Endokrinoloģe Gailiša: Kā pārliecināt Finanšu ministriju izdalīt 2,1 miljonu eiro moderniem diabēta ārstēšanas līdzekļiem? 11
Autors: Una Gailiša, endokrinoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centrs
Pirms mēneša Veselības ministrija iepazīstināja ar prioritātēm, kurām ministrija piedāvā piešķirt papildu līdzekļus nākamā gada budžetā. Diemžēl diabēta pacientu vajadzības nav pietiekami ņemtas vērā. Diabēta pacientu grupa primāri, protams, uztverama kā medicīnisks uzdevums, bet vienlaikus arī kā politisks un visas sabiedrības draudīga problēma, ņemot vērā pacientu skaitu un tā pieauguma tempus.
Šogad aprit 100 gadu, kopš 1922. gadā pirmais diabēta pacients Leonards Tomsons saņēma insulīnu, kas glāba viņa dzīvību. Kopš tā laika insulīns ir glābis dzīvību miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Latvijā šobrīd ap 100000 cilvēku slimo ar cukura diabētu, tātad – katrs divdesmitais Latvijas iedzīvotājs. Galvenokārt šie pacienti slimo ar 2.tipa cukura diabētu, diemžēl ar šo diabētu tipu arvien biežāk saslimst arī gados jaunāki cilvēki. Tipiskie slimības veicinošie faktori ir liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids. Cukura diabēts veicina citu smagu slimību attīstību – sirds un asinsvadu slimības (insultu, infarktu, kāju asinsvadu nosprostošanos), veicina nieru mazspēju, redzes traucējumus.
Izplatītākie mīti un patiesības par diabētu
Ir mīts, ka no diabēta rodas liekais svars, bet patiesībā parasti no liekā svara rodas 2.tipa cukura diabēts. 2.tipa cukura diabēta rašanos nosaka liekais svars un uzkrātie tauki – tie neļauj insulīnam tikt efektīvi izmantotam. Insulīns tiek ražots vairāk, bet tas ir mazefektīvs Ar laiku insulīna sāk trūkt, un asinīs cukura līmenis kāpj. Tipiskās sūdzības pie paaugstināta cukura līmeņa asinīs ir slāpes, bieža urinācija, tomēr pacients ilgstoši diabētu var arī nepamanīt, jo nedaudz paaugstinātu cukura līmeni asinīs var arī nesajust. Normāls cukura līmenis cilvēkam ir mazāks par 6 milimoliem litrā, bet mūsu pacienti mēdz dzīvot ar cukura līmeni 8–12 milimoli, bet daļa pacientu pierod pie cukura līmeņa, kas ir augstāks pat par 14 milimoliem litrā. Cukurs ir klusais slepkava – lēnām bojā kāju asinsvadus, sirds asinsvadus, miega artērijas, nieru asinsvadus, acu asinsvadus. Visos orgānos ar bojātiem asinsvadiem rodas problēmas, ja netiek normalizēts cukura līmenis.
Lielā mērā 2.tipa cukura diabēts ir dzīvesveida slimība (sātīgs uzturs, pārēšanās, maz ikdienas kustību un fizisko aktivitāšu). Tomēr sava loma ir arī ģēnētikai – cilvēkam, kura vecākiem bijis diabēts, daudz lielāka iespēja ir arī pašam saslimt ar šo slimību. Zināmi daudzi gēni, kas var veicināt cukura diabēta attīstību, tādēļ tiem, kam gēnu mijiedarbība ir virzīta uz diabētu, izšķirošo lomu nospēlē mazkustīgs dzīvesveids un nepareizs uzturs. Šiem pacientiem ieteiktu sākt vingrošanas nodarbības pie laba fizioterapeita, apmeklēt uztura speciālistu un pārskatīt savu ēdienkarti. Pētījumos ir pierādīs, ka savlaicīgas izmaiņas dzīvesveidā var aizkavēt 2.tipa cukura diabēta attīstību.
Jaunās ārstēšanas metodes būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti
Šeit nevaru iztikt bez mazliet medicīniska skaidrojuma. Tas ļaus lasītājam “sajust” problēmas mērogu. Kad sakām “diabēta pacientu grupa”, ar to, protams, primāri saprotam ap 100 000 diabēta pacientu. Bet tā ir tikai daļa no aisberga, jo diabēta saslimšana parasti iet roku rokā ar sirds un asinsvadu un citām slimībām. Tādējādi nonākam pie pacientu riska grupas, kas mērāma vairākos simtos tūkstošu. Un šo mērogu jeb riska pacientu grupas dramatisko mērogu mēs nedrīkstam ignorēt.
Cukura diabētu mūsdienās arvien biežāk vērtē kāsirds un asinsvadu slimību. Diabēta pacienti mirst no infarkta, insulta un citām kardiovaskulārajām slimībām. Cukura diabēts bojā visus asinsvadus. Bez tam diabēts bojā nervu galus, veidojas neiropātijas, cilvēks nejūt savas kājas, un pēdās var veidoties čūlas.
