No iegurņa līdz smadzenēm 0
“Endometrija šūnas aktivizējas, tuvojoties menstruācijām. Dzemdes kaklā tām paredzēts izvades kanāls. Ja endometrijs netiek izvadīts, sievietei sākas sūdzības, kas parasti saistītas ar menstruālo ciklu un stiprām sāpēm. Tuvojoties menstruācijām, nepatīkamās sajūtas pastiprinās,” stāsta ginekoloģe.
Endometriozes smagumu un gaitu nevar prognozēt. Tā var olnīcā izveidot tā saukto šokolādes cistu jeb endometriomu, kas pildīta ar asinīm. Cista šādi nodēvēta tāpēc, ka asinis ar laiku kļūst tumšas, brūnīgas kā šokolāde. Šādas cistas no zirņa lieluma var izaugt līdz pat apelsīna izmēram.
Endometrija šūnas var nokļūt un attīstīties olnīcās, priekšpusē vai mugurpusē dzemdei, urīnpūslī, urīnvados, zarnu sieniņās, audos starp maksti un taisno zarnu, brūcēs, plaušās un pat smadzenēs. Endometrioze var kairināt apkārtējos audus un radīt iekšējos rētaudus jeb saaugumus, kas var sasaistīt kopā iegurņa orgānus. Saaugumi uz vēderplēves var deformēt sievietes olvadu. Ja olvads nav anatomiski pareizi novietots, tiek traucēta olšūnas un spermatozoīda satikšanās un līdz ar to bērna ieņemšana.
Pasaulē endometrioze ir neauglības iemesls 38% gadījumu.
Endometrioze tiek klasificēta četrās stadijās: I – minimāla, II – viegla, III – mērena, vidēja un IV – izteikta jeb smaga. Lielākajai daļai sieviešu ir minimāla vai viegla endometriozes stadija, ko raksturo viegli saaugumi. Vidēju un smagu endometriozi raksturo šokolādes cistas un lielāki saaugumi. Smagā stadijā ļoti iespējama neauglība.
Endometriozes simptomi
Sāpes vēdera lejasdaļā pirms menstruācijām un to laikā – liela daļa menstruāciju laikā piedzīvo nelielas krampjveida sāpes, ko uzskata par normālu parādību. Tomēr stiprāku sāpju gadījumā var pievienoties slikta dūša, vemšana, caureja. Šādas pazīmes var liecināt par endometriozes esamību, it īpaši, ja sāpes parādījušās pēkšņi un ar laiku kļūst aizvien spēcīgākas.
- Hroniskas iegurņa sāpes.
- Sāpīga vēdera izeja.
- Caureja.
- Urinācijas traucējumi (sāpes, biežums).
- Asinis urīnā.
Sāpes dzimumakta laikā, ko izraisa olnīcu rētaudu vai kāda endometriozes mezgliņa aizskaršana.
Ja menstruāciju laikā novēro hroniskas iegurņa sāpes, 71–78% gadījumu tās izraisa endometrioze.
Citos gadījumos sāpes var liecināt par citu ginekoloģisku saslimšanu – iegurņa iekaisuma slimību, olnīcu, dzemdes veidojumu – cistu, miomu, par urīnceļu problēmu – cistītu, kas radies infekcijas dēļ, par zarnu problēmu, disbakteriozi, saaugumiem, veidojumiem vai pat audzēju.
Endometrioze ir aptuveni 10% sieviešu, bet daudzas no viņām nejūt nekādus raksturīgus simptomus. Dažkārt neauglība ir vienīgā, kas liecina par slimības esamību. Bieži vien endometriozi atklāj tikai operācijas laikā, kad iepriekš pastāvīgi veidojušās cistas vai bijusi cita ginekoloģiska problēma.
Daži eksperti uzskata, ka endometrioze lielākoties mēdz būt sievietēm, kurām nekad nav bijusi grūtniecība. Bet slimība tikpat labi var piemeklēt arī pusaudzes un sievietes, kurām jau ir bērni.
Svarīgs komandas darbs
Endometriozes diagnozes noteikšanā svarīgs ir komandas darbs un sadarbība starp vairākiem speciālistiem – ginekologu, urologu, gastroenterologu.
Latvijā veikts samērā maz pētījumu par endometriozes sastopamību un tās izraisītajām komplikācijām.
Diagnostikas metodes
Zelta standarts diagnostikā ir ginekoloģiskā ultrasonogrāfija, kurā iespējams ieraudzīt endometriozes perēkli.
Ārsts var piedāvāt papildu izmeklējumus, piemēram, irigoskopiju – rentgenoloģisku resnās zarnas izmeklēšanu.
Ja nav pārliecinošu datu par endometriozes esamību, var veikt magnētisko rezonansi, kas palīdz noteikt precīzāku diagnozi, it īpaši, ja ultrasonogrāfiski veidojums ir neskaidrs.
