Endziņš: LTRK biedri saka “Nē!” iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai 20
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) neatbalsta iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, jo uzskata, ka no tās būs daudz zaudētāju, taču ieguvums būs ļoti niecīgs vai nekāds. Turklāt to neatbalstot ne ražotāji, ne tirgotāji un pat ne atkritumu apsaimniekotāji. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš portālam “La.lv” pauž viedokli, ka, pēc LTRK biedru domām, priekšlikums par depozītu sistēmas ieviešanu nav atbalstāms.
“Pirms vairākiem gadiem, kad priekšlikumi tika virzīti, bija arī atbalsts no uzņēmēju vidus, bet šobrīd LTRK biedru vidū neviena no grupām nav izteikusi atbalstu. Tirgotāji saka, ka tas nav laikā un vietā, un arī ražotāji saka pilnīgi to pašu. Tā biznesa daļa, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes jomā, arī saka – nē. Faktiski nav neviena biznesa segmenta, kas teiktu, ka tā ir pareiza lieta,” norāda Endziņš.
Viņš atgādina, ka, skatoties no parastā iedzīvotāja redzes leņķa, tas faktiski nozīmē, ka dzērieni veikalā maksās dārgāk. “Tā vienkāršoti sakot, sanāk tā, ka par katru dzērienu – gan alkoholisko, gan bezalkoholisko, kas ir stikla, plastmasas vai skārda iepakojumā, būs jāmaksā apmēram 15 centi vairāk. Atgriežot iepakojumu labā veidā atpakaļ, varēs desmit centus dabūt atpakaļ. Bet pieci centi jebkurā gadījumā tiek pazaudēti. No iedzīvotāju viedokļa tas nozīmē, ka virkne preču veikalā kļūs dārgākas. Uzņēmēji no tā redz tikai izdevumus un sarežģījumus, iedzīvotājiem ir dārgāk. Loģisks ir jautājums – kāpēc visu to darīt?” taujā LTRK vadītājs.
Pēc viņa teiktā, ja raugās no citu valstu pieredzes, tad ir valstis, kur depozītu sistēma ir ieviesta, ir valstis, kur tā nav ieviesta un kur lielāks akcents tiek likts uz konteineru sistēmu. Eiropā ir dažādas pieredzes. Katra no valstīm, kur ir ieviesta depozītu sistēma, ir ar savu vēsturi, kāpēc tas tā ir bijis. “Jāsaka, ka lielā mērā tur ir divi priekšnoteikumi. Ja ir pietiekami attīstīta konteineru sistēma, tad depozītu sistēma nav ar tādu efektivitāti. Un Latvija, iepriekšējo reizi diskutējot par scenārijiem, vairāk aizgāja konteineru sistēmas attīstības virzienā. Turēt paralēli divas šīs sistēmas – tas nebūtu labākais risinājums,” ir pārliecināts Endziņš.
Turklāt viņš norāda, ka ieviešot depozītu sistēmu, var sanākt, ka iedzīvotājs pārmaksās divreiz. Izņemot no visa atkritumu kopuma ārā šo salīdzinoši vērtīgo atkritumu daļu – plastmasas iepakojumi, stikla tara, skārda iepakojumi, ko atkritumu šķirošanas vietās izlasa, pazudīs rentabilitāte konteineru sistēmai. Tas nozīmē, ka cels tarifus arī tur. Iedzīvotājs šādas sistēmas ieviešanas rezultātā maksās dārgāk arī par atkritumu apsaimniekošanu kopumā.
Tur, kur ir depozītu sistēmas, vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka ļoti daudz stikla taras nonāk atkārtotā apritē daudzas reizes. Tā kultūra Vācijā un citur Eiropā ir iedibinājusies diezgan ilgā laikā, alkohola plastmasas pudelēs tur nav, atgādina LTRK valdes priekšsēdētājs. Viņš nav arī pārliecināts, vai šī priekšlikuma rezultātā iepakojumi mazāk nonāks brīvā dabā. “Tas ir kultūras jautājums. Ir cilvēki, kuriem ir pilnīgi vienkārši izmest pudeles un dzērienu iepakojumus brīvā dabā. Un ir cilvēki, kas principa pēc to nedara un savāc aiz sevis visus atkritumus,” atgādina Endziņš.Viņš uzsver, ka zaudētāji no šīs sistēmas būs gan uzņēmēji, gan tirgotāji, gan apsaimniekotāji, gan iedzīvotāji. Turklāt tas skars tikai 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Endziņš atgādina, ka sistēmas ieviešana maksā 30 miljonus eiro, kas ir pietiekami liela summa.
“Grūti pat pateikt, kas ir ieguvējs. Ir tik daudz mīnusu ar nesaprotamu gala rezultātu, ka LTRK viennozīmīgi neatbalsta šādu iniciatīvu,” komentē Endziņš.
Kā jau iepriekš ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir Zemkopības ministrija (ZM). ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.