2.tipa cukura diabēta ārstēšanas pamatā ir dzīvesveida korekcija – fiziskās aktivitātes un diēta.Tomēr ļoti bieži, kad slimība ir atklāta novēloti vai bijusi jau ilgus gadus, ar dzīvesveida izmaiņām vien nepietiek un ir nepieciešami efektīvi medikamenti cukura diabēta ārstēšanai.
Pēdējos 10 gadus diabēta pacienti ir saņēmuši ļoti labas iespējas ārstēt diabētu, pie kam jaunie medikamenti vienlaikus ārstē gan diabētu, gan sirdi un asinsvadus.
Viena no jaunāko medikamentu grupām irglikagonam līdzīgā peptīda 1 receptoru agonisti (GLP-1 RA), kas ir būtiski mainījuši 2.tipa cukura diabēta ārstēšanas iespējas un rezultātus un attālina nepieciešamību 2.tipa cukura diabēta ārstēšanā izmantot insulīnu. Šie medikamenti ne tikai efektīvi samazina cukura līmeni, bet arī attālina saslimšanu ar sirds un asinsvaduslimībām(miokarda infarktu, insultu), kā arī samazinanieru mazspējas attīstību.Šiem jaunās paaudzes medikamentiem piemīt arī apetīti un svaru mazinošs efekts, pacientiem parasti 30 nedēļu laikā svars samazinās par 2–6 kilogramiem. Pacientiemšī terapija ir drošāka, ar ievērojami mazāku hipoglikēmiju risku.
1987. gadā Jens Holsts (Dānija) un Joels Habeners (ASV) indentificēja GLP-1 (glikagonam līdzīgo peptīdu 1). 2005. gadā ASV un pēc tam arī 2006. gadā Eiropā 2.tipa cukura diabēta ārstēšanai tika reģistrēts pirmais šīs grupas medikaments. Šodien Latvijā ir pieejami vairāki šīs grupas medikamenti, tie injicējami 1 reizi dienā vai vienu reizi nedēļā. Interesanti, ka pacienti, kas nonāk līdz šiem medikamentiem, ir līdzestīgāki nekā tie, kuri lieto tikai tabletes. Injekciju laikus viņi cenšas ievērot daudz striktāk, ko visdrīzāk varam izskaidrot ar medikamenta efektivitāti, ko pacienti ir sajutuši.
Vai Latvijas pacienti nav pelnījuši mūsdienīgu ārstēšanu?
Latvijas realitāte modernā diabēta ārstēšanā līdz šim ir tāda – modernie medikamenti ir pieejami, bet endokrinologam vispirms ir jāizmēģina visi lētie medikamenti, un tikai tad, kad tie vairs nepalīdz, drīkst izmantot medikamentus, kuri ir daudz efektīvāki. Un arī tad šo medikamentu izrakstīšanai ir daudz ierobežojumu.
Vienkāršoti izsakoties, Latvijā cilvēkam ir jābūt ļoti slimam, jābūt izmēģinātiem visiem citiem medikamentiem, lai tiktu pie valsts kompensētiem mūsdienīgiem medikamentiem. Modernu medikamentu saņemšanai (kompensācijai) ir vismaz trīs barjeras, bet realitāte un uz pierādījumiem balstīta zinātne saka – izmantojot šos efektīvos medikamentus pārāk vēlu, mēs neiegūstam to, ko no šiem jaunajiem medikamentiem mēs varētu saņemt – paglābt pacientu no infarkta vai kājas amputācijas.
Latvijas endokrinologi un diabēta pacienti aicina atbalstīt Veselības ministrijas prasību Finanšu ministrijai diabēta slimnieku ārstēšanai rast papildus 2,1 miljonu eiro. Jaunākās paaudzes terapija nodrošināšanaļautu vairākiem tūkstošiem pacientu novērst infarktu, nieru mazspēju un kājas amputāciju, kas būtiski atvieglotu gan pacientu dzīvi un mediķu darbu, gan ilgtermiņā būtiski atslogotu valsts budžetu.
Diabēts – poliska, medicīniska un sabiedrības problēma
Veltot šajā rakstā uzmanību medicīniskam skaidrojumam, vēlos vēlreiz atgādināt un uzsvērt, ka, protams, ikviens pacients ir atbildīgs par savu veselību un mums ir jāpanāk pacientu lielāka atbildība par savu veselību. Visi no savas pieredzes zinām, ka šo mērķi varbūt izdosies sasniegt ilgākā laika periodā. Tomēr, apzinoties šīs pacientu grupas problēmu un mērogu – virs 100 000 diabēta pacientu, kuriem blakus pastāv pieaugošā sirds un asinsvadu pacientu grupa, kas ir daudzkārt lielāka, šis vairs nav tikai mediķu rūpes objekts. Redzot šādus pacientu riska grupas mērogus, mēs runājam gan par medicīniskas dabas izaicinājumu, gan arī par to, ka nepieciešama daudz lielāka politiska valsts institūciju uzmanība un budžeta resursi, kā arī visas sabiedrības iesaiste.