Ja endometriozes perēkļi izklāti pār vēderplēvi un citas pazīmes nevar novērot, ultrasonogrāfija tos var neuzrādīt. Tādā gadījumā palīdz ķirurģiska operācija – laparoskopija, kad ar videokameru vēdera dobumā iespējams ieraudzīt sīkos perēklīšus un veikt to koagulāciju, termiski iedarbojoties uz laukumu, kur novērojama patoloģija. Laparoskopiju veic pacientēm, kurām ir hroniskas, bet neizskaidrojamas sāpes saistībā ar menstruālo ciklu. Šāda operācija ir vienīgais drošais veids, kā pārliecināties par endometriozes diagnozi, jo iespējams redzēt dzemdes, olvadu, olnīcu un citas iegurņa orgānu virsmas. Šādi var arī atdalīt saaugumus, rētaudus, mezgliņus, noteikt olvadu caurlaidību.
Ārstēšanas iespējas
Ne vienmēr pacientēm, kurām novēro endometriozi, nepieciešama operācija. “Ārstēšanas metodi izvēlas, ņemot vērā sievietes vecumu, auglību, to, vai simptomi mazina dzīves kvalitāti, kāda ir endometriozes stadija – vai tā ir neliela cista vai jau izteikta endometriozes stadija. Ja pacientei jau iepriekš bijusi endometrioze, jāņem vērā iepriekšējās terapijas rezultāti. Ja medikamentoza ārstēšana nav devusi rezultātus, iespējams, pacientei jāpiedāvā operatīva ārstēšana,” situāciju raksturo ginekoloģe. “Ārstējot ļoti svarīgs ir pacientes viedoklis un līdzestība. Jānoskaidro arī viņas sūdzības – vai tās ir auglības problēmas, hroniskas iegurņa sāpes vai veidojumi.”
Ja paciente plāno grūtniecību, bet endometrioze izraisa sāpes menstruāciju laikā un operācija nav nepieciešama, piemēram, adenomiozes gadījumā, ārsts var izrakstīt nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
Nereti ginekologs iesaka hormonālo orālo kontracepciju nepārtrauktā režīmā, kas var ilgt pat sešus mēnešus. Kursa laikā menstruācijas izpaliek.
Ārsts var likt lietot progesterona preparātus nepārtraukti vai lielās devās. Progesterons aptur endometrija šūnu augšanu un nobriešanu. Šī terapija var izraisīt neregulāru asiņošanu, svara pieaugumu, ūdens aizturi, krūšu jutību, galvassāpes, sliktu dūšu, garastāvokļa maiņu un depresiju. Taču šo blakusparādību izpausme var būt niecīga vai pat nejūtama, savukārt endometriozes radītās sūdzības būtiski mazinās.
Dažkārt pēc laparoskopijas pacientei piedāvā gonadotropīna hormonu, kas nomāc dabiskos hormonus, līdz ar to arī olnīcu un dzemdes darbību. Šī metode ir ļoti efektīva cīņā pret endometriozes izraisītajām sāpēm. Terapijai gan ir samērā daudz menopauzei līdzīgu blakusparādību – karstuma viļņi, maksts sausums, kalcija zudums. Ārstēšanas ilgumu nosaka individuāli katrai pacientei, un tā notiek ārsta uzraudzībā.
Simptomu mazināšanai ārsts var ievadīt dzemdē levonorgestrela intrauterīna spirāli jeb kontracepcijas spirāli, kas labi palīdz gadījumā, ja paciente neplāno grūtniecību.
Smagos endometriozes gadījumos ārsts var piedāvāt radikālu ķirurģisku metodi – olnīcu un dzemdes izņemšanu. Pēc tam nepieciešama hormonu aizvietojošā terapija vai estrogēni.
“Ja pacientei ir 45 gadi un maza endometrioza cista, kas nerada nekādas nepatīkamas sajūtas, operatīva terapija visdrīzāk netiks piedāvāta. Savukārt 20 gadu vecai pacientei, kurai ir redzams veidojums olnīcā, novērojamas sāpes vēderā, ļoti iespējams, piedāvās izņemt veidojumu, kā arī veikt gonadotropīna īslaicīgu terapiju, lai novērstu jaunu endometrija šūnu veidošanos (ne vienmēr būs hormonu terapija, jo tās ārstējošā ietekme nav simtprocentīgi pierādīta). Ja sieviete vēlas bērnu, uzreiz pēc šīs terapijas ieteicams plānot grūtniecību. Grūtniecības laikā endometrijs neaug,” ārstēšanas iespējas raksturo ginekoloģe.
“Menopauzes laikā, beidzoties menstruācijām, endometriozes radītie simptomi parasti izzūd paši no sevis.”
Pacientēm jārunā ar savu ārstu, lai kopīgi izlemtu par vislabākās ārstēšanas taktikas izvēli, kā arī par medikamentiem, kurus iespējams lietot dzīves kvalitātes uzlabošanai. Svarīgi ārstam uzdot interesējošus jautājumus un izveidot ārstēšanas plānu dinamiskai novērošanai.
