Olafs Zvejnieks: Enerģētikas krīze tikai padziļināsies 26
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai pašreizējā enerģētikas krīze pasaulē ir tikpat nopietna vai līdzīga iepriekšējai lielajai krīzei šajā jomā, kas notika pirms apmēram 50 gadiem? Šādu jautājumu uzdod daudz kur pasaulē, jo patērētājus arvien vairāk uztrauc augstās cenas, uzņēmēji bažījās par energoresursu piegādēm, bet valdības un centrālās bankas cīnās ar inflāciju un tās sekām.
Reitingu aģentūras “Standard & Poor’s Global” valdes priekšsēdētāja vietnieks Daniels Jergins uz šo jautājumu atbild – jā, šī enerģētikas krīze ir vismaz tikpat nopietna kā iepriekšējā. Taču vēl ļaunāk ir tas, ka šai krīzei piemīt potenciāls kļūt par vēl smagāku. Pagājušā gadsimta 70. gadu krīzē bija iesaistīta tikai nafta, bet pašreizējā krīze aptver arī dabasgāzi, ogles un pat kodolenerģētiku.
Jāatgādina, ka pagājušā gadsimta 70. gadu enerģētikas krīze bija saistīta ar to, ka ASV un arī vairākums rietumvalstu 1973. gada t. s. “Yom Kippur” karā nostājās Izraēlas pusē pret arābu valstu koalīciju, piegādājot tai ieročus un atbalstot politiski. Atbildot uz to, Saūda Arābija, galvenais ASV naftas piegādātājs, 1974. gada sākumā noteica naftas embargo pret ASV, šo rīcību atbalstīja arī vairākums pārējo arābu valstu.
Tādējādi ASV, kas katru dienu patērē apmēram 20 no 100 miljoniem barelu naftas, kas tiek iegūti ik dienas, nonāca smagā krīzē – naftas cena triju mēnešu laikā pēc embargo noteikšanas pacēlās četrkārtīgi. Amerikāņi, kas desmitiem gadu bija pieraduši pie naftas pārbagātības, pēkšņi attapās situācijā, kurā bija jāstāv stundām garās rindās pie degvielas uzpildes stacijām, tika ieviesti taupības pasākumi, brīvdienās degvielas uzpildes stacijas bija slēgtas, bet māju īpašniekus aicināja samazināt izgaismojumu pie tām. Arī Eiropā tika ieviesti ierobežojumi braukšanai ar mašīnām, laivām un lidmašīnām.
Lielbritānijas premjers pat aicināja valsts pilsoņus apsildīt tikai vienu istabu mājā ziemas laikā un tajā arī dzīvot. Šis notikums atstāja pamatīgas sekas visu rietumvalstu ekonomikā – tieši tas ir starta punkts energotaupības pasākumiem un pašu saražotas enerģijas pieaugumam rietumvalstīs. Jā, un 60. gadu ASV milzīgās un rijīgās automašīnas, kas redzamas tik daudzās tā laika filmās, sāka pazust tieši pēc šī notikuma, paverot ceļu ASV autotirgū daudz ekonomiskākajiem un mazākajiem Japānas un Eiropas auto modeļiem.
Atgriežoties pie mūsdienām – D. Jergins skaidro, ka pašreizējā enerģētikas krīze nesākās vis ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet gan ar krasi pieaugušo pieprasījumu pēc enerģijas, pasaulei izejot no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Tieši šajā brīdī Ķīnā izbeidzās ogļu krājumi un energoresursu cenas sāka strauji augt – parādījās sašķidrinātās gāzes deficīts, sāka augt cenas, tam sekoja naftas cenas utt.
Parasti šādās situācijās energoresursu eksportētāji, tādi kā Krievija, palielina energoresursu eksportu, lai stabilizētu cenas, taču šoreiz tā nenotika – Krievija visu iepriekšējo rudeni un ziemu piegādāja tikai tik daudz gāzes, cik bija noteikts tās ilgtermiņa līgumos.
Tobrīd to vērtēja kā mēģinājumu palielināt gāzes cenas, taču šobrīd šo soli traktē kā gatavošanos karam. Proti, tā kā Eiropa par apmēram 40% ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, tad, iespējams, Krievija cerēja, ka šī atkarība liks eiropiešiem turēt muti un stāvēt pie ratiem, kad Krievija iebruks Ukrainā. Taču notika tieši pretējais un ASV un Eiropas noteiktās daļējās sankcijas Krievijas energoresursu eksportam vēl pielēja eļļu energoresursu cenu ugunskuram.
Nākotnē raugoties – energoresursu cenu attīstību noteiks pieci galvenie faktori, uzskata D. Jergins. Tie ir – Krievijas turpmākā rīcība gāzes tirgū, proti, vai Krievija piegādās pietiekami daudz gāzes, lai Eiropa paspētu uzpildīt gāzes krātuves nākamajai ziemai. Otrs – kāda ir pret Irānu noteikto sankciju nākotne, kuru atcelšanas iespēju Jergins vērtē skeptiski, tātad – vairāk Irānas naftas tirgū neparādīsies.
Treškārt – Saūda Arābijas nostāja, vai tā ir spējīga nozīmīgā apjomā palielināt naftas piegādes pasaulei, arī tas ir diezgan šaubīgi. Ceturtais faktors – pieprasījums pēc energoresursiem Ķīnā, kas var būtiski palielināties, galīgi uzvarot pandēmiju. Visbeidzot, piektkārt, fakts, ka situācija naftas produktu – benzīna, dīzeļdegvielas un citu – tirgū ir vēl sliktāka nekā naftas tirgū.
Karš Ukrainā devis smagu triecienu šī tirgus savstarpējai saistībai, un tirgus piedāvājums netiek līdzi pieprasījuma izaugsmei. Šo piecu faktoru kombinācija nosaka, ka turpmākajos sešos mēnešos enerģētikas krīze pasaulē, visticamāk, tikai padziļināsies.
