Endometrioze – izaicinājums pat modernajai medicīnai 0
Daudzas sievietes pirms mēnešreizēm un bieži vien arī to laikā jūt asas, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā. Reizēm tās izraisa fizioloģiskie procesi organismā, taču dažkārt stipras sāpes vēderā vai citur menstruālās asiņošanas laikā var liecināt par ko citu, piemēram, endometriozi – sarežģītu slimību, kas ne tikai rada fizisku diskomfortu, bet var kļūt par neauglības cēloni.
Aizceļo no dzemdes
“Endometriozi var uzskatīt par mīklainu un ļoti daudzšķautņainu slimību. Sievietes ar to visbiežāk sirgst reproduktīvajā vecumā,” stāsta Capital Clinic Riga ginekoloģe Ieva Briedīte. “Līdz ar gadiem, kad vairs nenotiek aktīvas cikliskas hormonālās svārstības, ovulācija un iestājas menopauze, šīs slimības izpausmes parasti samazinās un vairs nerada nepatīkamās sajūtas.”
Lai saprastu, kas ir endometrioze, nedaudz jāielūkojas anatomijā. Dzemde ir orgāns, kas sastāv no ārējā muskuļu slāņa un iekšējā gļotādas slānīša endometrija, kura funkcionālā daļa katrās mēnešreizēs noārdās. Veselai sievietei endometrijam jāatrodas dzemdes iekšpusē – cikla sākumā tas aug, tad gatavojas uzņemt apaugļoto olšūnu, bet, ja grūtniecība neiestājas, slānītis sabrūk.
Patoloģijas gadījumā šūnas, kam paredzēta vieta dzemdes iekšpusē, aizceļo ārpus tās, citviet organismā. Rodas slimība – endometrioze. Visbiežāk tās perēkļi atrodami vēdera dobumā – uz vēderplēves, olnīcām, olvadiem, dzemdes saitēm, starp dzemdi un urīnpūsli, starp dzemdi un taisno zarnu vai dzemdes ārējā muskuļu slānī. Pēc atvērtām dzemdes operācijām, piemēram, pēc ķeizargrieziena, šādi perēkļi dažkārt var veidoties arī ķirurģisko šuvju vietās. Dažreiz tie var atrasties attālināti no pamatslimības lokalizācijas vietas – vēdera dobuma. Tos var konstatēt, piemēram, plaušās, smadzenēs vai citos orgānos.
Asiņo katrs perēklis
Tāpat kā mēnešreižu laikā normālā situācijā asiņo endometrijs dzemdes dobumā, līdzīga cikliska asiņošana ir arī endometriozes perēkļos citur organismā. To pavada cikliskas sāpes. Piemēram, ja viens vai vairāki perēkļi radušies ķeizargrieziena vietā un atrodas zemādā, katrā menstruāciju reizē būs arī asiņošana un sāpes šajā rajonā. Savukārt, ja endometrioze aizceļojusi uz plaušām, ikreiz, kad sievietei būs menstruācija, viņa atklepos asinis.
Vietās, kur izveidojušies endometriozes perēklīši un regulāri notiek ikmēneša asiņošanai līdzīgā reakcija, ar laiku veidojas saaugumi, kas var izraisīt sāpes, kā arī neauglību. Endometriozes perēklis olnīcās laika gaitā var provocēt cistu rašanos. Ja ķirurģiski nelikvidē, tās var augt arvien lielākas un sāpes var mocīt arī laikā starp mēnešreizēm. Cistas jeb endometriomas iespējams pamanīt, veicot izmeklējumus ar ultraskaņu.
Vēl viens endometriozes paveids ir adenomioze: endometrijs atrodas arī dzemdes muskuļu slānī, pašā dzemdes sieniņā, nevis tikai dzemdes dobumā, kur tam jābūt. Šādos gadījumos mēnešreižu laikā gaidāma stiprāka un ilgāka asiņošana, turklāt menstruācijas var būt sāpīgākas.
Kas atved pe ārsta
Visbiežāk ar endometriozi sirgstošas sievietes pie ārsta nonāk sāpju dēļ – tās ir ilgākas un mokošākas nekā parasti menstruāciju laikā. Otrs iemesls, kas atved pie daktera, – neauglība: perēklīši rada saaugumus vēdera dobumā, kas var bloķēt olvadu caurlaidību, apaugļošanās nevar notikt. Endometrioze var arī mainīt audu imunoloģiskās īpašības – smalkos reproduktīvās bioķīmijas procesus. Tas var traucēt grūtniecības iestāšanos, pat ja perēkļi nav lieli un saaugumi nav tik izteikti, lai kavētu apaugļošanos.
Vēl viens iemesls, kas liek vērsties pie ārsta, – sieviete, piemēram, pamana endometriozes perēkļus operācijas brūcē vai redz asiņu piejaukumu urīnam (ja endometrioze ieaug urīnpūslī) vai izkārnījumiem (ja tā ieaug zarnas sieniņā).
