Endoskopija gremošanas sistēmai. Kādi simptomi norāda uz to, ka vajadzētu veikt šādu izmeklējumu? 12
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Endoskopija ir gremošanas sistēmas izmeklēšanas metode, kura pēc izmeklēšanas vietas iedala augšējā un apakšējā endoskopijā. Ar pirmās palīdzību iespējams no iekšpuses izmeklēt barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu, bet otrā ļauj speciālistiem caurskatīt pacienta resno un daļu no tievās zarnas.
Caur barības vadu uz kuņģi
“Veselības centru apvienības” poliklīnikas “Aura” gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilze Kikuste stāsta, ka augšējā endoskopija – gastroskopija (ezofagogastroduodenoskopija) – ir precīzākā metode agrīnai augšējā gremošanas trakta iekaisumu, čūlu, polipu un audzēju diagnostikai. Kādi simptomi norāda uz to, ka vajadzētu vērsties pie ārsta un, iespējams, veikt šādu izmeklējumu?
“Pirmām kārtām sāpes, kas lokalizējas vēdera augšdaļā, arī citviet vēderā, izteikta dedzināšana, ko ar uztura izmaiņām vai kuņģa skābi mazinošiem medikamentiem neizdodas novērst, atkārtota vemšana, rīšanas traucējumi vai sāpīga rīšana. Pamats veikt augšējo endoskopiju var būt izmaiņas asins analīzēs, kuras norāda, piemēram, uz neskaidras izcelsmes anēmiju.
Arī tad, ja pacientam pēc 50 gadu vecuma parādās neizskaidrojams svara zudums vai citi aizdomīgi simptomi, ģimenes ārsts viņu nosūta uz gastroskopiju. Ļoti svarīgi pie ārsta vērsties savlaicīgi, jo bieži vien agrīnas izmaiņas iespējams novērst, pirms tās kļuvušas ļaundabīgas, piemēram, pirmsvēža izmaiņas kuņģī,” norāda ārste.
Izmeklējuma laikā barības vada, kuņģa un zarnu gļotādā tiek atklātas čūlas, erozijas, iekaisīgi procesi, labdabīgi un ļaundabīgi veidojumi, polipi, ķīmiski apdegumi, barības vada sašaurinājumi un citas problēmas. Nepieciešamības gadījumā endoskopijas laikā iespējams veikt dažādas manipulācijas, piemēram, polipektomiju – polipu jeb gļotādas izaugumu noņemšanu, svešķermeņu (norītas pogas, monētas) izvilkšanu, varikozu vēnu slēgšanu, biopsiju.
Tievā, lokanā optiskā instrumenta endoskopa ievadīšana gremošanas traktā pacientiem sāpes vai diskomfortu nesagādā, jo pirms tā viņi saņem lokālu anestēziju rīkles zonā, bet 5–10 minūšu ilgā izmeklējuma laikā, ja vēlas, var atrasties arī īslaicīgā narkozē.
Ja pacientam nav rīšanas traucējumu vai izteikta vemšanas refleksa, gastroskopiju var veikt arī bez narkozes. Izmeklējumam nav speciāli jāgatavojas, tas vienīgi jāveic tukšā dūšā (nedrīkst pirms tam ēst 6–8 stundas).
Vai šāds izmeklējums noteiktā vecumā, piemēram, pēc 50 gadiem, būtu veicams arī profilaktiski? “Iesaku vispirms konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš vislabāk pārzina pacienta un viņa ģimenes locekļu slimības vēsturi. Profilakses nolūkos izmeklējumu rekomendē cilvēkiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem – vecākiem, brāļiem vai māsām – diagnosticēts kuņģa vēzis,” saka Ilze Kikuste.
Izmeklē resno zarnu
Apakšējai endoskopijai jeb kolonoskopijai tiek izmantota tieva, lokana caurulīte, kuras galā atrodas videokamera. Tas ļauj no iekšpuses apskatīt visas aptuveni divus metrus garās resnās zarnas daļas – taisno, lokzarnu un aklo zarnu, kā arī pašu taisnās zarnas beigu daļu.
