kabinets un Saeima varētu pieņemt lēmumu to atbalstīt, bet šobrīd jau nav ko atbalstīt,” Nemiro norāda.
“Gāze Inčukalnā ir, un apkures sezonai esam gatavi,” tā piektdien preses konferencē apgalvoja ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau šobrīd esot Latvijas vajadzībām pietiekams gāzes daudzums nākamajai apkures sezonai.
Kopumā ir iesūknētas 11,6 teravatstundas (TWh) gāzes, no tām 5,6 TWh īpašnieki ir Latvijā reģistrētie komersanti, bet 6 TWh – ārvalstīs reģistrētie komersanti. Latvijas komersantiem piederošajās TWh ietilpst arī AS “Latvenergo” iegādātās valsts drošības rezerves un daļa no otrās piegādes kārtas rezervēm. Nākamajā apkures sezonā prognozētais Latvijas patēriņš ir 6,9 TWh – to sedz krātuvē jau esošās 5,6 TWh un noslēgtie piegādes līgumi par 1,3 TWh. Savukārt nākamā gada pirmajā ceturksnī ir ieplānotas vēl 2 TWh gāzes piegādes.