Savukārt lokzarna iedalās vēl četrās daļās – augšupejošā, šķērszarna, lejupejošā un S veida zarna. Gastroenteroloģe teic, ka šī izmeklējuma laikā iespējams nedaudz ielūkoties arī tievās zarnas apakšējā daļā, kas ir īpaši nozīmīgi, piemēram, Krona slimības diagnostikā. Ar endoskopijas metodi nav iespējams caurlūkot tikai daļu no 8–10 metru garās tievās zarnas, kurā, par laimi, pataloģiskas izmaiņas rodas visai reti.
Pacienti, kuri piedalās valsts organizētajā kolorektālā vēža skrīningā un veikuši slēpto asiņu testu fēcēs, pozitīva rezultāta gadījumā izmeklējumu var veikt mēneša laikā (kolorektālā vēža skrīnings Latvijas iedzīvotājiem pieejams no 50 līdz 74 gadu vecumam).
“Nav jāuztraucas par to, ka noteikti tiks atklātas ļaundabīgas izmaiņas. Bieži vien izmaiņu iemesls analīzēs ir zarnu polipi, iekaisuma process vai hemoroidālā slimība. Taču to, vai tā tiešām ir, var pateikt tikai pēc kolonoskopijas,” saka ārste, piebilstot, ka izmeklējuma laikā iespējams likvidēt pirmsvēža izmaiņas – polipus lokzarnas vai taisnās zarnas gļotādā – un izsargāties no vēža, arī attīstības.
“Vēdera izejas traucējumi – caureja, aizcietējumi, sāpes, asins piejaukums fēcēs, taustāmi veidojumi vēdera dobumā, arī jau minētā mazasinība, svara zudums, aizdomas par iekaisīgām zarnu slimībām,” biežākos iemeslus, kuru dēļ nepieciešama apakšējā endoskopija, min Ilze Kikuste.
Izmeklējums, kas ilgst vidēji 20–25 minūtes, tiek veikts narkozē, tādēļ pacientam tas nerada diskomfortu. “Iepriekšējā dienā pirms kolonoskopijas pacientam vajag atturēties no ēšanas un jāveic rūpīga zarnu tīrīšana, šim nolūkam lietojot ārsta izrakstīto caurejas līdzekli. Tikai tad iespējama kvalitatīva resnās un taisnās zarnas gļotādas apskate,” viņa uzsver.
Mūsdienās augšējās un apakšējās gremošanas sistēmas endoskopijas metode tiek nepārtraukti pilnveidota.
Ar šo metodi iespējams iegūt visa gremošanas trakta attēlu, bet to galvenokārt izmanto tievo zarnu slimību diagnostikā. Ar videokameru aprīkotā kapsula, kas pacientam ir jānorij, ļauj izvērtēt tievās zarnas gļotādu arī grūti sasniedzamās vietās.
“Pēdējos gados ievērojami uzlabojusies endoskopisko attēlu izšķirtspēja, dažādi krāsu filtri palīdz endoskopistam labāk raksturot gļotādas izmaiņas. Talkā nāk arī mākslīgā intelekta sistēmas, kuras atpazīst endoskopijas izmeklējuma attēlus un signalizē par polipiem un citām aizdomīgām struktūrām,” atklāj ārste.
Gastroskopija un kolonoskopija
* Augšējā endoskopija ir visprecīzākā metode agrīnai gremošanas sistēmas iekaisumu, čūlu un audzēju diagnostikai un ārstēšanai.
* Kolonoskopija ir informatīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var diagnosticēt resnās un taisnās zarnas slimības, piemēram, kolorektālo vēzi.
* Pēc pacienta izvēles izmeklējumu veic ar vai bez vispārējās narkozes.
* Vidēji 15% sieviešu un 25% vīriešu, kuriem slēpto asiņu tests bijis pozitīvs, veicot kolonoskopiju, tiek atklāta pirmsvēža stadija – polipi, kuru noņemšana novērš ļaundabīgu saslimšanu.
* Ar jaunākās paaudzes endoskopiem iespējams visu endoskopijas ainu dokumentēt videofilmā un uzglabāt elektroniski.